Potenciālā recipienta asins imūnhematoloģiskā izmeklēšana un recipienta un donora saderības testēšana pirms asins komponentu transfūzijas

Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

I .Visos potenciāla asins/asins komponentu recipienta imūnhematoloģiskās izmeklēšanas, kā arī recipienta un donora saderības testēšanas gadījumos atļauts izmantot tikai Latvijas Republikas normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā reģistrētus reaģentus, apstiprinātas tehnoloģijas un kalibrētas medicīniskās ierīces.

II. Potenciālā asins komponentu recipienta imūnhematoloģiska izmeklēšana

  1. 1. ABO asins grupas noteikšana.
    1. 1.1. Recipienta klātbūtnē kapilārajā asins paraugā veic tiešo reakciju, izmantojot anti - A un anti - B monoklonālos reaģentus.
    2. 1.2. Laboratorijā venozajā asins paraugā veic asins grupas noteikšanas dubultreakciju, izmantojot anti - A un anti - B monoklonālos reaģentus tiešajai reakcijai un O, A1 un B eritrocītus - apgrieztajai reakcijai.
    3. Monoklonālais anti - B reaģents nedrīkst reaģēt ar iegūto B antigēnu.
    4. 1.3. Jaundzimušajiem ABO asins grupu nosaka, izmantojot vienīgi tiešo reakciju. Apgriezto reakciju neizdara.
    5. 1.4. Savstarpēji salīdzina primāri noteiktās ABO asins grupas rezultātu ar dubultreakcijas rezultātu un, ja ir iespējams, ar iepriekšējo izmeklēšanu datiem. Jebkuras rezultātu neatbilstības gadījumā ABO asins grupu neinterpretē.
    6. 1.5. Nespecifiskas reakcijas gadījumā atkārto izmeklējumus, izmantojot atmazgātus eritrocītus un veicot autokontroli.
    7. 1.6. Negaidīta jaukta lauka aglutinācija norāda uz ABO nesaderīgu eritrocītu pārliešanu vai veiktu kaulu smadzeņu/cilmes šūnu transplantāciju.
    8. 1.7. Ja apgrieztajā reakcijā parādās aukstuma antivielu klātbūtne, reakciju atkārto augstākā temperatūrā.
    9. 1.8. Atkārtoti iegūstot neatbilstošus rezultātu, sagatavo jaunu asins paraugu, ko nosūta uz Valsts asins donoru centru (VADC) asins grupas precizēšanai .
    10. 1.9. Jebkuru rezultātu nesakritību atrisina pirms asins komponentu transfūzijas.
    11. 1.10. Uzsākot izmeklējumu sēriju, izdara kvalitātes kontroles testus.
    12. 1.11. Iegūtos rezultātus dokumentē izmeklēšanas laikā.
  2. 2. Rezus(D) piederības noteikšana.
    1. 2.1. Katru asins paraugu izmeklē, izmantojot divu klonu anti - D IgM monoklonālos reaģentus, kuri nedrīkst atklāt DVI antigēnu.
    2. 2.2. Paralēli izmanto monoklonālo reaģentu negatīvo kontroli.
    3. 2.3. Pacientu asins paraugu izmeklēšanā nedrīkst izmantot antiglobulīna testu.
    4. 2.4. Rezultātus interpretē ņemot vērā kontroļu rezultātu.
    5. 2.5. Ja abu klonu rezultāti atšķiras, iespējams parciāls D antigēns. Pacientu nedrīkst klasificēt kā Rh(D) - pozitīvu, ja tikai viens anti - D reaģents dod pozitīvu rezultātu. Šādā gadījumā recipientu traktē kā Rh(D) - negatīvu, kamēr D piederība tiks precizēta.
    6. 2.6. Rh(D) precizēšanai uz VADC nosūta jaunu asins paraugu, bet asins pārliešanai izmanto Rh(D) - negatīvu eritrocītu masu.
    7. 2.7. Jebkuru rezultātu nesakritību atrisina pirms asins komponentu transfūzijas.
    8. 2.8. Negaidīta jaukta lauka aglutinācija norāda uz Rh(D) - neidentisku eritrocītu pārliešanu vai veiktu kaulu smadzeņu/ cilmes šūnu transplantāciju.
    9. 2.9. Ja iespējams, rezultātus salīdzina ar iepriekšējo izmeklēšanu rezultātiem.
    10. 2.10. Uzsākot izmeklējumu sēriju, izdara kvalitātes kontroles testus.
    11. 2.11. Iegūtos rezultātus dokumentē izmeklēšanas laikā.
  3. 3. Antieritrocitāro antivielu skrīnings.
    1. 3.1. Antivielu skrīningu izdara savlaicīgi, lai pozitīva skrīninga rezultāta gadījumā, kas liecina par recipienta imunizāciju ar eritrocitārajiem antigēniem, būtu iespējama saderīgu asins komponentu sagāde.
    2. 3.2. Antivielu skrīningu izdara ar vismaz 2 skrīninga eritrocītu paraugiem, pielietojot netiešo antiglobulīna testu (IAT), pozitīva skrīninga gadījumā izdarot arī autokontroles testu vai tiešo antiglobulīna testu (DAT).
    3. 3.3. Pozitīva antivielu skrīninga gadījumā obligāti veic antivielu identifikāciju un recipienta eritrocītu fenotipizēšanu .
    4. 3.4. Antivielu skrīninga rezultāts ir derīgs 72 stundas, ja ir veikta asins transfūzija, vai četras nedēļas, ja šajā laikā nav bijusi grūtniecība vai asins pārliešana.
    5. 3.5. Antivielu skrīninga testu sērijas kontrolei izmanto anti - D IgG kontrolreaģentu.

III. Asins paraugi un pieprasījumi.

  1. 1. Pieprasījumi.
  2. Kļūdas pacientu identifikācijā un paraugu marķēšana var novest pie ABO nesaderīgas transfūzijas. Jābūt pilnvarotam un apmācītam personālam, kas drīkst pieprasīt asins komponentus un sagatavot asins paraugus.
    1. 1.1. Asins pieprasījums atbilst noteiktām prasībām.
    2. 1.2. Pieprasījumu saderības testam dokumentē pacienta asins kartē (aizpilda visas ailes) vai atsevišķā pieprasījumā.
    3. 1.3. Paraugu marķē slimnieka klātbūtnē persona, kas sagatavo paraugu.
    4. 1.4. Parauga marķējumā norāda: pacienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, nodaļu, palātu, ABO asins grupu, kas noteikta pacienta klātbūtnē vēnas punkcijas laikā, parauga sagatavošanas datumu.
    5. 1.5. Paraugi no neatliekamās palīdzības/ uzņemšanas nodaļas var nebūt pilnībā marķēti, ja slimnieks ir bezsamaņā. Marķē saskaņā ar slimnīcā aprakstītu procedūru norādot vismaz slimības vēstures numuru un dzimumu.
    6. 1.6. Neatliekamās situācijās ir pieļaujams ārsta telefonisks asins komponenta pieprasījums ar sekojošu rakstveida pieprasījumu. Pieprasot komponentu telefoniski, nosauc: ārsta vārdu, uzvārdu, pacienta vārdu, uzvārdu vai, ja slimnieks ir bezsamaņā, slimības vēstures numuru, pacienta atrašanās vietu, pieprasījuma iemeslu, asins grupu, nepieciešamo devu skaitu, pieprasījuma datumu, laiku. Pieprasījuma formā norāda to pašu informāciju.
  3. 2. Asins paraugi.
    1. 2.1. Imūnhematoloģiskajai izmeklēšanai izmanto venozās asinis bez antikoagulanta (atsevišķos gadījumos ar antikoagulantu EDTA) ne vecākas par 48 stundām no parauga sagatavošanas brīža. Paraugu nedrīkst izmantot citu izmeklējumu veikšanai.
    2. 2.2. Ja pacientam nav datu par iepriekšējiem izmeklējumiem, sagatavo 2 asins paraugus, ja recipientam jau veikta imūnhematoloģiskā izmeklēšana un jāizdara tikai asins saderības testi - vienu paraugu.
    3. 2.3. Transfūzija vai grūtniecība var stimulēt antieritrocitāro antivielu produkciju, kas var būt gan primāras, gan sekundāras imunizācijas rezultāts. Plānojot atkārtotu EM pārliešanu, asins paraugus saderības testiem sagatavo atkārtoti.
    4. 2.4. Paraugu asins saderības testiem drīkst izmantot diennakti pēc pirmajai transfūzijai nepieciešamā saderības testa veikšanas.
    5. 2.5. Asins paraugu pēc izmeklēšanas saglabā 5 dienas ledusskapī, lai būtu iespējams to izmantot transfūzijas blakņu izmeklēšanā.
    6. 2.6. Grūtnieču asins serumu, kas izmantots antivielu titrēšanai, saglabā saldētā veidā (laboratorijā noteiktā kārtībā) līdz nākošajai titrēšanai, lai būtu iespējams veikt paralēlo titrēšanu.

IV. Recipienta un donora asins saderības testi

  1. 1. Komponentu izvēle.
    1. 1.1. Vienmēr, kad iespējams, izvēlas ABO / D identisku eritrocītu masu.
    2. 1.2. Ja identiska EM nav pieejama:
      1. - izmanto saderīgu vai O grupas EM, ievērojot Rh(D) - saderību;
      2. - Rh(D) - negatīviem recipientiem izvēlas vienīgi Rh(D) - negatīvu EM;
      3. - AB grupas recipientiem ieteicama A vai B grupas EM, lai O grupas EM krājumus izmantotu ekonomiski.
    3. 1.3. Pacientiem ar klīniski nozīmīgām antieritrocitārām antivielām izvēlas antigēnnegatīvu, IAT saderīgu EM.
    4. 1.4. Lai izvairītos no aizkavētām hemolītiskām blaknēm, antigēnnegatīvu EM izvēlas arī tiem recipientiem, kam ir ziņas par antivielām anamnēzē, bet šobrīd tās nav atrodamas.
    5. 1.5. Pacientiem ar klīniski nenozīmīgām antivielām, kas nav aktīvas 37°C temperatūrā ( piem, anti - A1), izvēlas IAT saderīgu EM.
    6. 1.6. Pacientiem ar autoimūnu hemolītisku anēmiju pirms EM izvēles izdara izmeklēšanu uz aloantivielu klātbūtni.
  2. 2. Asins saderības tests.
    1. 2.1. Asins saderības tests izslēdz nesaderību starp donoru un recipientu ABO un pārējās klīniski svarīgās antigēnu sistēmās.
    2. 2.2. Netiešais antiglobulīna tests ir vienīgais pieļaujamais asins saderības tests, kurš atklāj nesaderību visās klīniski nozīmīgās antigēnu sistēmās (arī ABO sistēmā).
    3. 2.3. Asins saderības testu izdara laboratorijas apstākļos, izmantojot recipienta venozo asins paraugu (serumu) un donora asins paraugu no EM plastiskā maisa caurulītes segmenta.
    4. 2.4. Asins saderības testa procedūru no sākuma līdz beigām veic viena un tā pati persona.
    5. 2.5. Saderīgās EM devas marķējumā norāda pacienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus vai personas kodu, ABO asins grupu un Rh(D) piederību, slimības vēstures Nr., devas identifikācijas Nr., ABO asins grupu un Rh(D) piederību, saderības testu datumu un personas, kas veica testus, identifikācijas datus.

V. Rīcība neatliekamās situācijās.

  1. 1. Asins paraugu sagatavo un marķē kā norādīts III.1.5.
  2. 2. Pacientam nosaka ABO asins grupu.
  3. 3. Ārsts personīgi lemj par transfūzijas neatliekamības pakāpi:
    1. - ja izmeklējumus nav laika vai nav iespējams veikt, drīkst telefoniski pieprasīt O grupas Rh(D) - negatīvu EM. Pēc tam steidzīgi noformē rakstisku komponenta pieprasījumu.
    2. - ja laiks un klīniskā situācija pieļauj, laboratorijā nosaka ABO asins grupu un Rh(D) piederību, izsniedz pārliešanai pacientam identisku eritrocītu masu.
  4. 4. Tūlīt pēc izsniegšanas veic antivielu skrīningu un asins saderības testus visām izsniegtajām eritrocītu masas devām. Atklājot antivielas, informē ārstu, kurš pieprasījis eritrocītu masu.
  5. 5. Precīzi dokumentē visas darbības un rezultātus.

VI. Masīva asins transfūzija.

  1. 1. Masīvas transfūzijas gadījumā ABO un Rh(D) identiskas asinis pieļaujams pārliet bez asins saderības testa.
  2. 2. Ja transfūzija uzsākta ar neidentiskas (piem., O) asins grupas asinīm, cik iespējams ātri pēc pirmās transfūzijas jāpāriet uz pacientam identisku eritrocītu pārliešanu.

VII. Transfūzija alogēno cilmes šūnu transplantācijas gadījumā.

  1. 1. Alogēno cilmes šūnu recipientiem novēro īpašas problēmas ABO asins grupas, Rh(D) - piederības un saderības testu veikšanā. Transplantāts var ierosināt :
    1. - jaunu ABO antigēnu produkciju (lielā nesaderība);
    2. - jaunu ABO antivielu produkciju (mazā nesaderība);
    3. - abus (kombinētā nesaderība).
  2. Visus šūnas saturošos asins komponentus apstaro, lai pasargātu no GVHD
  3. (reakcija - transplantāts pret saimnieku).
  4. 2. Lielā ABO nesaderība.
    1. Tik ilgi izvēlas eritrocītu masa u.c. eritrocītus saturošus komponentus, kas ir identiski pacienta ABO asins grupai, kamēr pacienta antivielas nav vairs atklājamas ar IAT, DAT ir negatīvs un transplantāta donora ABO asins grupa vēl nav nosakāma.
  5. 3. Mazā ABO nesaderība.
    1. Kamēr vien pacienta paša eritrocītu antigēni vairs nav nosakāmi, pārlej transplantāta donora asins grupai identiskus eritrocītus saturošus asins komponentus bez plazmas piejaukuma.
  6. 4. Kombinētā ABO nesaderība.
    1. Pirms transplantācijas recipientam jāsaņem savas ABO asins grupas eritrocīti, pēc transplantācijas – O grupas eritrocīti jāpārlej tik ilgi, kamēr pacienta ABO antivielas pret transplantāta donora eritrocītu antigēniem vairs nav nosakāmas ar IAT un DAT ir negatīvs.
  7. 5. Rh(D) - pozitīvs recipients ar Rh(D) - negatīvu transplantātu.
  8. 6. Izvēlas Rh(D) - negatīvus komponentus.

VIII. Intrauterīna /neonatāla transfūzija.

  1. 1. Intrauterīnas asins pārliešanas un/vai intrauterīnas asins apmaiņas gadījumā, EM jābūt filtrētai, apstarotai, ne vecākai par 5 dienām.
  2. 2. Izvēloties asins komponentus pārliešanai jaundzimušajiem, priekšroku dod O grupas EM, AB grupas plazmai, ievērojot bērna Rh(D)piederību. Ja bērna un mātes asins grupas sakrīt, drīkst pārliet bērna grupai identisku EM. Ja jaundzimušajam ar A, B vai AB grupu transfūzijai izvēlas nevis O grupas, bet viņa grupai identisku EM, nepieciešama bērna seruma izmeklēšana uz mātes anti - A vai anti - B antivielu esamību, izmantojot netiešo antiglobulīna testu. EM jābūt filtrētai. Asins saderības testiem izmanto mātes asins serumu vai bērna asins serumu, ja mātes asinis nav pieejamas.
  3. Ja EM pārlej jaundzimušajam ar svaru zem 1200 g, tai jābūt arī apstarotai.
  4. 3. Asins komponentu izvēle asins apmaiņai:
    1. - ja jaundzimušo hemolītiskās slimības (JHS) pamatā ir anti - D antivielas, izvēlas O grupas Rh(D) – negatīvu EM un AB grupas Rh(D) - negatīvu plazmu vai bērna grupas, Rh(D) - negatīvu EM, ja mātes un bērna asins grupa sakrīt;
    2. - ja JHS pamatā ir citu (nevis anti - D) specifitāšu antivielas, izvēlas O grupas, antivielai korespondējošā antigēna negatīvu EM un AB grupas, bērna Rh(D) piederības plazmu vai bērna grupas antigēnnegatīvu EM, ja mātes un bērna asins grupa sakrīt;
    3. - ja JHS pamatā ir ABO sistēmas antivielas, izvēlas O grupas, bērna Rh(D) piederības EM un AB grupas bērna Rh(D) piederības plazmu;
    4. - EM jābūt filtrētai, apstarotai, ne vecākai par 5 dienām.
    5. - Ja nepieciešama plazmas transfūzija, izvēlas 50 – 100 ml plazmu no viena donora.
    6. - Ja nepieciešama trombocītu masas (TM) transfūzija, priekšroka TM, kas sagatavota ar automātiskās citaferēzes metodi (filtrēta), HLA saderīgai un intrauterīnas transfūzijas gadījumā - arī apstarotai.
    7. 06-077