Kas ir Pārrobežu Direktīva?
Pārrobežu Direktīvas (2011/24/ES) "Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē" mērķis ir skaidri noteikt pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumus, noteikt pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē, atvieglot pacientu un veselības aprūpes profesionāļu savstarpējo sadarbību. Tā attiecas uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu) un Šveici.
Kad sāka darboties Pārrobežu Direktīva?
Pārrobežu Direktīva stājās spēkā no 2013. gada 25. oktobra.
Pārrobežu Direktīvas ieviešana nodrošina pacientiem iespēju:
- vērsties attiecīgo valstu kontaktpunktos (Latvijā tas ir Nacionālais veselības dienests), kas sniedz informāciju par veselības aprūpi attiecīgajā valstī un par kārtību, kā saņemt veselības aprūpi citās ES, EEZ dalībvalstīs un Šveicē;
- saņemt izdevumu atlīdzību par citā valstī saņemtu plānveida veselības aprūpi (Latvijas iedzīvotāji var saņemt atlīdzību atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, kādi ir spēkā Latvijā. Atlīdzinot izdevumus par citā ES, EEZ vai Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Nacionālais veselības dienests to veic atbilstoši tarifam uz brīdi, kad saņemts veselības aprūpes pakalpojums, pārbaudot, vai saņemtais veselības pakalpojums arī Latvijā tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem);
- izmantot vienā valstī izsniegtu recepti zāļu vai medicīnisko ierīču saņemšanai citā valstī;
- saņemt atlīdzību par ārstniecības iestādes nodarīto kaitējumu cilvēka dzīvībai vai veselībai – Latvijā, lai to īstenotu, ir izveidots Ārstniecības riska fonds.
Noderīga informācija