Veselības aprūpes drošības un kvalitātes standartus nosaka virkne normatīvo aktu, tajā skaitā Ārstniecības likums, Pacientu tiesību likums un citi. Veselības aprūpes jomas normatīvajos aktos iestrādātas Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Veselības aprūpes pakalpojumus ir tiesīgas sniegt tikai tās ārstniecības iestādes, kas reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā un atbilst tām noteiktajām obligātajām prasībām.
Obligātās pamatprasības ārstniecības iestādēm
Latvijā noteiktas obligātās pamatprasības dažāda profila ārstniecības iestādēm: piemēram, slimnīcai, veselības centram, dienas stacionāram, zobārstniecības kabinetam, ārsta praksei. Par obligāto prasību īstenošanu atbild ārstniecības iestādes vadītājs.
Obligātās prasības cita starpā nosaka, kādām struktūrvienībām, telpām un aprīkojumam obligāti jābūt attiecīgā profila ārstniecības iestādē. Tāpat ārstniecības iestādē jābūt pacientiem pieejamai un saprotamai informācijai par iestādes sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un ārstniecības personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus.
Ārstniecības iestādei ir jānodrošina vides pieejamība visiem pacientiem.
Ārstniecības iestādei jāveic virkne pasākumu, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus. Piemēram, jāveic regulāra sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes kontrole un rezultātu analīze, pacientu sūdzību un ieteikumu izskatīšana, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes pilnveidošana. Kā arī jānodrošina efektīva komunikācija starp pacienta ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām un pacientu.
Prasības ārstniecības personām
- Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
- Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā specialitātē atļauts Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētām ārstniecības personām, kuras ir sertificētas. (izņemot medicīnas māsas).
Ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, reģistrējoties reģistrā, tiek piešķirtas tiesības nodarboties ar ārstniecību attiecīgā profesijā uz pieciem gadiem.
Ārstniecības iestādes darbinieku pienākumus, pilnvaras un atbildību nosaka ārējie un iekšējie normatīvie akti, darba līgums un ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumi.
Medicīnisko tehnoloģiju pielietošana
Ārstniecības iestāde izmanto medicīniskās tehnoloģijas, kas ir apstiprinātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām. Latvijā medicīniskās tehnoloģijas novērtē un apstiprina Zāļu valsts aģentūra.
Klīnisko vadlīniju pielietošana
Ārstniecība tiek veikta atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, kas nosaka slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, rehabilitācijas un aprūpes taktiku.
Klīniskās vadlīnijas pielieto ārstniecībā, medicīniskās izglītības apmācības programmās, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kontroles un uzraudzības veikšanā.
Medicīnisko ierīču lietošana
Medicīnisko ierīču reģistrāciju, atbilstības novērtēšanu, kā arī to izplatīšanas (tirgus), ekspluatācijas un tehnisko uzraudzību nosaka virkne normatīvo aktu.
Ārstniecības iestādei ir jāizstrādā un jāievieš medicīnisko ierīču ekspluatācijas sistēma,
Visām lietošanā esošām ierīcēm jābūt lietošanas instrukcijām latviešu valodā un CE marķējums.
Latvijā ir izveidota medicīnisko ierīču lietošanas drošuma uzraudzības sistēma. Par jebkuru ar medicīniskās ierīces lietošanu saistītu negadījumu vai potenciālu negadījumu, kas ir radījis vai varēja radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai apdraudējumu dzīvībai ārstniecības iestādei negadījuma ziņojums ir jānosūta Zāļu valsts aģentūrai. Ziņojumu var sūtīt jebkura persona.
Zāļu valsts aģentūra uztur medicīnisko ierīču reģistra LATMED elektronisko datubāzi, kurā glabājas informācija par ierīcēm, to ražotājiem, izplatītājiem, negadījumiem, kas saistīti ar medicīnisko ierīču laišanu tirgū un lietošanu, kā arī cita informācija.
Higiēnas prasības un to ievērošana
Lai nepieļautu infekcijas slimību izplatīšanos, ārstniecības iestādēm ir noteiktas higiēnas prasības un izstrādāts to nodrošināšanas plāns.
Plānā, cita starpā, ir iekļautās prasības:
- telpu un aprīkojuma tīrīšanai;
- medicīnas ierīču tīrīšanai, dezinfekcijai, sterilizācijai;
- darbinieku roku apstrādei; cimdu un citu aizsarglīdzekļu lietošanai;
- veļas lietošanai un mazgāšanai; atkritumu apsaimniekošanai.
Darbinieku pienākums ir ievērot higiēnas prasību plānu. Savukārt ārstniecības iestādes vadītājs norīko atbildīgo personu par higiēnas plāna ieviešanu un iekšējo kontroli vai izveido infekcijas kontroles komisiju.
Zāļu aprite ārstniecības iestādē
Valstī ir reglamentēta kārtība, kādā ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes iestādes iegādājas, uzglabā un izlieto zāles. Ārstniecības iestādē ir noteikta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība un noteikts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medikamentu un medicīnisko ierīču minimums.
Lai pilnīgāk nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību saistībā ar zāļu lietošanas drošību un iegūtu informāciju par riskiem, ko var radīt zāles, izveidota farmakovigilances sistēma.To izmanto, lai apkopotu un zinātniski novērtētu informāciju par zāļu blakusparādībām, kuras radušās, lietojot zāles atbilstoši vai neatbilstoši zāļu instrukcijai.
Latvijā ir noteikti ārstniecības personu, farmaceitu, kā arī pacientu pienākumi un tiesības iesaistīties ziņošanā par iespējamām zāļu blakusparādībām. Farmakovigilances sistēmas uzraudzību veic Zāļu valsts aģentūra. Vairāk informācijas aicinām lasīt šeit.
Veselības aprūpes sniedzēju uzraudzība
Veselības inspekcija veic uzraudzības un kontroles funkcijas veselības aprūpes jomā visā Latvijas teritorijā, kontrolējot:
- ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu prasību izpildi (higiēnas un pretepidēmiskās prasības; zāļu, tai skaitā, narkotisko un psihotropo zāļu un spirta apriti ārstniecības iestādēs; medicīnisko dokumentāciju; darbnespējas lapu uzskaites un izsniegšanas kārtību; prasības medicīnas ierīču lietošanai u.c.);
- veic pārbaudes, ekspertīzes un sniedz atzinumus par veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāti.
Ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu prasību izpildes kontrole
Veselības inspekcijas veiktās pārbaudes var būt plānotas un neplānotas, saņemot iedzīvotāju iesniegumus vai informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Plānveida kontroles tiek veiktas atbilstoši Veselības inspekcijas apstiprinātajam konkrētā gada plānam.
Veselības inspekcija var veikt pārbaudes un kontrolēt jebkuru objektu bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem visā Latvijas teritorijā, izņemot ieslodzījuma vietas un citas normatīvajos aktos noteiktās ierobežotas pieejas iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšana saskaņojama ar iestādes vadību vai teritorijas administrāciju.
Veicot ārstniecības iestāžu kontroles un konstatējot neatbilstības, Veselības inspekcija sniedz priekšlikumus un uzdod ārstniecības iestādei novērst konstatētos pārkāpumus.
Ja kontrolē ir konstatēts tāds pārkāpums, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, ārstniecības iestādei izsaka rakstveida brīdinājumu;
Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, Veselības inspekcija var pieņemt lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu;
Ja Veselības inspekcija konstatē tādu pārkāpumu, kas rada draudus pacientu veselībai un dzīvībai, ārstniecības iestādes darbība tiek apturēta bez iepriekšēja brīdinājuma.
Novēršot konstatētos pārkāpumu ārstniecības iestāde informē Veselības inspekciju. Pēc paziņojuma saņemšanas Veselības inspekcija pārbauda, vai visi lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti un sniedz atļauju darbības atjaunošanai.
Valsts apmaksāto pakalpojumu uzraudzība
Viena no Nacionālā veselības dienesta (NVD) funkcijām ir uzraudzīt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Latvijas ārstniecības iestādēs, kas ir līgumattiecībās ar NVD.
Tiek uzraudzīta:
- Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
- Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pamatotība un apmaksa (atbilstoši tam, kas ir noteikts normatīvajos aktos un līgumos, kuras iestādes noslēdz ar NVD).
- No pacientiem, kas saņem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, iekasēto maksājumu atbilstība (normatīvo aktu un līguma prasībām).
NVD uzrauga arī aptieku darbību attiecībā uz ambulatorajai ārstēšanai paredzēto valsts kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu iedzīvotājiem. Piemēram, pārbaudot, vai aptiekā pacientiem tiek izsniegti kompensējamie medikamenti atbilstoši kompensācijas nosacījumiem vai tiek izsniegts atbilstošs medikaments.
Veselības aprūpes profesionālās un darbspējas ekspertīzes kvalitātes pārbaude
Veselības inspekcija veic ekspertīzes un sniedz atzinumus par veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē. Ekspertīzes tiek veiktas, izskatot pacientu, juridisko personu un tiesībsargājošo institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas kvalitāti ārstniecības iestādēs.
Atkarībā no konstatētajiem pārkāpumiem, Veselības inspekcija var izteikt rakstisku aizrādījumu, vai piemērot administratīvo sodu: brīdinājumu, naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam, kā arī lūgt Latvijas Ārstu biedrību izvērtēt ārsta sertifikāta atbilstību. Ja Veselības inspekcija saskata iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, lietas materiāli tiek pārsūtīti tiesībsargājošām institūcijām.