Informācija slimniekiem

Hematoloģisko slimību raksturojums. Hematoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar asins rades slimību atklāšanu un ārstēšanu, parasti šīs slimības sauc par "asins slimībām". Hematoloģiskās slimības iedalās vairākos veidos: slimības, kas sākas kaulu smadzenēs tiek sauktas par "leikozēm", ja slimība sākas limfoīdajos audos kaut kur citur organismā – tās sauc par "limfomām". Pēc savas gaitas leikozes var būt akūtas vai hroniskas, tās tiek dalītas arī pēc šūnu veidiem.

Kaulu smadzeņu un asins šūnu raksturojums. Kaulu smadzenes cilvēka organismā ir tas orgāns, kur veidojas visas asins šūnas. Kaulu smadzenes atrodas kaulu iekšpusē, tā tiek sauktas arī par "sarkanajām kaulu smadzenēm". Tās atrodas daudzu kaulu iekšpusē, bet visvairāk to ir krūšu kaulā, iegurņu kaulos, ribās, galvaskausā, mugurkaula skriemeļos. Asins šūnu veidošanās sākas no vienas kopējas šūnas – cilmes šūnas (skat. zīmējumu Nr. 1). No cilmes šūnas veidojas divi asins šūnu veidošanās zari: limfoīdais, no kura attīstās limfocīti, un mieloīdais zars, no kura attīstās pārējās asins šūnas.

Zīm. Nr. 1 Asins šūnu veidošanās

Perifēriskās asins ir asins daļa, kas atrodas cilvēka asins vados organisma daļās, kur var paņemt asins analīzei, visbiežāk tās tiek ņemtas no rokas vēnas. Perifēriskajās asinīs cilvēkam ir šādi šūnu veidi: eritrocīti jeb sarkanās asins šūnas, trombocīti jeb asins plātnītes un leikocīti jeb baltās asins šūnas. Eritrocītu galvenā funkcija organismā ir skābekļa pārnešana no plaušām uz audiem, trombocītu galvenā funkcija ir nodrošināt asins sarecēšanu, apturēt asiņošanu. Leikocītiem ir vairāki veidi: neitrofīlie leikocīti (segmentkodolainie un stabiņkodolainie) ir galvenie organisma aizsargātāji pret infekcijām, eozinofīlie leikocīti piedalās alerģiskās reakcijās un iekaisumos, bazofīlie leikocīti piedalās alerģiskās reakcijās, monocīti arī nodrošina organisma aizsardzību pret infekcijām. Leikocītiem pieder arī limfocīti, kas nodrošina organisma imūnās atbildes.

Hematoloģisko slimību ārstēšana. Tās tiek ārstētas dažādos veidos, atkarībā no slimības veida un stadijas. Vislielākā un svarīgākā nozīme hematoloģisko slimību ārstēšanā ir ķīmijterapijai. Ķīmijterapijas laikā ar īpašiem medikamentiem tiek nogalinātas ļaundabīgās leikozes vai limfomas šūnas. Katrai no hematoloģiskajām slimībām ir noteikti ķīmījterapijas medikamenti, kas palīdz. Hematoloģisko slimību ārstēšanā kā terapijas metodi lieto arī staru terapiju noteiktajai ķermeņa vietai ar lielu ļaundabīgo šūnu masu, piemēram, var apstarot liesu noteiktu hematoloģisku slimību gadījumos. Attīstoties hematoloģisko slimību ārstēšanai jau vairākus gadu desmitus pasaulē kā vēl vienu ārstēšanas metodi izmanto kaulu smadzeņu un perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantāciju.

Perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija. Šo ārstēšanas metodi nepielieto visiem slimniekiem, bet tikai noteiktajos gadījumos, piemēram, ja slimniekam ar ķīmijterapijas palīdzību nav panākta slimības mazināšanās vai slimība progresē. Perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija var būt divu veidu: autologa – ja transplantējamās cilmes šūnas tiek ņemtas no paša slimnieka un allogēna – ja šūnas tiek ņemtas no kāda cita – donora asinīm. Šobrīd ir zinātniski pierādīts, kuru hematoloģisko slimību gadījumā labāk izdarīt autologu, kuru – allogēno transplantāciju. Autologas transplantācijas princips ir šāds (skat. zīmējumu Nr. 2): cilmes šūnas pirms transplantācijas jau ir savāktas un sasaldētas. Slimniekam tiek nozīmēta ķīmījterapija ar lielākām devām kā parasti, t.s. "augstu devu ķīmījterapija". Tās rezultātā tiek nogalinātas visas audzēja šūnas organismā , bet diemžēl ar šo ķīmijterapiju tiek nogalinātas arī liela daļa normālo kaulu smadzeņu šūnu. Lai nerastos lielas komplikācijas un dzīvībai bīstami stāvokļi bojāto kaulu smadzeņu, un līdz ar to arī izmainīto asins šūnu sastāva dēļ, slimniekam tiek izdarīta iepriekš savākto cilmes šūnu transplantācija. Pēc tam vēl paiet zināms laiks, kas vidēji ir no 1 līdz 3 mēnešiem, kamēr kaulu smadzeņu un asins šūnas atjaunojas pilnībā.

Zīm. Nr. 2 Autologa cilmes šūnu transplantācija

Cilmes šūnu iegūšana un savākšana. Autologajai perifērisko cilmes šūnu transplantācijai cilmes šūnas tiek iegūtas no paša slimnieka. Katram no mums normāla perifēriskajās asinīs var atrast ļoti, ļoti nelielu skaita cilmes šūnu, bet tās ir nepietiekami, lai tās savāktu. Tādēļ slimniekam tiek nozīmēti īpaši medikamenti, kas saucās "koloniju – stimulējošie faktori", un kas tieši darbojas uz kaulu smadzenēm, palielina cilmes šūnu veidošanos un palielina arī to daudzumu asinīs. Pēc tam slimniekam tiek pārbaudīta asins analīze, atrod palielinātu leikocītu skaitu, kā arī palielinātu cilmes šūnu skaitu. Slimniekam ar speciālas aparatūras palīdzību šūnas tiek savāktas. Procedūra ilgst aptuveni 3 –4 stundas, viņa asinis pa speciāliem vadiem tiek ievadītas aparatūrā un ar īpašu filtru un kompjūtera palīdzību tiek atfiltrētas no asinīm un savāktas. Citas normālās asins šūnas netiek bojātas, tās tiek ievadītas atpakaļ slimniekam. Lai savāktu pietiekamu šūnu skaitu transplantācijai procedūru parasti atkārto 3 –4 dienas pēc kārtas. Kad slimniekam ir savākts pietiekošs cilmes šūnu daudzums, viņš tiek izrakstīts no slimnīcas.

Cilmes šūnu sasaldēšana un uzglabāšana. Cilmes šūnas pēc to savākšanas tiek apstrādātas ar speciālām vielām, lai tās varētu sasaldēt. Cilmes šūnas tiek uzglabātas šķidrajā slāpeklī – 180 C temperatūrā. Sasaldēšana un uzglabāšana notiek speciālā aparatūrā, šķidrā slāpekļa daudzums un temperatūra visu laiku tiek kontrolēta, lai nemainītos šūnu uzglabāšanās režīms. Šobrīd ir zināms, ka šūnas savu dzīvotspēju sasaldētā stāvoklī saglabā ilgi, pat vairākus gadu desmitus. Cilmes šūnas, kas tiks savāktas un uzglabātas, tiks izmantotas tikai tam pašam slimniekam, no kura tās ir paņemtas.

Transplantācijas procedūra. Transplantācijas dienā šūnas tiek izņemtas no šķidrā slāpekļa, atnestas uz slimnieka palātu un speciālā aparatūrā tās tiek atsaldētas. Kad šūnas ir atsaldētas, tās tiek intravenozi ievadītas slimniekam. Pirms tam slimniekam ir ielikts katēters asins vadā, cilmes šūnu maisiņš atgādina maisiņu ar eritrocītu vai trombocītu masu. Pilienu veidā cilmes šūnas tiek pārlietas intravenozi – tā tad arī ir pati transplantācija. Cilmes šūnas ar asins plūsmu tiek aiznestas uz kaulu smadzenēm, kur tās sāk augt un vairoties. Slimniekam katru dienu tiek kontrolēta asins analīze, lai spriestu par kaulu smadzeņu atjaunošanās procesu.

Pēc transplantācijas periods. Pēc transplantācijas izdarīšanas slimnieks atrodas vienvietīgā izolētā palātā, kur jāievēro īpašs režīms. Visi mediķi palātās strādā sterilos halātos un maskās – līdzīgi ka operāciju zālē. Tā kā asins analīzē normālo šūnu skaits ir ļoti zems, profilaktiski ir jāsaņem tādi medikamenti kā antibiotikas, pret sēnīšu medikamenti. Ja ir nepieciešams, slimnieks saņem eritrocītu masas vai trombocītu masas pārliešanas. Pēc transplantācijas zemā leikocītu skaita dēļ ir arī ēšanas ierobežojumi, nedrīkst ēst augļus, svaigus dārzeņus, piparus – par to tiks izsniegta īpaša informācija. Slimnieku apmeklēt var tikai veseli ģimenes locekļi un draugi, ja viņiem ir infekcija – no apmeklējuma ir jāatturas. Kad asins analīze atjaunojas līdz normai, medikamentus vairāk nenozīmē, slimnieku izraksta, uz asins analīzes kontroli ir jāiet Hematoloģijas Centra Poliklīnikā, kā tas bija parasti pirms transplantācijas.

Ja Jums rodas kādi papildus jautājumi, kas Jūs interesē, lūdzam zvanīt uz Valsts Hematoloģijas Centru pa telefoniem: 7040294, 7040295, 7040297.