Nacionālais veselības dienests īsteno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”, kur veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tās novērtējumu, izstrādājot kartējumu, kurā iekļautas izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme un sagatavojot rekomendācijas turpmākajam sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai.
Pētījuma tvērums ir sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (SAVA), kas normatīvajos aktos ir definēta kā “veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona un kas orientēts uz neatliekamu, akūtu vai plānveida veselības aprūpi”.
Pētījums veikts saskaņā ar iepriekš izstrādāto metodoloģiju un tajā noteiktajiem kritērijiem, izdalot 6 galvenās daļas:
(1) Sekundāro un lielo datu apstrāde - statistiskā analīze, vizualizācija un kartēšana:
(2) SAVA pakalpojumu sniedzēju organizāciju kvantitatīvā aptauja:
(3) SAVA pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto ārstniecības personu Delfi [1] metodes aptauja:
(4) Iedzīvotāju kvantitatīvā aptauja:
(5) Fokusa grupu diskusijas; kopsavilkuma izveide:
(6) Secinājumu un priekšlikumu izstrāde – izpētes kopsavilkums:
Pētījuma rezultātā iegūts priekštats par SAVA problēmām, vājajiem posmiem, nepieciešamību SAVA pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto cilvēkresursu, pakalpojumu sniedzēju, iekārtu nodrošināšanā šobrīd un prognozēs par šo elementu nepieciešamību 3 (trīs), 5 (piecu), 7 (septiņu) un 10 (desmit) gadu nākotnē.
SAVA pakalpojumu kartējums veikts, lai konstatētu izmaiņas, ko rada administratīvi teritoriālā reforma un tās izmaiņu radītās pakalpojuma pieejamības nepieciešamība dažādos griezumos, tai skaitā, iedzīvotāju mobilitātē, valsts līmenī un atbilstoši valsts kopējai stratēģiskajai plānošanai mobilitātes jautājumos (sabiedriskā transporta tīkls, ceļu tīkli u.c.), iedzīvotāju demogrāfijas izmaiņās, apdzīvotības blīvumā teritorijās un to izmaiņās 3 (trīs), 5 (piecu), 7 (septiņu) un 10 (desmit) gadu nākotnē.
Pētījuma kopsavilkumā - gala nodevumā (Pētījuma sējums Nr. 6) sniegtas argumentētas un izvērstas rekomendācijas un ieteikumi SAVA pakalpojuma nodrošināšanas politikas izmaiņām, ko iespējams īstenot šobrīd (2024. – 2025. gads), 3 (trīs), 5 (piecu), 7 (septiņu) un 10 (desmit) gadu periodos.
Pētījums nodrošina iespējas plānot un īstenot jaunu, uzlabotu politiku SAVA pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, lemt par jaunu SAVA pakalpojumu finansēšanu no valsts budžeta un plānot pieprasījumam atbilstošu veselības aprūpes cilvēkresursu un tehnoloģiju noslodzi īstermiņā un ilgtermiņā.
[1] Delfi metode ir daļēji kvalitatīva un daļēji kvantitatīva metode, kas vienlaikus ļauj respondentiem gan sniegt izvērstākus, plašus skaidrojumus, gan arī apkopot kvantitatīvus vērtējumus, piemēram, par to, kā konkrētajā jomā situācija un pakalpojuma kvalitāte mainījusies pēdējo 5 gadu laikā. Galvenā metodes priekšrocība ir iespēja ar vairāku aptaujas kārtu palīdzību izkristalizēt vienotu viedokli par kvalitātes kritērijiem, grūtībām un izaicinājumiem konkrētajā jomā.
