Donoru asins imūnhematoloģiskā izmeklēšana

Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

Šī tehnoloģija nosaka asins donoru imūnhematoloģiskās izmeklēšanas kārtību Latvijā. Donoru imūnhematoloģiskajā izmeklēšanā atļauts izmantot tikai Latvijas Republikas normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā reģistrētus reaģentus, apstiprinātas tehnoloģijas un kalibrētas medicīnas ierīces.

1. Vispārējā informācija.

  1. Lai garantētu izmeklēšanas drošību :
    1. - asins paraugus marķē ar svītrkodiem un vizuāli nolasāmiem numuriem,
    2. - iegūtos rezultātus protokolē un katras donācijas reizē salīdzina ar iepriekšējiem rezultātiem,
    3. - asins paraugus transportē un uzglabā noteiktu laiku, nodrošinot atbilstošu temperatūru, lai saglabātu to integritāti,
    4. - izmeklēšanā izmanto validētas metodes,
    5. - izmeklēšanas rezultātus uzglabā noteiktu laiku.

2. Reaģenti un aprīkojums.

Izmanto reaģentus, kas atbilst Direktīvas 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā prasībām. Jaunu sēriju reaģentus validē, izdarot aktivitātes un specifitātes kontroltestus, kas noteikti "Rokasgrāmatā asins, asins komponentu sagatavošanai, kvalitātes nodrošināšanai un pielietošanai".

Reaģentus uzglabā un izmanto, ievērojot ražotāja instrukcijas. Kur noteikts, pielieto kontrolreaģentus.

Pirms lietošanas izdara kontroles testus un dokumentē iegūtos rezultātus. Jābūt izsekojamiem izmantoto reaģentu un pielietoto medicīnisko ierīču sēriju numuriem.

Medicīniskās ierīces validē, kalibrē, kā arī nodrošina to regulāru tehnisko apkopi. Par visām rīcībām saglabā attiecīgus pierakstus.

3. Obligātie imūnhematoloģiskie izmeklējumi.

  1. 3.1. ABO asins grupas noteikšana.
    1. ABO asins grupu nosaka un dokumentē katrā donācijas reizē .
    2. Pirmreizējam donoram ABO asins grupu nosaka pirms donācijas ar tiešo reakciju kapilārajās asinīs. Laboratorijā venozo asins paraugu izmeklē ar dubultreakciju plaknes testā un mikroplašu (gēlkaršu) metodē ar tiešo reakciju. Primāri noteikto ABO rezultātu salīdzina ar rezultātiem, kas iegūti plaknes un mikroplašu (gēlkaršu) testos.
    3. Atkārtotam donoram ABO asins grupu nosaka tikai laboratorijā, izmantojot venozo asiņu paraugu: otrreizējam donoram ABO asins grupu izmeklē kā pirmreizējam donoram, izdarot dubultreakciju, bet visās turpmākajās donāciju reizēs izdara tikai tiešo reakciju. Iegūtos rezultātus salīdzina ar iepriekšējiem rezultātiem.
    4. Pamata asins devu ar ABO asins grupas uzlīmi etiķetē tikai identiska ABO rezultāta gadījumā. Visus asins komponentus etiķetē ar šīs asins grupas uzlīmēm.
    5. Uzsākot izmeklējumu sēriju, izdara kvalitātes kontroles testus.
  2. 3.2. Rh(D) – piederības noteikšana.
    1. Rh(D)- piederību nosaka un dokumentē katrā donācijas reizē.
    2. Pirmreizējam donoram pirms donācijas Rh(D) - piederību nosaka kapilārās asinīs ar viena klona anti-D reaģentu. Iegūto Rh(D) - piederības rezultātu salīdzina ar venozā asins parauga izmeklēšanas rezultātiem laboratorijā, kas iegūti izmantojot divu klonu anti-D reaģentus un kontroli. Visās pārējās donācijas reizēs Rh(D)-piederību nosaka tikai laboratorijā: otrreizējam donoram tāpat kā pirmreizējam, iegūtos Rh(D) rezultātus salīdzinot ar iepriekšējiem Rh(D) - piederības rezultātiem, bet visās turpmākajās reizēs ar viena klona anti - D reaģentu.
    3. Pielieto jutīgas metodes( mikroplašu, gēlkaršu), kas spēj atklāt vājos un parciālos D antigēnus. Izvēlas reaģentus, no kuriem vismaz viens atklāj Dw un DVI variantus.
    4. Ja Rh(D) - izmeklēšanas rezultāts ir negatīvs, asins paraugu izmeklē ar netiešo antiglobulīna testu. Iegūstot Rh (D) - pozitīvu rezultātu, donoru klasificē kā Rh(D) - pozitīvu. Donorus, kuru Rh(D) testa rezultāti nav pārliecinoši, drošāk klasificēt kā Rh(D) - pozitīvus.
    5. Asins devu ar Rh(D) uzlīmi etiķetē tikai iegūstot ar iepriekšējo izmeklēšanas reizi identiskus rezultātus. Pamata asins devu un visus komponentus etiķetē ar atbilstošas Rh(D) - piederības uzlīmēm.

I. Pirmreizēja donora asins izmeklēšana pirms asins nodošanas (kapilāro asiņu paraugs)

ABO asins grupu A un B antigēnu noteikšana ar plaknes metodiRh(D) - antigēna noteikšana ar plaknes metodi.

II. Donora asins izmeklēšana divās asins nodošanas reizēs - pirmreizējam un otrreizējam donoram (venozo asiņu paraugs)

  1. 1. ABO sistēmas A un B antigēnu noteikšana:
    1. 1.1. Ar plaknes metodi,
    2. 1.2. Ar mikroplašu vai gēlkaršu metodi.
  2. 2.ABO sistēmas anti - A un anti - B antivielu noteikšana ar plaknes metodi.
  3. 3. Rh(D) - antigēna noteikšana :
    1. 3.1. Ar plaknes metodi.
    2. 3.2. Ar mikroplašu vai gēlkaršu metodi.
    3. 3.3. Rh(Dw) - antigēna noteikšana Rh(D) - negatīviem donoriem ar IAT gēlkaršu metodi (netiešais antiglobulīna tests).
  4. 4.Fenotipizācija RH un Kell sistēmās ( C,c,E,e,K antigēnu noteikšana ) ar mikroplašu vai gēlkaršu metodi

III. Donora asins izmeklēšana katrā turpmākā asins nodošanas reizē

(venozo asiņu paraugs)

  1. 1. ABO asins grupu A un B antigēnu noteikšana.
  2. 2. ABO sistēmas antivielu anti - A un anti - B noteikšana.
  3. 3. Rh(D) - antigēna noteikšana.
  4. 4. Drīkst izmantot plaknes, mikroplašu vai gēlkaršu metodi.

IV. Donora asins izmeklēšana vienu reizi gadā.

1. Antieritrocitāro nepilno aloantivielu skrīnings ar IAT gēlkaršu metodi .

V. Kvalitātes kontroles testi.

Kvalitātes kontroles testi ir jāveic, uzsākot katru izmeklējumu sēriju.

06-076