ASINS KOMPONENTU TRANSFŪZIJA

Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

Ārstniecības iestādē asins komponentu transfūzijas veic transfuzioloģijā apmācītas ārstniecības personas saskaņā ar izstrādātām procedūrām. Katrā ārstniecības iestādē izstrādā procedūras visiem asins komponentu transfūzijas ķēdes posmiem, izvērtē transfūziju efektivitāti, apkopo un analizē transfūziju blaknes, to cēloņus un novēršanas iespējas, sadarbojas ar asins sagatavošanas iestādēm. Ikviena transfūzijas ķēdē iesaistītā ārstniecības persona ir atbildīga par izstrādāto procedūru ievērošanu un par to, lai recipients savlaicīgi saņemtu nepieciešamos asins komponentus vajadzīgajā daudzumā.

  1. 1. Pirms transfūzijas:
    1. 1.1. Izvērtē asins komponentu pārliešanas nepieciešamību, ņemot vērā slimnieka slimības diagnozi, hemoglobīna līmeni un citus rādītājus, vecumu, dzimumu u.t.t.
    2. 1.2. Informē recipientu/ bērna vecākus par transfūzijas nepieciešamību, iespējamo risku un saņem pacienta/ bērna vecāku piekrišanu transfūzijai. Izskata alternatīvas ārstēšanas iespējas.
    3. 1.3. Piekrišanu/atteikumu transfūzijai dokumentē slimības vēsturē saskaņā ar izstrādātu procedūru.
    4. 1.4. Slimības vēsturē dokumentē indikācijas transfūzijai, nepieciešamo asins komponentu un tā daudzumu.
    5. 1.5. Noformē asins komponentu pieprasījumu/pacienta asins karti, norādot visu nepieciešamo informāciju.
    6. 1.6. Ja asins komponents nepieciešams pārliešanai pēc vitālām indikācijām, to norāda pieprasījumā un pa telefonu informē asins kabinetu.
    7. 1.7. Sagatavo asins paraugu saderības testiem, nosaka asins grupu un marķē to slimnieka klātbūtnē.
    8. 1.8. Asins komponenta pieprasījumu nosūta uz asins kabinetu. Eritrocītu masas (EM) nepieciešamības gadījumā sagatavo un nosūta asins paraugu kopā ar pacienta asins karti asins saderības testu veikšanai.
    9. 1.9. Asins kabineta darbinieks pirms EM izsniegšanas veic un dokumentē komponenta makroskopisko pārbaudi.
    10. 1.10. Laboratorija veic asins saderības testus un izvēlas saderīgu eritrocītu masu .
    11. 1.11. Medicīnas darbinieks saderināto eritrocītu masu nogādā pieprasītājam.
    12. 1.12. Veic identifikācijas procedūru:
      1. 1.12.1. Pacienta identifikācija.
      2. Pacienta identifikāciju veic divi medicīnas darbinieki, jautājot viņa vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus, ko salīdzina ar datiem slimības vēsturē un pacienta asins kartē. Ja slimnieks ir bezsamaņā, personas identitāti pārbauda, pārjautājot piederīgajiem/ pavadošām personām, ievērojot ārstniecības iestādē izstrādāto kārtību.
      3. 1.12.2. Asins komponenta devas identifikācija.
      4. Saderinātās eritrocītu masas (EM) devas etiķeti salīdzina ar ierakstiem pacienta asins kartē un uz EM saderības etiķetes. Pārliecinās, ka pacienta asins kartē ir ieraksts par veiktajiem saderības testiem un par saderinātās EM devas atbilstību konkrētajam recipientam.
      5. 1.12.3. Donora un recipienta ABO asins grupu salīdzinošā pārbaude pirms EM pārliešanas.
      6. Pārbaudei izmanto recipienta kapilārās asinis un donora asinis no EM plastiskā maisa caurulītes segmenta. Donora un recipienta ABO asins grupai un Rh(D) piederībai jābūt saderīgai vai identiskai. Asins grupu atļauts noteikt ar plaknes metodi vai izmantojot īpašas „bed-side" kartes, kuras pēc transfūzijas ievieto slimības vēsturē. Salīdzina asins grupu rezultātus vispirms savstarpēji, pēc tam ar ierakstiem pacienta asins kartē, slimības vēsturē un uz komponenta etiķetes.
    13. 1.13. Asins komponenta makroskopiskā novērtēšana pirms transfūzijas.
    14. Pirms transfūzijas obligāti makroskopiski novērtē un dokumentē:
      1. - komponenta krāsu, jo tās izmaiņas var liecināt par komponenta bakteriālu piesārņojumu vai hemolīzi;
      2. - hemolīzes pazīmes;
      3. - mikro-, makroagregātu vai pārslojuma esamību;
      4. - virpuļošanas fenomenu trombocītu masā;
      5. - devas hermētismu;
      6. - komponenta derīguma termiņu;
      7. - transfūzijas sistēmas derīguma termiņu.
    15. 1.14. Atzīstot asins komponentu par derīgu pārliešanai, sagatavo (uzpilda) sistēmu ar 170 – 200 μm filtru asins komponenta transfūzijai. Pirms transfūzijas asins komponentu sajauc šūpojošām kustībām.
    16. 1.15. Ja komponents nav derīgs pārliešanai, informē asins sagatavošanas iestādi un nosūta komponentu atpakaļ, procesu dokumentē.
    17. 1.16.Pirms transfūzijas uzsākšanas veic recipienta fizikālo izmeklēšanu, dokumentējot temperatūru, pulsu, asinsspiedienu, elpošanas ritmu un frekvenci.
    18. 1.17. Ja asins komponents kādu iemeslu dēļ netiek pārliets nekavējoties, to uzglabā optimālos apstākļos, uzraugot temperatūru un pirms transfūzijas atkārtoti veic komponenta makroskopisko novērtēšanu un dokumentē to.
    19. 1.18. Ja EM 30min laikā pēc izņemšanas no ledusskapja nav pārlieta, tās izmantošana transfūzijai nav pieļaujama.
    20. 1.19. SSP atkausē +300C līdz +37 0 C temperatūrā 30 min laikā, neizņemot no iepakojuma maisiņa, lai dehermetizācijas gadījumā būtu pamanāma plazmas noplūde. Pārlej nekavējoties pēc atkausēšanas (maksimāli 2 stundu laikā, ja uzglabā + 20 C līdz +6 0 C temperatūrā).
    21. 1.20. Trombocītu masu (TM) pārlej nekavējoties pēc saņemšanas, pirms tam veicot komponenta makroskopisko novērtējumu un virpuļošanas fenomena pārbaudi. Ja TM kādu iemeslu dēļ netiek pārlieta nekavējoties, jānodrošina optimāli uzglabāšanas apstākļi +200C līdz +240 C temperatūrā termoskapī – šeikerī.
    22. 1.21. EM sildīšana pirms transfūzijas parasti nav nepieciešama. Asins sildīšana jāveic, ja:
      1. - pārlej ar ātrumu > 50 ml/kg/stundā pieaugušajiem vai > 15 ml/kg/stundā bērniem;
      2. - masīvas transfūzijas gadījumā;
      3. - apmaiņas transfūzijai jaundzimušajiem;
      4. - slimniekiem ar klīniski nozīmīgiem aukstuma aglutinīniem .
    23. Asins sildīšanu veic tikai ar šim nolūkam paredzētām ierīcēm.
    24. 1.22. EM izvēle.
      1. 1.22.1. Vienmēr, ja iespējams, izvēlas ABO, Rh(D) identisku EM;
      2. 1.22.2. Ja identiska EM nav pieejama:
        1. - izmanto saderīgu vai O grupas EM, ievērojot Rh (D) saderību;
        2. - Rh(D) negatīviem recipientiem izvēlas tikai Rh (D) negatīvu EM;
        3. - AB grupas recipientiem ieteicama A vai B grupas EM, lai O grupas EM izmantotu ekonomiski.
      3. 1.22.3. Recipientiem ar klīniski nozīmīgām antieritrocitārām antivielām izvēlas antigēnnegatīvu, netiešajā antiglobulīna testā (IAT) saderīgu EM.
      4. 1.22.4. Lai izvairītos no aizkavētām hemolītiskām blaknēm, antigēnnegatīvu EM izvēlas arī tiem recipientiem, kuriem ir informācija par agrāk konstatētām antivielām, kas šobrīd seroloģiski nav nosakāmas.
      5. 1.22.5. Recipientiem ar klīniski nozīmīgām antivielām, kas nav aktīvas +370C temperatūrā (piem., anti – A1 ), izvēlas IAT saderīgu EM.
      6. 1.22.6. Recipientiem ar autoimūnu hemolītisku anēmiju pirms EM izvēles jāizdara izmeklēšana uz aloantivielu klātbūtni.
    25. 1.23. Plazmas izvēle
    26. Transfūzijai plazmu izvēlas, ievērojot ABO grupu saderību. Nepieciešamības gadījumā AB grupas plazmu drīkst pārliet jebkuras asins grupas recipientam.
    27. 1.24. TM izvēle.
    28. Vislabāk izvēlēties ABO un Rh(D) identisku TM. Ja tas nav iespējams, pieļaujams:
      1. - pārliet ar recipienta eritrocītiem ABO sistēmā saderīgu TM (plazma nesaderīga, piem., pacientam ar A grupu pārlejot O grupas TM). Pastāv hemolītiskas reakcijas iespēja.
      2. - pārliet ABO un / vai Rh (D) nesaderīgu TM (plazma saderīga, piem., O grupas Rh(D) - negatīvam pacientam pārlejot A grupas Rh(D) - pozitīvu TM). Pastāv eritrocitāras imunizācijas risks.
  2. 2. Asins komponentu transfūzija neatliekamās situācijās.
    1. 2.1. Ārsts personīgi lemj par transfūzijas neatliekamības pakāpi:
      1. - ja izmeklējumus nav laika izdarīt, drīkst pieprasīt O grupas Rh(D) - negatīvu EM;
      2. - ja klīniskā situācija pieļauj, laboratorijā nosaka ABO asins grupu un Rh (D) piederību un pārliešanai izsniedz identisku EM.
    2. 2.2. Asins paraugu sagatavo un marķē kā noteikts izstrādātā procedūrā.
    3. 2.3. Recipientam nosaka ABO asins grupu.
    4. 2.4. Antivielu skrīninga un asins saderības testus veic visām izsniegtajām EM devām tūlīt pēc izsniegšanas. Atklājot antivielas, par to informē ārstu, kas pieprasījis asinis.
    5. 2.5. Masīva asins zuduma gadījumos pēc vitālām indikācijām ir pieļaujams telefonisks EM pieprasījums ar sekojošu rakstveida pieprasījumu.
    6. 2.6. Ja transfūzija uzsākta ar O grupas EM (citas grupas recipientam), iespējama pasīva ABO aglutinīnu pārliešana. Identiskas asins grupas EM pārliešanu uzsāk tikai tad, ja tā ir IAT saderīga.
    7. 2.7. Dokumentē visas darbības un to rezultātus.
  3. 3. Transfūzijas norise.
    1. 3.1. Pirms transfūzijas uzsākšanas identificē recipientu, jautājot vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus u.c. Ja recipients ir bezsamaņā, identifikāciju veic pēc ārstniecības iestādē izstrādātās kārtības. Pārbauda recipienta uzvārdu, ABO asins grupu un Rh(D) piederību uz EM etiķetes un slimības vēsturē. Salīdzina ABO asins grupu, Rh(D) piederību un EM devas identifikācijas numuru uz EM maisa etiķetes un saderības marķējumā. Pārliecinās par EM derīguma termiņa atbilstību.
    2. 3.2. Uzsākot pārliešanu (katrai EM devai), veic un dokumentē bioloģisko pārbaudi ( strūklveidā pārlejot 10 – 15 ml EM 3 reizes ar 3min pārtraukumu) vai pirmās 15 min pārlejot ar ātrumu 1 – 2ml/min. Tālākās darbības dokumentē, rūpīgi sekojot:
      1. - recipienta izskatam;
      2. - temperatūrai;
      3. - pulsam, asinsspiedienam;
      4. - elpošanas ritmam un frekvencei.
    3. Smagas transfūzijas blaknes parasti sākas pirmajās 15 minūtēs pēc transfūzijas sākuma. Ja tiek pamanītas izmaiņas recipienta stāvoklī, kas liecina par iespējamu transfūzijas blakni, aptur transfūziju, obligāti atstājot pieeju vēnai, sniedz adekvātu medicīnisko palīdzību. Darbību dokumentē. Komponenta devas atlikumu ar sistēmu novieto ledusskapī blaknes cēloņu izmeklēšanai.
    4. 3.3. Asins komponentu transfūzija.
    1.  

      EM

      TM/ plazma

      Vēnas punkcijas adata

      18.- 19. izmēra, bērniem-  23 – 25.

      23. izmēra vai lielāka

      Filtrs

      170 – 200 μm

      170 – 200 μm

      Transfūzijas ilgums (max)

      4 stundas

      20 – 30 min

      Transfūzijas ātrums (vid.)*

      2 – 5ml/min

      10ml/min

      Transfūzijas sākums

      30 min laikā pēc izņemšanas no ledusskapja

      nekavējoties pēc saņemšanas /atkausēšanas

      *15 minūtes pēc transfūzijas uzsākšanas.
    2. 3.4. Visā transfūzijas laikā novēro recipientu, sekojot p.3.2. minētajiem parametriem ik pēc stundas pirmo 3 stundu laikā un pēc 24 stundām.
    3. 3.5. Pievienojot nākošo EM devu, neizņem adatu no vēnas un nepieļauj sistēmas
    4. iztukšošanos, bet adatu no maisa savienojuma caurulītes ievada nākošajā maisā.
    5. 3.6. Sistēmas jāmaina ik pēc 2 EM devu transfūzijām (vai ik pēc 4 stundām).
    6. 3.7. Stingri aizliegts:
      1. - vienu asins komponenta devu pārliet vairākiem recipientiem;
      2. - pārliet EM, ja tā atradusies ārpus ledusskapja ilgāk par 30 min;
      3. - komponentus pārliet, ja nav bijuši nodrošināti optimālie uzglabāšanas apstākļi, ja nav veikta temperatūras uzraudzība;
      4. - devu pārliet vienam un tam pašam recipientam dalītos laika periodos;
      5. - vienlaicīgi ar EM pārliet citus šķīdumus vai tos pievienot pie EM (pieļaujams tikai fizioloģiskais sāls šķīdums);
      6. - pārliet asins komponentu ar jebkādām asins plastiskā maisa vai komponenta bojājuma pazīmēm;
      7. - veikt asins komponenta transfūziju, ja netiek nodrošināta recipienta novērošana.
  4. 4. Pēc transfūzijas:
    1. 4.1. Pirmo urīna porciju pēc transfūzijas nosūta izmeklēšanai uz eritrocīturiju.
    2. 4.2. Pēc transfūzijas atstāj nelielu EM daudzumu plastiskajā maisā, kas var būt
    3. noderīgs transfūziju blaknes izmeklēšanas gadījumā.
    4. 4.3. Maisu ar EM atliekām kopā ar transfūzijas sistēmu uzglabā 48 stundas, bet TM 24 stundas ledusskapī +20 C līdz +6 0 C temperatūrā.
    5. 4.4. 24 stundu laikā seko uzņemtā un ievadītā šķidruma daudzumam un diurēzei.
    6. 4.5. Pēc 24 stundām atkārtoti veic urīna analīzi un novērtē transfūzijas efektivitāti.
  5. 5. Transfūzijas efektivitātes novērtēšana.
    1. 5.1. 24 stundas pēc EM transfūzijas veic asins analīzi. Izmaiņas Hb līmenī un Ht ir atkarīgas no slimnieka objektīvā stāvokļa, Hb, Ht, cirkulējošo asiņu tilpuma pirms transfūzijas, kā arī Hb koncentrācijas EM devā. Pārlejot vienu EM devu, Hb pieaug par aptuveni 1 -2 g/dl un Ht par 3 -4% (ja neturpinās asiņošana). Pediatriskajā praksē pārlejot EM 8 -10ml/kg, Hb pieaug aptuveni par 2g/dl un Ht par 6%.
    2. Ja 24 stundas pēc EM transfūzijas ir nepieciešama atkārtota EM transfūzija, sagatavo un nosūta jaunu asins paraugu saderības testiem, jo pārlietā EM var stimulēt strauju antivielu produkciju. Jauna asins parauga izmantošana saderības testiem garantē arī nākošās EM saderību.
    3. 5.2. Pēc TM transfūzijas pārbauda trombocītu skaitu 10 minūtes, 1 un 24 stundas pēc pārliešanas. Trombocītu masas transfūzijas efektivitāti raksturo izmaiņas slimnieka veselības stāvoklī – apstājas spontānas asiņošanas, neveidojas jaunas hematomas un paaugstinās trombocītu skaits 10 min un 1 stundu pēc transfūzijas. Pārliešana ir efektīva, ja 24 stundas pēc pārliešanas trombocītu skaits ir pieaudzis par 20x109 /l. Ja 1 stundu pēc TM transfūzijas trombocītu skaits palielinās mazāk kā par 5 -7,5 x 109 /l, slimnieks ir refraktārs pret trombocītu masu. Šādos gadījumos nepieciešama identiskas pēc ABO asins grupas un Rh(D) piederības TM transfūzija vai HLA sistēmā saderīgas TM pārliešana, kontrolējot ārstniecisko efektu.
  6. 6. Asins komponentu transfūzijas dokumentēšana.
    1. 6.1. Ārsts, kas izlemj par asins komponentu transfūzijas nepieciešamību, slimības vēsturē dokumentē indikācijas transfūzijai un parakstās. Gadījumā, ja recipientam rodas sarežģījumi, kas varētu būt saistīti ar transfūziju, ir iespējams izsekot un identificēt, kas un kāpēc ordinējis pārliešanu.
    2. 6.2. Dokumentē:
      1. - recipienta informēšanu par transfūzijas nepieciešamību un iespējamo risku ar parakstu apstiprina arī ārsts;
      2. - recipienta piekrišanu transfūzijai;
      3. - pacienta un asins komponenta devas identitātes, saderības marķējuma pārbaudi pirms transfūzijas, kā arī komponenta makroskopisko novērtējumu, norādot personu, kas to veica un šīs personas parakstu;
      4. - katra pārlietā komponenta veidu, tilpumu, devas identifikācijas numuru, ABO asins grupu un Rh(D) piederību, transfūzijas sākumu un beigas, personas parakstu, kas veica pārliešanu;
      5. - recipienta novērošanas datus pirms transfūzijas, transfūzijas laikā un pēc tās;
      6. - jebkādas transfūzijas blaknes pazīmes, norisi, ārstēšanu;
      7. - asins komponentu izsniegšanu / pieņemšanu atpakaļ asins kabinetā, precīzi norādot laiku un ārstniecības personu, kas izsniedza/ pieņēma asins komponentu, kā arī informāciju par uzglabāšanas iekārtu temperatūras uzraudzību.
    3. 6.3. Transfūzijas norisi dokumentē saskaņā ar ārstniecības iestādē izstrādāto kārtību, ievērojot valsts likumdošanas prasības un Asins dienesta normatīvās dokumentācijas prasības.
  7. 7. Asins komponentu transfūzija prenatālajā, neonatālajā un pediatriskajā praksē.
  8. Šajos gadījumos asins komponentiem tiek izvirzītas īpašas prasības, jo bērniem ir mazāks asins tilpums, reducēti metabolisma procesi, augstāks Ht. Sakarā ar jaundzimušā nepilnvērtīgo imūno sistēmu, īpaši jāizvērtē CMV infekcijas transmisijas un transfūziju reakcijas "transplantāts pret saimnieku" risks.
    1. 7.1. Intrauterīnas asins pārliešanas un/ vai intrauterīnas asins apmaiņas gadījumā, EM jābūt filtrētai, apstarotai un ne vecākai par 5 dienām.
    2. 7.2. Asins saderības testiem izmanto mātes asins serumu vai bērna asins serumu, ja mātes asinis nav pieejamas. Izvēloties asins komponentus pārliešanai jaundzimušajiem, priekšroku dod O grupas EM, AB grupas plazmai, ievērojot bērna Rh(D) piederību. Ja bērna un mātes asins grupas sakrīt, drīkst pārliet bērna grupai identisku EM. Ja jaundzimušajam ar A, B vai AB grupu transfūzijai izvēlas nevis O grupas, bet viņa asins grupai identisku EM, nepieciešama bērna asins seruma izmeklēšana uz mātes anti –A vai anti – B antivielu esamību, izmantojot IAT. EM jābūt filtrētai.
    3. Ja EM pārlej jaundzimušajam ar svaru zem 1200g, tai jābūt apstarotai.
    4. 7.3. Asins komponentu izvēle asins apmaiņai.
      1. 7.3.1. Ja jaundzimušā hemolītiskās slimības (JHS) pamatā ir anti- D antivielas, izvēlas O grupas Rh (D)-negatīvu EM un AB grupas Rh (D)- negatīvu plazmu vai bērna asins grupas Rh (D) -negatīvu EM, ja mātes un bērna asins grupa sakrīt.
      2. 7.3.2. Ja JHS pamatā ir citu (nevis anti –D) specifitāšu antivielas, izvēlas O grupas, antivielai korespondējošā antigēna negatīvu EM un AB grupas, bērna Rh(D) piederības plazmu vai bērna asins grupas antigēnnegatīvu EM, ja mātes un bērna asins grupas sakrīt.
      3. 7.3.3. Ja JHS pamatā ir ABO sistēmas antivielas, izvēlas O grupas, bērna Rh (D) piederības EM un AB grupas bērna Rh (D) piederības plazmu.
    5. 7.4. EM jābūt filtrētai, apstarotai, ne vecākai par 5 dienām.
    6. 7.5. Ja nepieciešama plazmas transfūzija, izvēlas 50 – 100 ml plazmas no viena donora.
    7. 7.6. Ja nepieciešama TM transfūzija, priekšroka ir filtrētai TM, kas sagatavota ar automātiskās trombocītaferēzes metodi, HLA saderīgai un intrauterīnas transfūzijas gadījumā - arī apstarotai.
    8. 06-080