Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

08.05.2017.  |   Drukas versija

Ģimenes ārsta prakses pakalpojumi

Kā reģistrēties vai pārreģistrēties pie ģimenes ārsta?

Katram iedzīvotājam ir tiesības sev izvēlēties ģimenes ārstu, kā arī tiesības pēc paša izvēles pārreģistrēties pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārstu pacients izvēlas atkarībā no savas faktiskās dzīvesvietas. Pie pediatra reģistrē tikai bērnus līdz 18 gadu vecumam.

Lai reģistrētos vai pārreģistrētos pie ģimenes ārsta, pacients vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta, kopā ar ārstu aizpilda vienošanos divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs paliek pie ģimenes ārsta, bet otrs – pie pacienta. Vienošanos ģimenes ārsts uzglabā, kamēr pacients ir reģistrēts viņa pacientu sarakstā.

Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar NVD sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpi. Ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrētam pacientam var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

Ģimenes ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai savu pacientu sarakstā tikai gadījumā, ja:

  • pacienta dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas;
  • ģimenes ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētu pacientu vai 800 bērnu (neattiecas uz ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošiem pacientiem un reģistrēto pacientu bērniem, vecākiem vai laulāto).

Kāpēc ģimenes ārsts nedod pacienta kartiņu?

Ja pacients pārreģistrējas pie cita ģimenes ārsta, tad ģimenes ārsts nodod pacienta izraudzītajam ģimenes ārstam pilnīgus medicīniskos ierakstus par attiecīgo pacientu. Pacienta ambulatorās medicīniskās kartes izsniegšana pašam pacientam nav paredzēta.

Līdz ar to pacienta ambulatorās medicīniskās kartē esošās informācijas nodošana ir jāveic ģimenes ārstam, pie kura pacients bija iepriekš reģistrēts. Veidu, kādā jaunajam ģimenes ārstam tiek nodota informācija no pacienta ambulatorās kartes (izmantojot pasta pakalpojumus, elektroniski u.tml.) nosaka iepriekšējais ģimenes ārsts.

Vienlaikus jānorāda, ka pacientam ir tiesības ne biežāk kā divas reizes gadā bez maksas saņemt rakstveidā visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā (tajā skaitā izrakstus no pacienta ambulatorās kartes). Citos gadījumos pacientam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim.

Kā var noskaidrot ģimenes ārstu, pie kura esmu reģistrēts?

Savu ģimenes ārstu var noskaidrot, autorizējoties E-veselības portālā. Lai to izdarītu:

1. Interneta pārlūkprogrammā jāatver adrese www.eveseliba.gov.lv.

2. Jānospiež pogas "Pieslēgties" un "Iedzīvotājs".

3. Jāautorizējas ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem: internetbankas piekļuves datiem; elektronisko parakstu; personas apliecību (eID).

Savu ģimenes ārstu var noskaidrot arī klātienē kādā no NVD nodaļām (uzrādot personu apliecinošu dokumentu).

Kādam ir jābūt ģimenes ārsta prakses darba laikam?

Ģimenes ārsta prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta pamata prakses vietā. Laiks, kad pacientus pieņem ģimenes ārsts ir gan rīta (laikā no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (laikā no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās. Ģimenes ārsta praksē ir noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu, kā arī noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) katru dienu – ne mazāk par vienu stundu.

Vai ģimenes ārstam ir jādod nosūtījums?

Lēmumu par nosūtījuma izsniegšanu valsts apmaksātam veselības aprūpes pakalpojumam (piemēram, ultrasonogrāfijas veikšanai, rentgena veikšanai vai ķirurga konsultācijai) pieņem ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas.

Vai par ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāmaksā?

Valsts apmaksāta ģimenes ārsta mājas vizīte tiek nodrošināta:

  • bērniem līdz 18 gadu vecumam;
  • I grupas invalīdiem;
  • pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;
  • pacientiem, kuri saņem paliatīvo (gulošiem pacietiem ar noteiktām diagnozēm) un veselības aprūpi mājās.

Par ģimenes ārsta mājas vizīti pacienta iemaksa 2,85 EUR apmērā jāveic:

  • pacientiem vecākiem par 80 gadiem;
  • pacientiem ar gripas saslimšanu gripas epidēmijas laikā.

Pārējiem iedzīvotājiem ģimenes ārsta mājas vizīte ir maksas pakalpojums atbilstoši ārstniecības iestādes vai ģimenes ārsta prakses apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim. 


Profilaktiskās veselības pārbaudes

Kādas valsts apmaksātas profilaktiskās apskates var veikt pieaugušie?

Profilaktiski vienu reizi gadā pacientam ir tiesības saņemt ģimenes ārsta veiktu vispārēju veselības pārbaudi, ja pacients slimības dēļ gada laikā nav vērsies pie ģimenes ārsta. Par profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta nav jāveic pacienta iemaksa.

Pacienti vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi gadā var vērsties ģimenes ārsta praksē, lai veiktu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu noteikšanai fēcēs).

Savukārt sievietēm vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ietvaros NVD noteiktos vecumos nosūta uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātas profilaktiskās dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai (no 25 – 67 gadiem, ik pēc 3 gadiem) un profilaktiskās krūts mamogrāfijas izmeklējuma veikšanai (no 50 – 68 gadiem, ik pēc 2 gadiem). Ar informāciju par vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu Jūs varat iepazīties šeit.

Kādas profilaktiskās apskates valsts apmaksā bērniem?

Ģimenes ārsta profilaktiskās apskates -

Pirmajā dzīves mēnesī: ģimenes ārsta mājas apskate vienu reizi pirmajās 3 dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās 6 dienās pēc bērna dzimšanas (ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās) un vienu reizi 3 dzīves nedēļā; vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai feldšera mājas vizīte – vienu reizi pirmajās 3 dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās 6 dienās pēc bērna dzimšanas (ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās), kā arī turpmāk vienu reizi 10 dienās;

1-6 mēnešu vecumā: ģimenes ārsta apskate ārsta prakses vietā – 1 reizi mēnesī (gadījumā, ja bērns neierodas uz noteikto apskati, uz mājas vizīti dodas ģimenes ārsta māsa vai feldšeris);

7-11 mēnešu vecumā: ģimenes ārsta, māsas vai feldšera apskate ārsta praksē – 2 reizes (gadījumā, ja bērns neierodas uz noteikto apskati, uz mājas vizīti dodas ģimenes ārsta māsa vai feldšeris);

12 mēnešu vecumā: ģimenes ārsta apskate ārsta praksē – 1 reizi (gadījumā, ja bērns neierodas uz noteikto apskati, uz mājas vizīti dodas ģimenes ārsta māsa vai feldšeris);

13-24 mēnešu vecumā: ģimenes ārsta apskate ārsta praksē – 2 reizes gadā;

2-6 gadu vecumā: ģimenes ārsta apskate ārsta praksē – 1 reizi gadā;

7-18 gadu vecumā: ģimenes ārsta apskate ārsta praksē – 1 reizi gadā.

Dzirdes pārbaudes -

3-4 dzīves dienā: dzirdes pārbaude ar otoakustiskās emisijas metodi.

Laboratoriskās pārbaudes -

3-5 dzīves dienā: asins paraugu noņemšana un nosūtīšana uz fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanu asinīs, bet līdz 28 dzīves dienai atkārtota asins paraugu noņemšana un nosūtīšana uz šo pašu hormonu noteikšanu asinīs, gadījumā ja pirmais izmeklējums veikts agrāk nekā 3 dzīves dienā;

1 gada vecumā: tiek noteikta hemoglobīna koncentrācija asinīs.

Redzes pārbaudes pie oftalmologa -

(13-24 mēnešu vecumā; 3 gadu vecumā; 6 vai 7 gadu vecumā, uzsākot skolas gaitas).

Bezmaksas vizītes pie zobu higiēnista -

(2-18 gadu vecumā reizi gadā; 7, 11 un 12 gadu vecumā – divas reizes gadā).

Imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram -

Bērnu vecumi, kuros paredzēta konkrētā vakcinācija, kā arī nosacījumi vakcīnas veikšanai ir noteikti Vakcinācijas noteikumu 1. pielikumā "Vakcinācijas kalendārs".


Pie kuriem ārstiem var doties bez nosūtījuma?

Pie kuriem speciālistiem pacienti var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma?

Bez nosūtījuma pacients var vērsties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

  • pie ginekologa;
  • pie oftalmologa;
  • pie bērnu ķirurga;
  • pie pediatra;
  • pie psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību;
  • pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho­tropo vielu atkarību;
  • pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi;
  • pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
  • pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu;
  • pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;
  • pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju.

Valsts apmaksāta zobārstniecība

Vai bērniem ir jāmaksā par zobārstniecības pakalpojumiem?

Zobārstniecības palīdzība bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Lai saņemtu zobārstniecības palīdzību, ir jāvēršas ārstniecības iestādēs, kuras ir noslēgušas līgumu ar NVD. Ar ārstniecības iestāžu sarakstu var iepazīties šeit.

No valsts budžeta bērniem līdz 18 gadiem tiek apmaksāts arī zobu higiēnista apmeklējums reizi gadā, izņemot 7, 11 un 12 gadu vecumu, kad pie higiēnista bez maksas iespējams vērsties divas reizes gadā.

Taču no valsts budžeta līdzekļiem netiek apmaksāta silantu lietošana un protezēšana, kā arī ortodontiskā ārstēšana (izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā līdz 22 gadiem).

Vai citiem iedzīvotājiem tiek apmaksāta zobārstniecība?

Zobārstniecības palīdzība tiek apmaksāta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem. Šiem iedzīvotājiem zobārstniecības palīdzība no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta 50 % apmērā, bet izdevumi par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm - pilnā apmērā.