Radzenes topogrāfija

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Radzenes topogrāfija

I. Vispārīgie jautājumi

Medicīniskā tehnoloģija (turpmāk - MT) „Radzenes topogrāfija" (fotokeratoskopija vai videokeratogrāfija) ir ES valstīs plaši lietota diagnostikas metode cilvēka acs radzenes priekšējās virsmas izliekuma un topogrāfijas noteikšanai, kas ir būtiski svarīgi tādu acu slimību diagnostikai, ārstēšanai, izvērtēšanai un profilaksei kā radzenes distrofijas, refrakcijas anomālijas, keratokonuss u.c.

MT „Radzenes topogrāfija" pasaulē plaši izmanto oftalmoloģijā, jo tā precīzi nosakot radzenes topogrāfiju un agrīni diagnosticējot radzenes patoloģiju, sniedz iespēju izgatavot kontaktlēcas pēc noteiktas pacienta radzenes formas, sekot radzenes stāvoklim pie dažādām patoloģijām, plānot radzenes operācijas un izsekot to rezultātiem. Mūsdienās radzenes topogrāfijā tiek izmantotas četras dažādas metodes: Placido disku tehnoloģija; fluorescīna profilometrija; šķēluma skanēšanas tehnoloģija; interferences tehnika. Komerciāli izmantotas, tiek tikai pirmās trīs metodes. Pasaulē radzenes topogrāfijas ierīces, lielākoties, izmanto Placido disku tehnoloģiju, kas tiek uzskatīts par zelta standartu. Lai gan Placido disku tehnoloģija ir ļoti precīza, topogrāfijas iekārtu precizitāte variē atkarībā no ražotāja un cenas. Cenu svārstības ir ievērojamas.

MT „Radzenes topogrāfija" pamatā ir Placido disku tehnoloģija. Portugāļu oftalmologs Antonio Placido (Placido) 1880.gadā konstruēja keratoskopu. Pakāpeniski izveidotā keratoskopijas metode balstās uz tā pielietošanu. 1896.gadā Allvar Gullstrand, savienoja disku ar oftalmoskopu un ieviesa acs fotografēšanu. Izmantojot radzenes fotogrāfijas apskatei, mikroskopu tika nodrošināta precizitāte, lai varētu, aprēķinātu izliekumu. Keratoskopa darbības princips ir mainīgu baltu un melnu koncentrisku apļu, kas tiek atstaroti no radzenes novērošana un reģistrācija. Tāpēc vienkāršu koncentrisku riņķu disku sauc par Placido disku. Principā novērošanas sistēma var būt vienkāršs caurums mērķa centrā, kā arī ekrāns un fotogrāfiska sistēma. Reflektējošo Placido disku attēlu datorizēta analīze: multiplu gaismas koncentrisku riņķu projicēšanās uz radzenes, atstaroto attēlu fiksācija ar video kameras palīdzību. Ja radzene ir sfēriska, riņķi izskatās apaļi. Balto un melno riņķu ekscentriskums norāda uz radzenes virsmas liekuma izmaiņām. 20. gadsimta 50. gados Wesley-Jessen firma, izmantojot liektas bļodas principu un nosakot radzenes izliekumu, salīdzinot gredzenus fotogrāfijās ar to standartizētu attēlu, panāca Placido diska metodes precizitātes paaugstināšanu radzenes perifērijā. Pagājušā gs. 80. gados manuāli digitalizējot fotogrāfijās projicētos attēlus, nodrošināja to sekojošu kompjuterizētu analīzi. Procesu automatizējot, attēlus, kas uzņemti ar digitālo kameru, tieši ievadīja datorā. Kompjutera programmatūra nodrošina datu analīzi un rezultātu atspoguļošanu uz ekrāna dažādos formātos.

MT „Radzenes topogrāfija" ir neinvazīva, bez kontakta attēlu tehnoloģija, ar kuru, izmantojot mūsdienu topogrāfiskās sistēmas un programmatūru, var iegūt radzenes virsmas izliekumu mērījumu krāsu kartes un noteikt rindu radzenes topogrāfiju raksturojošos rādītājus: indeksus, koeficientus, koordinātes [keratokonusa indeksu, astigmātisma asimetrijas indeksu, virsmas atšķirības indeksu, specifiskos indeksus (Zernike u.c.), x, y un z koordinātes, kas raksturo radzeni trīsdimensiju telpā, radzenes priekšējās un mugurējās virsmas liekumu rādiusus dažādos radzenes punktos, radzenes astigmātismu (ir arī lēcas astigmātisms) u.c.)].

Izmantojot mūsdienīgu datoru un programmas, kurās tūkstošiem mērījumi tiek uzņemti un analizēti dažās sekundēs, radzenes topogrāfijas metode sniedz visdetalizētāko informāciju par radzenes virsmu liekumu, to rādiusiem. Radzenes topogrāfs projicē sērijveida apgaismotus apļus uz radzenes virspuses, kas rada īstu attēlu; iekārta salīdzina šo radīto attēlu ar objekta izmēru un tad dators var izkalkulēt radzenes liekuma rādiusu. Šie atstarotie gaismas apļi tiek analizēti ar datora palīdzību un no iegūtajiem datiem dators rada krāsainu radzenes topogrāfisko karti. Topogrāfiskā karte un datorizētā datu analīze atklāj visa veida radzenes kropļojumus, piemēram, radzenes rētas, kā arī radzenes liekuma rādiusu un astigmātisma meridiānus. Šī karte tiek interpretēta tāpat kā citas topogrāfiskās kartes. Vēsās zilās un zaļās krāsas tonējums reprezentē plakanākos radzenes apgabalus, bet siltie sarkanie un oranžie tonējumi reprezentē stāvākos apgabalus. Šī radzenes karte atļauj reāli formulēt "3-dimensijas" radzenes tonējuma karti. Iegūtā informācija ir noderīga, lai novērtētu un koriģētu astigmātismu, pārbaudītu radzenes slimības, un atklātu dažādas radzenes neregularitātes, un ir būtiska pacientiem, kas domā par refrakcijas ķirurģiskām procedūrām, piemēram, lāzera procedūrām. Tā var būt arī nozīmīga pacientiem, kas jau pārcietuši ķirurģiskās refrakcijas operācijas, un ir jāseko līdzi vai operācija ir veiksmīga un pēcoperācijas periods norit bez komplikācijām. Astigmātisma mērījumi ir svarīgi plānojot refrakcijas ķirurģijas operācijas, pielaikojot kontaktlēcas un kalkulējot acs lēcas stiprumu.

Katra radzenes topogrāfijas mape satur krāsu skalu, kas atbilst radzenes keratometriskajiem rādītājiem dioptrijās.

Radzenes topogrāfijas MT ieviešanas mērķis. Oftalmoloģisko pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas rezultātu novērtēšanas efektivitātes paaugstināšana. MT „Radzenes topogrāfija" ir lietderīga radzenes stāvokļa novērtēšanai dažādu acu slimību gadījumos Latvijas veselības aprūpes praksē. Tas palīdz ne tikai diagnozes uzstādīšanai, bet arī pacienta novērošanai dinamikā un slimības ārstēšanas rezultāta novērtēšanai.

Radzenes topogrāfijas MT ieviešanas paredzamais rezultāts. Būtiski uzlabosies refrakcijas ķirurģijas operāciju plānošana, pacientam atbilstošas kontaktlēcas izvēles kvalitāte un tādu acu slimību diagnostika un dinamiska novērošana kā keratokonuss, radzenes distrofijas, refrakcijas anomālijas.

II. Apstākļi un nosacījumi medicīniskās tehnoloģijas pielietošanai

1. Pacientu atlases kritēriji

MT „Radzenes topogrāfija" ordinē ārsts oftalmologs pacientam oftalmoloģiskās izmeklēšanas laikā, arī tiem pacientiem, kuriem nav oftalmoloģisku sūdzību, jo izmeklēšanā iespējams atklāt slimības ļoti agrīnā stadijā, kā arī ir svarīgi dokumentēt ikviena pacienta acu struktūru morfometriskos rādītājus, lai vēlāk tos kontrolētu dinamikā, nodrošinot savlaicīgu slimību diagnostiku.

MT „Radzenes topogrāfija" lieto radzenes stāvokļa novērtēšanai dažādu acu slimību gadījumos. Keratometriskās izmeklēšanas mērķis ir noteikt radzenes patoloģiju (keratokonuss, radzenes distrofijas, refrakcijas anomālijas), iegūt datus acu ķirurģisko operāciju plānošanai, nodrošināt pacientam atbilstošas kontaktlēcas izvēli. MT palīdz ne tikai diagnozes uzstādīšanai, bet arī slimības novērošanai dinamikā un ārstēšanas rezultāta novērtēšanai.

2. Klīniskās indikācijas:

1. Keratokonuss.

Keratokonusa gadījumā krāsu kartes sniedz informāciju par radzenes prizmas apeksa lokalizāciju, izmēru un izliekumu, tas var palīdzēt arī slimības progresijas izvērtēšanā.

2. Radzenes distrofijas.

Marginālas deģenerācijas var izraisīt radzenes izliekuma izmaiņas pirms vēl tās var novērot biomikroskopiski.

3. Refrakcijas anomālijas.

MT „Radzenes topogrāfija" ir ļoti vērtīga, ja nepieciešams izvērtēt pacientus pirms un pēc operācijas, īpaši tos, kam ir bijusi penetrējoša keratoplastika, radiāla keratotomija vai LASIK. Pirms operācijas radzenes kartes sniedz ieskatu par potenciālajiem operācijas šķēršļiem, piemēram, rētošanās vai neregulārs astigmātisms. Turklāt, radzenes topogrāfija var sniegt ieskatu par nestandarta vai sarežģītiem refrakcijas anomāliju gadījumiem. Pacienti ar augstu korneālo cilindru bieži ir pakļauti sarežģījumiem pie retinoskopijas un/ vai autorefraktometrijas, kā arī standarta keratometrijas. Radzenes topogrāfija ir vēl viena būtiska palīgmetode, ar kuras palīdzību iegūt vērtīgu informāciju refrakcijas kļūdu izvērtēšanai.

4. Kontaktlēcu pielaikošanai.

Izmanto kontaktlēcu pielāgošanas programmatūru. Izvērtējot kontaktlēcu atbilstību īpašiem radzenes stāvokļiem, radzenes topogrāfija ir obligāti nepieciešama izmeklēšanas metode:

• post-penetrējošā keratoplastikā, kas bieži rezultējas augstā vai neregulārā radzenes astigmātismā;

• pēc-RK vai LASIK, kad centrālā radzene ir plakanāka relatīvi pret perifēriju, potenciāli rezultējoties reziduālā refraktīvā kļūdā vai neregulārā astigmātismā;

• pie progresīva keratokonusa, kur centrālais un perifērais lēcas izliekums ir kritisks, lai akomodētu uz priekšu izvirzītajā konusā.

5. Pre un postoperatīvi.

Korneālo topogrāfiju pielieto, lai veiktu radzenes aberāciju analīzi ar Zernike programmatūru un nodrošinātu precīzu ķirurģijas plānošanu un rezultāta prognozi.

MT var palīdzēt sekot dzīšanas procesam.

6. Radzenes rētas.

3. Kontrindikācijas

Nav

4. Brīdinājumi un piesardzība

Atsevišķiem pacientiem (ļoti maziem bērniem, veciem cilvēkiem, izteikta parkinsonisma gadījumā) varētu būt problēmas izmeklēšanas laikā nekustināt galvu. Šajos gadījumos ieteicams pacienta galvu pieturēt ar roku.

5. Nevēlamie blakusefekti

Ja pacients kustina galvu un nesēž mierīgi, izmeklēšana var kļūt nogurdinoša pacientam.

6. Ietekme uz automobiļu vadīšanu un darbu ar citiem bīstamiem mehānismiem

Nav zināmi dati par izmeklēšanas ietekmi uz spēju vadīt transporta līdzekļus un darbināt bīstamus mehānismus.

7. Pacientu informēšana

Pacienti mutiski jāinformē par izmeklēšanas nepieciešamību un jāizskaidro procedūras norise.

III. MT metode

1. Pacientu apsēdina un krēsla, kas novietots pie radzenes topogrāfijas aparāta. Pacienta zodu novieto uz zoda paliktņa, kas pārklāts ar vienreizlietojamu salveti. Pacientam jālūdz nolikt zodu uz aparāta speciālas zoda novietošanas zonas, skatīties norādītajā virzienā (parasti uz speciālu lampiņu) un izmeklēšanas laikā nekustināt acis, neraustīt galvu, sēdēt mierīgi. Tā kā izmeklēšana ir bez kontakta un neinvazīva, tad nepatīkamas izjūtas pacientam nerodas.

2.Izvēlas programmu, kas pacientam nepieciešama, veic skenēšanu. Datus saglabā aparāta atmiņā. Ja nepieciešams, izvēlas nākamo programmu un veic atkārtotu skenēšanu. Kad visi dati iegūti, pacients var noņemt galvu no paliktņa un kustināt acis kā parasti.

3.Veic datu apstrādi, izdzēšot nekvalitatīvos datus (datu kvalitātes atbilstību aparāts norāda pats). Kvalitatīvos datus uzglabā atmiņā un pāriet uz datu salīdzināšanas un apstrādes programmu.

4. Kad dati ir apstrādāti, tos izvērtē ārsts oftalmologs un izdrukā (izdrukātā materiāla apjoms var būt dažāds, jo izdrukā tikai informatīvākos datus). Ja nepieciešams, datus ieraksta zibatmiņā.

IV. MT realizācijas materiāli tehniskais nodrošinājums

Ārstniecības personas

MT „Radzenes topogrāfija" ordinē un veic sertificēts oftalmologs.

Medicīniskās ierīces, zāles un metodes

MT realizācijai atļauts izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces (radzenes topogrāfijas aparātu u.c.), zāles un Ārstniecībā izmantojamo MT datu bāzē reģistrētās medicīniskās tehnoloģijas atbilstoši medicīnisko ierīču, zāļu un MT pielietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un nosacījumiem.

Telpas un telpu tehniskais aprīkojums

MT „Radzenes topogrāfija" var veikt ārstniecības iestādes telpā (oftalmologa kabinets, procedūru telpa), kas atbilst un ir aprīkota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kurā novietots radzenes topogrāfijas aparāts un divi krēsli – viens ārstam, otrs pacientam.

 

Rīgā, 2012. gada 10.oktobrī.

Latvijas Acu ārstu asociācijas priekšsēdētāja:                                                                    prof. Guna Laganovska

 

MT 12-026