Pulcējot vairāk nekā 420 veselības nozares profesionāļus no deviņām valstīm, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) 7. jūnijā norisinājās vērienīga pacientu drošībai veltīta konference, kurā ar ziņojumiem uzstājās speciālisti no ASV, Dānijas, Kanādas, Latvijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Polijas. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pasaules dati izteikti liecina par pacientu drošības tēmas aktualitāti – kaitējums ārstniecības iestādē tiek nodarīts vidēji vienam no desmit hospitalizētajiem pacientiem, savukārt 50 % no visiem medikamentiem tikuši izrakstīti, izsniegti vai pārdoti neatbilstoši.
Dienas garumā četrās sesijās ekspertu vadībā tika apzināta pacientu drošības jautājumu attīstība Latvijā, skatot to pasaules jaunāko atziņu un sasniegumu kontekstā. "Šī konference bija pirmā reize, kad veselības aprūpes politikas veidotāji plašā profesionāļu auditorijā pauda pārliecinošu nostāju un atbalstu mūsdienīgai pieejai pacientu drošībai – no makro jeb nacionālā līmeņa līdz mikrosistēmai jeb klīniskajam līmenim. PVO eksperti un lektori deva impulsu domāšanas maiņai jaunas pacientu drošības kultūras veidošanā, kā arī idejas praktiski īstenojamām aktivitātēm," norāda pediatre, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu drošības sistēmas vadītāja, Latvijas Universitātes (LU) pētniece Evija Palčeja.
Latvijā ir virkne ārstu, kuri padziļināti aktualizē pacientu drošības jautājumus, un daļa no tiem pieredzē dalījās arī konferencē. Piemēram, RSU asoc.prof. Biruta Mamaja sadarbībā ar RSU asoc.prof. Haraldu Plaudi analizēja ķirurģiskās check-list ieviešanu un sagaidāmo atdevi, savukārt LU prof. P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekcijas slimību un infekcijas kontroles nodaļas vadītājs Uga Dumpis pievērsās sepses problēmai Latvijas slimnīcās. "Ir būtiski, lai medicīniskais personāls darbotos komandā un ārstēšanas procesā nenotiktu pārrāvumi. Pacients var tikt ārstēts, ievērojot visas vadlīnijas, bet aizkavēšanās vai individualizētas analīzes trūkums var novest pie slikta rezultāta. Arī personāla labsajūta un komforts uzlabo komandas darbu un atstāj milzu iespaidu uz pacientu drošību," uzsver prof. Dumpis.
Gan starptautiskie eksperti, gan Latvijas medicīnas profesionāļi uzsvēra – lai arī būtiska nozīme pacientu drošībā ir modernam tehniskajam aprīkojumam, kvalitatīvām ierīcēm, jaunākās paaudzes medikamentiem, kā arī ieviestām standartizētām procedūrām, visbūtiskākais tomēr ir cilvēkfaktors, it īpaši komandas darbs. Tāpēc gan veselības aprūpes politikas veidotāju līmenī, gan pakalpojumu sniedzēju līmenī ir jāpievērš uzmanība medicīnas personāla izglītošanai un ieinteresētības veicināšanai.
Neatbilstoša uzmanības pievēršana pacientu drošībai rada ievērojamu finansiālo slogu. Pēc pētījumu datiem, medicīniska rakstura kļūdas ik gadus pasaulē izmaksā 42 miljardus ASV dolāru. Pēdējo divu gadu laikā šim jautājumam sistēmiski tiek pievērsta uzmanība arī Latvijā, konferencē uzsvēra veselības ministre Anda Čakša, minot vairākas jomas, mātes mirstību, kur panākts pieckārtīgs samazinājums. Uzlabojumi pacientu drošībā ir sasniedzami, darbojoties ļoti kompleksi un iesaistot gan ārstniecības, gan izglītības iestādes, kā arī sabiedrību kopumā.
Konferenci organizēja Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru, kā arī PVO pārstāvniecību Latvijā. Konferences norisi līdzfinansēja Eiropas Sociālais fonds (projekts "Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros").