Monitoringa dati** liecina, ka 2022. gada 10. nedēļā vienā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām (Daugavpilī) pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa sasniedzis 384,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem. Gripas gadījumi reģistrēti arī Liepājā, kur intensitāte bija 39,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Vidējā intensitāte Latvijā 2022. gada 10. nedēļā sasniegusi 56,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir visaugstākā intensitāte kopš sezonas sākuma. Biežāk slimo bērni vecuma grupā 5-14 gadi.
Pagājušajā nedēļā Daugavpilī ar apstiprinātu gripu hospitalizēti 32 pacienti, bet Jēkabpilī viens pacients ar aizdomām par gripu**. Kopš sezonas sākuma tas ir visaugstākais hospitalizēto pacientu skaits saistībā ar gripu. Pacienti bija dažādās vecuma grupās: 10 pacienti vecuma grupā 0-4 gadi, 13 pacienti vecuma grupā 5-14 gadi, 8 pacienti vecuma grupā 15-64 gadi , bet divi vecuma grupā 65+.
Ar akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomiem ģimenes ārstu praksēs kopā vērsušies 959 pacienti, jeb vidēji 1553,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Daugavpilī un Liepājā šis rādītājs ir ievērojami augstāks (Daugavpilī 2514,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un Liepājā 3565,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem). Augstākā intensitāte novērota bērniem, īpaši vecuma grupā 0-4 gadi.
Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda, ka 2022. gada 9. nedēļā par plaši izplatītu gripas aktivitāti un vidēju gripas intensitāti ziņoja 10 valstis: Igaunija, Francija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēgija, Slovēnija, Turcija un Apvienotā Karaliste (Skotija). Desmit valstis ziņoja par augstāku nekā 10% pozitīvo paraugu īpatsvaru – Slovēnija (61%), Ungārija (47%), Francija (46%), Luksemburga (41%), Norvēgija (31%), Spānija (28%), Šveice (11%), Moldovas Republika (10%) un Apvienotā Karaliste (Skotija) (10%). Noteikti gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, visās monitoringa sistēmās dominējošs ir A/H3.
Atgādinām! Vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas dažu dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu vēl nav par vēlu arī epidēmijas laikā, īpaši ja plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operācijas vai ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē. Šobrīd vakcināciju pret gripu valsts apmaksā ikvienam iedzīvotājam.
Ja jums ir parādījušies simptomi (klepus, drudzis, vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, stipras galvassāpes, nespēks, iesnas,) – palieciet mājās!
Lai izvairītos no inficēšanās, ievērojiet vispārīgos pasākumus – pēc iespējas mazāk apmeklējiet publiskas vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, un mazāk izmantojiet sabiedrisko transportu, pareizi lietojiet sejas masku (nosedzot degunu un zodu), regulāri vēdiniet telpas, bieži un rūpīgi mazgājiet rokas. Saslimšanas gadījumā sazinieties ar savu ģimenes ārstu.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.
Papildu informācija
*Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 948 „Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” 8.1 punktu, ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.
**Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringā dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no 10 Latvijas administratīvajām teritorijām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils un Gulbenes novada). Informāciju SPKC sniedz 72 ģimenes ārsti, kopumā aptverot 110 769 jeb 5,7 procentus Latvijas iedzīvotāju, kā arī 11 slimnīcas, 35 skolas un 39 bērnudārzi. Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju (indikatoru), kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu un tās tendences.