EIROFIT metode

  1. EUROFIT metode

  2. Medicīniskās tehnoloģijas metodes izvērsts apraksts

  3. I. Vispārīgie jautājumi

    1. 1. EUROFIT metode ir standartizēta, zinātniski pamatota, plaši lietota metode sporta medicīnā, ar kuras palīdzību nosaka
  4. iedzīvotāju, tai skaitā bērnu un jauniešu fizisko attīstību, fizisko sagatavotību un organisma funkcionālās spējas.
    1. 2. Standartizētu, vienotu EUROFIT metodes testu rezultātu apkopošana nodrošinās iespēju regulāri iegūt jaunākos datus
  5. par bērnu, jauniešu un pieaugušo fiziskās sagatavotības līmeni, darba spējām un to attīstības tendencēm, kas ir viens no nozīmīgākajiem rādītājiem darba tirgū, kā arī veikt datu salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm.
    1. 3. EUROFIT metodi veic atbilstoši likumos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
  6. II. Termini un skaidrojumi

    1. 4. EUROFIT metode ir šādu testu komplekss - antropometrisko rādītāju, motorās gatavības un kardiorespiratoro spēju
  7. noteikšanas testi.
    1. 5. Antropometriskie rādītāji ir:
      1. 5.1. Auguma garuma noteikšana;
      2. 5.2. Ķermeņa svara noteikšana;
      3. 5.3. Ādas tauku kroku biezuma noteikšana;
      4. 5.4. Apkārtmēru noteikšana (tikai pieaugušajiem);
      5. 5.5. Ķermeņa masas indeksa aprēķināšana;
      6. 5.6. Vidukļa – gurnu apkārtmēra attiecību aprēķināšana (tikai pieaugušajiem).
    1. 6. Motorās gatavības testi ir:
      1. 6.1. Ķermeņa līdzsvara noteikšanas tests – Flamingo tests;
      2. 6.2. Roku kustību ātruma noteikšanas tests – Uzsitieni uz plāksnes;
      3. 6.3. Lokanības noteikšanas tests – Sēdēt un sniegties vai Noliekšanās uz sāniem (tikai pieaugušajiem);
      4. 6.4. Pleca locītavas lokanības noteikšanas tests (tikai pieaugušajiem) – Pleca abdukcija;
      5. 6.5. Gūžas locītavas lokanības noteikšanas tests (tikai pieaugušajiem) – Gūžas abdukcija;
      6. 6.6. Eksplozīvā spēka noteikšanas tests – Lēciens tālumā no vietas (tikai bērniem) vai Vertikāls lēciens (tikai pieaugušajiem);
      7. 6.7. Statiskā spēka noteikšanas tests – Rokas tvēriens;
      8. 6.8. Ķermeņa spēka noteikšanas tests – Piecēlieni;
      9. 6.9. Funkcionālā spēka noteikšanas tests – Kāriens ar saliektām rokām;
      10. 6.10. Skriešanas ātruma un veiklības noteikšanas tests - Atspoles skrējiens 10 x 5 m (tikai bērniem).
    1. 7. Kardiorespiratoro spēju noteikšanas testi ir:
      1. 7.1.Veloergometra tests PWC170 (Physical Working Capacity) - fizisko darbaspēju noteikšanas tests, kura laikā pacients (bērni vecumā no 6 – 17 gadiem ieskaitot) uz veloergometra min pedāļus 9 minūtes ar 3 uzliktām dažāda lieluma fiziskām slodzēm, tā lai testa beigās tiktu sasniegta sirdsdarbības frekvence 170 x'
      2. 7.2.Veloergometrijas slodzes tests – ar pakāpenisku nepārtraukti pieaugošu slodzi, EKG pieraksts 12 novadījumos asinsspiediena un elektrokardioskopiskā kontrolē;
      3. 7.3.20 metru atspoles skrējiens - aerobās izturības noteikšanas tests.
    2. 8. Fiziskā attīstība ir organisma morfoloģisko pazīmju un funkcionālo spēju kopums noteiktos apkārtējās vides apstākļos.
    3. 9. Fiziskā sagatavotība ir cilvēka organisma spēju kopums, kurš nodrošina jebkāda fiziska darba veikšanu un labas veselības
  8. saglabāšanu, tās plašākajā nozīmē, ņemot vērā katra indivīda iedzimtās īpašības, kā arī prasmi izmanot sava organisma iespējas.
    1. 10. Fizisko sagatavotību raksturo organisma morfofunkcionālais stāvoklis, kas izpaužas fiziskajās īpašības – izturībā, spēkā,
  9. ātrumā, veiklībā un lokanībā, tāpat arī nervu un muskuļu koordinācijā.
    1. 11. Ātrums ir cilvēka spēja veikt darbību minimālā laika periodā. Sportā izšķir vairākas ātruma izpausmes formas: atsevišķas
  10. kustības ātrums, kustību biežums jeb temps un kustību reakcijas ātrums.
    1. 12. Veiklība ir cilvēka spēja apgūt jaunas kustības un pārveidot tās atbilstoši mainīgo apstākļu prasībām. Sporta veiklības
  11. izpausmes formas ir līdzsvars, kustību koordinācija un motorā adaptācija.
    1. 13. Lokanība ir cilvēka muskuļu un locītavu spēja veikt kustības pilnā amplitūdā jeb apjomā. Sportā lokanības izpausmes
  12. formas ir vispārējā lokanība, speciālā lokanība, statiskā lokanība ballistiskā lokanība, dinamiskā lokanība, aktīvā lokanība.
    1. 14. Spēks ir cilvēka fiziskā īpašība, kas izpaužas spējā ar muskuļu piepūli pārvarēt ārējo pretestību, deformēt un pārvietot
  13. dažādus priekšmetus. Sportā spēka izpausmes formas ir dinamiskais spēks, statiskais spēks,
    1. 15. Izturība ir cilvēka organisma spēja ilgstoši veikt fizisku darbu un pretoties nogurumam fiziska un garīga darba laikā,
  14. nesamazinot darba efektivitāti. Cilvēka izturības spējas ierobežo sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmas spēja piegādāt enerģijas veidošanai nepieciešamo skābekli, muskuļu iekšējie enerģētiskie krājumi un vielmaiņas procesu muskuļos fiziskās slodzes laikā.
    1. 16. Aerobās izturības galvenais rādītājs ir maksimālais skābekļa patēriņš (VO2 max) jeb aerobā jauda, kas ir skābekļa daudzums
  15. l/min vai ml/kg/min, ko pacients patērē intensīvas fiziskas slodzes laikā. Par skābekļa patēriņa maksimumu var spriest pēc visiem sirds un asinsvadu sistēmas rādītājiem un to izmaiņām fiziskas slodzes laikā.
    1. 17. Fiziska slodze ir noteikta apjoma un intensitātes fizisko vingrinājumu iedarbība uz cilvēka organismu.
    2. 18. Trenētība ir sportista spēja uzrādīt noteiktu rezultātu izvēlētajā sporta veidā, tā atkarīga no sportista tehniskās, taktiskās,
  16. fiziskās, psiholoģiskās un intelektuālās sagatavotības, kā arī veselības stāvokļa.
  17. III. Nosacījumi EUROFIT metodes pielietojumam

    1. 19. EUROFIT metodi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pielieto, lai noteiktu šādus rādītājus:
      1. 19.1. Fiziskās attīstības noteikšanai un novērtēšanai;
      2. 19.2. Fiziskās sagatavotības noteikšanai un novērtēšanai;
      3. 19.3. Organisma funkcionālā stāvokļa un trenētības novērtēšanai;
      4. 19.4. Fiziskās slodzes ietekmes uz organismu novērtēšanai;
      5. 19.5. Stājas novērtēšanai;
      6. 19.6. Salīdzināšanai ar citiem audzēkņiem sporta skolā.
    2. 20. EUROFIT metodi vispārizglītojošo skolu skolēniem pielieto, lai noteiktu šādus rādītājus:
      1. 20.1. Fiziskās attīstības noteikšanai un novērtēšanai;
      2. 20.2. Vispārējās fiziskās sagatavotības noteikšanai un novērtēšanai;
      3. 20.3. Organisma funkcionālā stāvokļa novērtēšanai;
      4. 20.4. Stājas novērtēšanai;
      5. 20.5. Salīdzināšanai ar citiem skolēniem.
    3. 21. EUROFIT metodi pieaugušajiem pielieto, lai noteiktu šādus rādītājus:
      1. 21.1. Fiziskās attīstības noteikšanai un novērtēšanai;
      2. 21.2. Vispārējās fiziskās sagatavotības noteikšanai un novērtēšanai;
      3. 21.3. Organisma funkcionālā stāvokļa novērtēšanai;
      4. 21.4. Salīdzināšanai ar saviem iepriekšējā gada datiem vai ar vidējiem rādītājiem attiecīgajā vecuma grupā populācijā.
    4. 22. Grūtniecība vai nesenas dzemdības kā normāli fizioloģiski procesi nenosaka kontrindikācijas EUROFIT metodes veikšanai,
  18. bet tas jāņem vērā analizējot iegūtos testēšanas rezultātus.
    1. 23. Absolūtās kontrindikācijas EUROFIT metodes lietošanai visās mērķa grupās:
      1. 23.1. tahikardija > 100 x/min. miera stāvoklī;
      2. 23.2. paaugstināta ķermeņa temperatūra;
      3. 23.3. akūta infekcijas slimības, tai skaitā saaukstēšanās slimības;
      4. 23.4. hroniska slimība paasinājuma stadijā;
      5. 23.5. KSS nestabila stenokardija;
      6. 23.6. 3 mēnešu pēcinfarkta periods;
      7. 23.7. akūts miokardīts;
      8. 23.8. aortas stenoze.
    1. 24. Relatīvās kontrindikācijas EUROFIT metodes lietošanai visās mērķa grupās:
      1. 24.1. Sirds vadīšanas traucējumi:
        1. 24.1.1. pilna atrioventrikulāra blokāde,
        2. 24.1.2. pilna Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde,
        3. 24.1.3. Volfa Parkinsona Vaita (priekškambaru priekšlaicīgas uzbudināšanās sindroms) sindroms;
      2. 24.2. Pastāvīga medikamentu lietošana:
        1. 24.2.1. β blokatori,
        2. 24.2.2. Digitalis (uzpirkstītes) preperāti;
      3. 24.3. Vidēji smagas un smagas pakāpes anēmija;
      4. 24.4. Skeleta muskuļu vai locītavu slimības vai traumas.
    1. 25. EUROFIT metodes motorās gatavības testu pārtraukšanas kritēriji:
      1. 25.1. pārmērīga, neatbilstoša vecumam un dotajai fiziskai slodzei arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās;
      2. 25.2. arteriālā spiediena paaugstināšanās virs 230/125 mm dzīvsudraba staba;
      3. 25.3. arteriālā spiediena strauja samazināšanās;
      4. 25.4. sejas ādas bālums vai cianoze;
      5. 25.5. auksti sviedri;
      6. 25.6. neskaidra runa;
      7. 25.7. kustību koordinācijas traucējumi;
      8. 25.8. pārbaudāmais atsakās turpināt testu šādu sūdzību dēļ:
        1. 25.8.1. progresējošas sāpes sirds rajonā,
        2. 25.8.2. elpas trūkums,
        3. 25.8.3. stipras galvassāpes,
        4. 25.8.4. pēkšņa vājuma sajūta,
        5. 25.8.5. galvas reibonis,
        6. 25.8.6. slikta dūša,
        7. 25.8.7. izteikts nespēks,
        8. 25.8.8. stipras sāpes muskuļos.
    1. 26. EUROFIT metodes kardiorespiratoro spēju noteikšanas testu pārtraukšanas kritēriji:
      1. 26.1. sasniegts mērķa pulss;
      2. 26.2. zaudēts pedalēšanas temps vai skriešanas ātrums;
      3. 26.3. pārmērīga, neatbilstoši vecumam un dotajai fiziskai slodzei arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās;
      4. 26.4. arteriālā spiediena paaugstināšanās virs 230/125 mm dzīvsudraba staba;
      5. 26.5. arteriālā spiediena strauja samazināšanās;
      6. 26.6. pulsa spiediena strauja samazināšanās;
      7. 26.7. konstatētas izmaiņas EKG:
        1. 26.7.1. horizontāla ST segmenta depresija ≥ 1 mm,
        2. 26.7.2. horizontāla ST segmanta elevācija ≥ 1 mm,
        3. 26.7.3. biežas ekstrasistoles (4 : 40);
        4. 26.7.4. nozīmīgi ritma un vadīšanas traucējumi:
        5. 26.7.4.1. supraventrikulāra paroksizmāla tahikardija,
        6. 26.7.4.2. kambaru paroksizmāla tahikardija,
        7. 26.7.4.3. AV vadīšanas traucējumi,
        8. 26.7.4.4. intraventrikulārās vadīšanas traucējumi;
        9. 26.7.5. QRS kompleksa izmaiņas:
        10. 26.7.5.1. R zoba samazināšanās,
        11. 26.7.5.2. Q zoba padziļināšanās, paplašināšanās;
    2. 26.8. sejas ādas bālums vai cianoze;
    3. 26.9. auksti sviedri;
    4. 26.10. neskaidra runa;
    5. 26.11. kustību koordinācijas traucējumi;
    6. 26.12. pārbaudāmais atsakās turpināt testu sūdzību dēļ:
      1. 26.12.1.progresējošas sāpes sirds rajonā,
      2. 26.12.2.elpas trūkums,
      3. 26.12.3.stipras galvassāpes,
      4. 26.12.4.pēkšņa vājuma sajūta,
      5. 26.12.5.galvas reibonis,
      6. 26.12.6.slikta dūša,
      7. 26.12.7.izteikts nespēks,
      8. 26.12.8.stipras sāpes muskuļos.
  19. IV. EUROFIT metodes testu tehnoloģijas

    1. 27. Pacients izlasa EUROFIT metodes pacienta informācijas lapu, kurā iepazīstas ar doto metodi.
    2. 28. Pirms EUROFIT metodes veikšanas ārstniecības personas pienākums ir informēt pacientu par metodes būtību un nozīmi.
    3. 29. Sporta ārsts izvērtē pacienta subjektīvo un objektīvo veselības stāvokli, nosaka kontrindikācijas EUROFIT metodes
  20. veikšanai, novērtē organisma fizisko attīstību un funkcionālo stāvokli. Bērniem novērtē arī stāju.
    1. 30. Lai pacientam noteiktu fizisko attīstību, tiek pielietota šāda antropometrijas rādītāju noteikšanas tehnoloģija:
      1. 30.1. auguma garuma noteikšana – auguma garumu mēra pacientam stāvot taisni, kājām kopā, piespiežot papēžus, muguras krustu rajonu, lāpstiņas un pakausi pie sienas. Māsa nosaka auguma garumu centimetros un ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā (1. pielikums);
      2. 30.2. ķermeņa svara noteikšana – pacients minimāli apģērbts nostājas uz svariem un māsa nosaka ķermeņa svaru kilogramos un ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā;
      3. 30.3. ādas tauku kroku biezuma noteikšana – stingri saņem starp kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu ādas kroku, ar kaliperu satver šo kroku, ļauj sasniegt pilnu spiedienu un nolasa krokas biezumu milimetros. Ādas tauku krokas mēra vienā ķermeņa pusē 4 vietās:
        1. 30.3.1. augšdelma mugurējās ādas tauku kroka;
        2. 30.3.2. augšdelma priekšējās ādas tauku kroka;
        3. 30.3.3. zem lāpstiņas ādas tauku kroka;
        4. 30.3.4. virs zarnu kaula šķautnes ādas tauku kroka.
        5. 30.3.5. visu 4 ādas tauku kroku summu māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
      4. 30.4. apkārtmēru noteikšana (tikai pieaugušajiem) – pacients nostājas miera stāvoklī ar kājām kopā, rokas turot gar sāniem, medicīnas māsa izdara mērījumus, mērot ar mērlenti 3 ķermeņa rajonos:
        1. 30.4.1. vidukļa apkārtmēru nosaka novietojot mērlenti horizontāli ap vidukli un mērot šaurākajā vietā nolasa mērījumu;
        2. 30.4.2. gurnu apkārtmēru nosaka novietojot mērlenti horizontāli ap gurniem un mērot platākajā vietā nolasa mērījumu;
        3. 30.4.3. labā augšstilba apkārtmēru nosaka novietojot mērlenti horizontāli ap labo augšstilbu un mērot platākajā vietā nolasa mērījumu;
      5. 30.5. ķermeņa masas indeksa (ĶMI) aprēķināšana notiek datorizēti pēc formulas: ĶMI = ķermeņa svars (kg) / augums2 (m);
      6. 30.6. vidukļa – gurnu apkārtmēru attiecības (VGAA) aprēķināšana (tikai pieaugušajiem) notiek datorizēti pēc formulas:
      7. VGAA = vidukļa apkārtmērs (cm) / gurnu apkārtmērs (cm);
    1. 31. Lai pacientam veiktu motorās gatavības testu, jāievēro šādi nosacījumi:
      1. 31.1. pildot motorās gatavības testus, pacients ir ģērbies sporta apģērbā;
      2. 31.2. skriešanas un lēkšanas testiem nepieciešami sporta apavi;
      3. 31.3. motorās gatavības testi veicami stingri noteiktā secībā, starp dažādu testu izpildēm atpūšoties;
      4. 31.4. pacientam nav atļauts vingrināties testa veikšanā;
      5. 31.5. pacients testa laikā jāuzmundrina un jāpamudina uz precīzu, ātru, saturīgu izpildījumu.
    1. 32. Flamingo testa tehnoloģija (bērniem) – ķermeņa līdzsvara noteikšanai:
      1. 32.1. Flamingo testa veikšanai nepieciešams hronometrs un 50 cm garš, 4 cm augsts un 3 cm plats metāla stienis, segts ar neslīdošu materiālu (maksimālais biezums 5 mm), kas stipri piestiprināts pie stieņa. Stienim piestiprināti 2 balsti (15 cm gari un 2 cm plati), kas nodrošina stabilitāti.
      2. 32.2. Pirms testa māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 32.3. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      4. 32.4. Māsa nostājas pacientam priekšā, ļauj viņam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      5. 32.5. Pacients iedod māsai roku, nostājas uz vienas (pacienta izvēlētas) kājas uz speciāla metāla paliktņa 4 cm augstumā no grīdas un satver otru kājas saliektu ceļgalā pēdas virspusi ar roku.
      6. 32.6. Kad pacients atlaiž māsas roku, tiek ieslēgts hronometrs.
      7. 32.7. Līdzsvara noturēšanai pacients var balansēt ar brīvo roku.
      8. 32.8. Pacientam jānotur līdzsvars 1 minūti.
      9. 32.9. Katru reizi, kad pacients zaudē līdzsvaru: pieskaras māsas rokai, palaiž vaļā brīvo kāju vai skar grīdu, testu pārtrauc un apstādina hronometru.
      10. 32.10. Pēc katra pārtraukuma testu turpina līdz vienai pilnai minūtei.
      11. 32.11. Māsa skaita cik reizes pacients 1 minūtes laikā atsāk testa veikšanu.
      12. 32.12. Rezultātu – mēģinājumu skaitu minūtē – māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
      13. 32.13. Testu veic tikai vienu reizi.
    1. 33. Flamingo testa tehnoloģija (pieaugušajiem) – ķermeņa līdzsvara noteikšanai:
      1. 33.1. Flamingo testa veikšanai nepieciešams hronometrs.
      2. 33.2. Pirms testa māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 33.3. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      4. 33.4. Māsa nostājas pacientam priekšā, ļauj viņam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      5. 33.5. Pacients iedod māsai roku, nostājas uz vienas (pacienta izvēlētas) kājas uz grīdas, otru kāju turot brīvi saliektu un aizver acis.
      6. 33.6. Kad pacients atlaiž māsas roku, tiek ieslēgts hronometrs.
      7. 33.7. Līdzsvara noturēšanai pacients var balansēt ar kāju un rokām.
      8. 33.8. Pacientam jānotur līdzsvars 30 sekundes.
      9. 33.9. Katru reizi, kad pacients zaudē līdzsvaru: pieskaras māsas rokai vai ar brīvo kāju skar grīdu, testu pārtrauc un apstādina hronometru.
      10. 33.10. Pēc katra pārtraukuma testu turpina līdz 30 sekundēm.
      11. 33.11. Māsa skaita cik reizes pacients 30 sekunžu laikā atsāk testa veikšanu.
      12. 33.12. Rezultātu – mēģinājumu skaitu 30 sekundēs – māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
      13. 33.13. Testu veic tikai vienu reizi.
    1. 34. Testa „Uzsitieni uz plāksnes" tehnoloģija – roku kustību ātruma noteikšanai:
      1. 34.1. Testa „Uzsitieni uz plāksnes" veikšanai nepieciešams hronometrs un pacienta augumam piemērots galds (galda virsmu atrodas pacienta nabas līmenī) un uz tā ir novietota ierīce ar piestiprinātiem 2 kaučuka apaļas formas diskiem, katrs 20 cm diametrā. Attālums starp disku centriem ir 80 cm. Starp diskiem tieši centrā novietota 10 x 20 cm liela taisnstūra plāksne.
      2. 34.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 34.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 34.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 34.5. Pacients jānostājas pie galda, kājas plecu platumā.
      6. 34.6. Uzliek kreiso roku (kreilis – labo) uz taisnstūra plāksnes galda centrā. Pamata jeb atbalsta roka nekustīgi paliek uz šīs plāksnes visu testa laiku.
      7. 34.7. Labo roku (kreilis – kreiso) uzliek krustām pāri atbalsta rokai uz pretējās puses diska.
      8. 34.8. Pacients pārvieto labo (kreilis – kreiso) roku uz priekšu un atpakaļ pāri atbalsta rokai starp abiem diskiem tik ātri, cik iespējams.
      9. 34.9. Rokai katru reizi precīzi jāskar disks.
      10. 34.10. Māsa dod pacientam signālu „gatavs ... sākt!" un ieslēdz hronometru.
      11. 34.11. Hronometru aptur, kad pretējās puses disks skarts 25 reizes.
      12. 34.12. Ja tests ir veikts neprecīzi, tad to var atkārtot otro reizi pēc nelielas atpūtas;
      13. 34.13. Rezultātu – laiku (sekundes desmitdaļas), kurā sportists veic pilnus 25 ciklus, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    1. 35. Testa „Sēdēt un sniegties" tehnoloģija – lokanības noteikšanai:
      1. 35.1. Testa „Sēdēt un sniegties" veikšanai nepieciešama ir speciāli izgatavota kaste, kuras garums 35 cm, platums 45 cm, augstums 32 cm. Augšējās plates izmēri: garums 55 cm, platums 45 cm. Šī augšējā plate, pret kuru atspiežas kājas, stiepjas 15 cm pāri vertikālajai malai, ja tiek testēts bērns un 25 cm pāri vertikālajai malai, ja tiek testēts pieaugušais. Augšējās plates vidū ir iezīmēta skala no 0 līdz 50 cm.
      2. 35.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem.
      3. 35.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 35.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 35.5. Pacients apsēžas uz grīdas ar taisnam kājām, tās pieliekot pie kastes malas.
      6. 35.6. Māsa pietur pacienta ceļgalus, lai tos nevarētu saliekt.
      7. 35.7. Pacients roku pirkstu galus uzliek uz kastes augšējās plates malas.
      8. 35.8. Pacients noliecas, lēnām un pakāpeniski sniedzas ar roku pirkstu galiem iespējami tālu uz priekšu pa kastes augšējo plati.
      9. 35.9. Uz neilgu laiku notur rokas šādā stāvoklī – vistālākajā pozīcijā, kuru var aizsniegt.
      10. 35.10. Testu „Sēdēt un sniegties" var veikt divas reizes.
      11. 35.11. Labāko rezultātu – attālumu (centimetros), ko pacients spēj aizsniegt ar pirkstu galiem, māsa nolasa un ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
      12. 35.12. Ja abu roku pirksti neuzrāda vienādu attālumu, aprēķina vidējo attālumu.
    1. 36. Testa „Noliekšanās uz sāniem" (tikai pieaugušajiem) tehnoloģija – lokanības noteikšanai:
      1. 36.1. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem.
      2. 36.2. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      3. 36.3. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      4. 36.4. Pacients nostājas ērtā pozā pie sienas, piespiežot lāpstiņas un krustu rajonu pie sienas, papēžus var nedaudz attālināt no sienas.
      5. 36.5. Pacienta rokas novietotas gar sāniem un šādā stāvoklī māsa atzīmē uz augšstilba horizontālu līniju vidējā pirksta gala līmenī.
      6. 36.6. Tad pacients, saglabājot kontaktu ar sienu, noliecas uz labo pusi, slidinot roku pa kājas ārējo pusi virzienā uz leju, cik tālu vien iespējams.
      7. 36.7. Uz neilgu laiku notur roku šādā stāvoklī – vistālākajā pozīcijā, kuru var aizsniegt.
      8. 36.8. Šādā stāvoklī māsa atzīmē uz augšstilba horizontālu līniju vidējā pirksta gala līmenī.
      9. 36.9. Pacients ieņem sākuma stāvokli, bet māsa izmēra attālumu starp abām horizontālajām līnijām.
      10. 36.10. Pacients noliecas uz kreiso pusi un tests tiek atkārtots identiski.
      11. 36.11. Māsa aprēķina vidējo noliekšanās skaitli, saskaitot abus iepriekš izmērītos rezultātus un dalot iegūto rezultātu ar 2.
      12. 36.12. Iegūto vidējo noliekšanās skaitli māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā, atzīmējot arī starpību starp labo un kreiso pusi – papildus informācijai.
    1. 37. Pleca locītavas lokanības noteikšanas tests (tikai pieaugušajiem) – „Pleca abdukcija" (2. pielikums):
      1. 37.1. Testa „Pleca abdukcija" veikšanai nepieciešams goniometrs un krēsls ar vertikālu balstu pareizas muguras pozīcijas nodrošināšanai.
      2. 37.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem un pārliecinās, ka instrukcija saprasta.
      3. 37.3. Pacients apsēžas uz krēsla, atbalstot muguras jostas daļu pret krēsla vertikālo balstu, galvu novieto taisni un sagatavojas testa izpildei.
      4. 37.4. Māsa uzliek goniometru, piestiprinot to ar siksnu labā augšdelma vidusdaļā. Goniometrs ir novietots siksnas mugurpusē.
      5. 37.5. Pacients novieto rokas brīvi gar sāniem, roku īkšķi atrodas uz priekšu. Goniometrs rāda 0 grādus.
      6. 37.6. Māsa lūdz pacientu lēnām celt labo roku frontālā plaknē virzienā uz galvu un mugurpusi līdz maksimāli paceltai pozīcijai.
      7. 37.7. Uz neilgu laiku notur roku šādā stāvoklī – vistālākajā pozīcijā, kuru var sasniegt.
      8. 37.8. Māsa nolasa goniometra rādījumu un nosaka kustību apjomu labajā plecu locītavā grādos.
      9. 37.9. Testu atkārto ar kreiso roku.
      10. 37.10. Testu „Pleca abdukcija" var veikt divas reizes.
      11. 37.11. Labāko rezultātu (grādos) katrā pusē, ko pacients spēj sasniegt, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    1. 38. Gūžas locītavas lokanības noteikšanas tests (tikai pieaugušajiem) – „Gūžas abdukcija":
      1. 38.1. Testa „Gūžas abdukcija" veikšanai nepieciešams goniometrs.
      2. 38.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem un pārliecinās, ka instrukcija saprasta.
      3. 38.3. Pacients nostājas ērtā pozā pie sienas, piespiežot lāpstiņas un krustu rajonu pie sienas, papēžus var nedaudz attālināt no sienas un sagatavojas testa izpildei.
      4. 38.4. Māsa uzliek goniometru, piestiprinot to ar siksnu labā augšstilba vidusdaļā. Goniometrs ir novietots siksnas priekšpusē.
      5. 38.5. Pacients stāv taisni. Goniometrs rāda 0 grādus.
      6. 38.6. Māsa lūdz pacientu lēnām celt labo kāju frontālā plaknē virzienā uz augšu līdz maksimāli paceltai pozīcijai.
      7. 38.7. Uz neilgu laiku notur kāju šādā stāvoklī – vistālākajā pozīcijā, kuru var sasniegt.
      8. 38.8. Māsa nolasa goniometra rādījumu un nosaka kustību apjomu labajā gūžas locītavā grādos.
      9. 38.9. Testu atkārto ar kreiso kāju.
      10. 38.10. Testu „Gūžas abdukcija" var veikt divas reizes.
      11. 38.11. Labāko rezultātu (grādos) katrā pusē, ko pacients spēj sasniegt, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    2. 39. Testa „Lēciens tālumā no vietas testa tehnoloģija" (tikai bērniem) – eksplozīvā spēka noteikšanai:
    3. 40. Testa „Lēciens tālumā no vietas" veikšanai nepieciešams džudo tipa paklājs un mērlente.
      1. 40.1. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      2. 40.2. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      3. 40.3. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      4. 40.4. Pacients nostājas uz džudo tipa paklāja aiz iezīmētas starta līnijas, kājas plecu platumā.
      5. 40.5. Pacients ievēzējas un lec atgrūžoties no vietas tik tālu, cik iespējams.
      6. 40.6. Piezemējoties ar abām kājām, jāpaliek stāvus uz vietas.
      7. 40.7. Māsa nolasa attālumu centimetros no starta līnijas priekšējās malas līdz punktam, kur sportista papēža mugurējā daļa atrodas vistuvāk starta līnijai.
      8. 40.8. Testu atkārto, ja pacients nokrīt vai aizskar paklāju ar roku.
      9. 40.9. Testu veic divas reizes.
      10. 40.10. Labāko rezultātu – attālumu (centimetros) – ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    1. 41. Testa „Vertikāls lēciens" (tikai pieaugušajiem) – eksplozīvā spēka noteikšanai:
      1. 41.1. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      2. 41.2. Pacients uzliek jostu uz vidukļa, māsa piestiprina mērlenti pacientam pie jostas, tās brīvais gals novietots zem novietotas mērplāksnes, kas novietota uz grīdas.
      3. 41.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 41.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 41.5. Pacients nostājas ar taisnām kājām uz mērplāksnes, kājas plecu platumā.
      6. 41.6. Māsa precīzi nolasa un atzīmē attālumu uz mērlentes pie mērplāksnes malas.
      7. 41.7. Pacients ievēzējas un lec vertikāli atgrūžoties no vietas tik augstu, cik iespējams.
      8. 41.8. Piezemējoties ar abām kājām, jāpaliek stāvus uz vietas.
      9. 41.9. Māsa nolasa attālumu centimetros uz mērlentes pie mērplāksnes malas.
      10. 41.10. Māsa aprēķina rezultātu, nosakot starpību starp mērlentes rādījumiem pēc un pirms lēciena.
      11. 41.11. Testu atkārto, ja pacients veic lēcienu uz priekšu.
      12. 41.12. Testu veic divas reizes.
      13. 41.13. Labāko rezultātu – attālumu (centimetros) – ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    2. 42. Testa „Rokas tvēriens" tehnoloģija – statiskā spēka noteikšanai:
      1. 42.1. Testa „Rokas tvēriens" veikšanai nepieciešams kalibrēts rokas dinamometrs, kas piemērots atbilstošam pacienta vecumam un rokas lielumam.
      2. 42.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 42.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 42.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 42.5. Pacients paņem taisnā rokā dinamometru, to spēcīgi, pakāpeniski un nepārtraukti spiež vismaz 2 sekundes, turot dinamometru atstatus no ķermeņa.
      6. 42.6. Pacients veic testu 2 reizes ar katru roku.
      7. 42.7. Pirms katra mēģinājuma māsa kalibrē dinamometru līdz „0".
      8. 42.8. Māsa seko, lai testa laikā pacienta roka un plauksta, kas tur dinamometru, neskartu ķermeni;
      9. 42.9. Labāko rezultātu – plaukstas muskulatūras spēku kilogramos, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    1. 43. Piecēlienu testa tehnoloģija – ķermeņa spēka jeb vēdera preses muskulatūras izturības noteikšanai:
      1. 43.1. Piecēlienu testa veikšanai nepieciešams hronometrs un vingrošanas paklājs.
      2. 43.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 43.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 43.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 43.5. Ja testu izpilda bērns, viņš apsēžas uz vingrošanas paklāja, ceļgali saliekti 900 leņķī, papēži un pēdas piespiesti paklājam un novieto rokas aiz galvas, satverot pirkstus.
      6. 43.6. Māsa tur sportista kājas.
      7. 43.7. Uzsākot testu, māsa ieslēdz hronometru, lai noteiktu laiku – 30 sekundes.
      8. 43.8. Testa izpildes laikā pacients noguļas uz muguras, ar lāpstiņām aizskarot paklāju, un atgriežas sēdus pozīcijā, ar elkoņiem skarot ceļgalus.
      9. 43.9. Roku pirkstiem visu laiku jābūt satvērienā aiz galvas.
      10. 43.10. Māsa skaita pacienta veiktos piecēlienus 30 sekunžu laikā un seko, lai tie tiktu izdarīti pareizi.
      11. 43.11. Testu var veikt divas reizes.
      12. 43.12. Rezultātu – piecēlienu skaitu 30 sekundēs, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
      13. 43.13. Ja testu izpilda pieaugušais, viņš apguļas uz muguras uz vingrošanas paklāja, ceļgali saliekti 900 leņķī, papēži un pēdas piespiesti paklājam un novieto taisnas rokas uz augšstilbiem.
      14. 43.14. Māsa tur pacienta kājas.
      15. 43.15. Pacients veic 5 piecēlienus, ar roku pirkstiem aizsniedzot ceļa locītavas un atgriežoties sākuma stāvoklī.
      16. 43.16. Pacients veic nākamos 5 piecēlienus, turot rokas sakrustotas uz krūtīm un ar elkoņiem aizsniedzot augšstilbus, katru reizi atgriežoties sākuma stāvoklī.
      17. 43.17. Pacients izpilda pēdējos 5 piecēlienus, turot rokas pie deniņiem un ar elkoņiem aizsniedzot augšstilbus, katru reizi atgriežoties sākuma stāvoklī.
      18. 43.18. Māsa seko, lai tests tiktu veikts pareizi.
      19. 43.19. Rezultātu – vai veikti visi piecēlieni, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    1. 44. Testa „Kāriens ar saliektām rokām" tehnoloģija – funkcionālā spēka jeb roku un plecu muskulatūras izturības noteikšanai:
      1. 44.1. Testa „Kāriens ar saliektām rokām" veikšanai nepieciešama „Zviedru siena", pievilkšanās stienis un hronometrs.
      2. 44.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 44.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 44.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 44.5. Māsa piemēro stieņa augstumu atbilstoši sportista augumam.
      6. 44.6. Pacients nostājas zem stieņa, plaukstas novieto uz stieņa virstvērienā jeb augšējā tvērienā (bērniem) vai zemtvērienā jeb apakšējā tvērienā (pieaugušajiem) plecu platumā.
      7. 44.7. Pacients pievelkas pie stieņa tā, lai zods būtu virs stieņa, bet drīkst atbalstīt pret to zodu.
      8. 44.8. Māsa ieslēdz hronometru, kad pacienta zods atrodas virs stieņa.
      9. 44.9. Pacients šādā pozīcijā noturas pēc iespējas ilgāk.
      10. 44.10. Testu pārtrauc un fiksē laiku, kad pacients nevar noturēties noteiktajā pozīcijā.
      11. 44.11. Testu veic tikai vienu reizi.
      12. 44.12. Rezultātu – laiku, cik ilgi pacients spēj noturēties kārienā ar saliektām rokām, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    2. 45. Testa „Atspoles skrējiens 10 x 5 m" (tikai bērniem) tehnoloģija – skriešanas ātruma un veiklības noteikšanai:
      1. 45.1. Testa „Atspoles skrējiena 10 x 5 m" veikšanai ir nepieciešams hronometrs, mērlente, krīts vai lenta un ķegļi.
      2. 45.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 45.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu izmēģinājuma skrējienu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 45.4. Pacients sagatavojas testa izpildei.
      5. 45.5. Pacients nostājas aiz līnijas, vienu kāju novietojot tieši pie līnijas.
      6. 45.6. Māsa dod signālu „uzmanību ... starts!" un ieslēdz hronometru.
      7. 45.7. Pacients skrien pēc iespējas ātrāk, līdz otrai līnijai, kas atrodas 5 m attālumā, ar abām kājām šķērsojot to.
      8. 45.8. Apgriežas un skrien atpakaļ šķērsojot ar abām kājām starta līniju.
      9. 45.9. Māsa seko, lai sportists šķērso līnijas ar abām kājām.
      10. 45.10. Māsa skaļi ziņo pacientam veikto reižu skaitu.
      11. 45.11. Pacients šādi šķērso abas līnijas kopā 10 reizes.
      12. 45.12. Māsa reģistrē laiku, kad pacients šķērso starta – finiša līniju ar vienu kāju.
      13. 45.13. Testu veic tikai vienu reizi.
      14. 45.14. Rezultātu – atspoles skrējiena laiku sekunžu desmitdaļās, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā;
    3. 46. Lai veiktu kardiorespiratoro spēju noteikšanas testus, jāievēro šādi nosacījumi:
      1. 46.1. Pacients atkarībā no EUROFIT metodes veikšanas vietas izpilda tikai vienu no kardiorespiratoro spēju noteikšanas testiem.
      2. 46.2. Kardiorespiratoro spēju noteikšanas testi ir jāveic sporta tērpa un sporta apavos.
    4. 47. Veloergometra tests PWC170 (Physical Working Capacity) ir fizisko darbaspēju noteikšanas tests, kura laikā pacients
  21. (bērni vecumā no 6 – 17 gadiem ieskaitot) uz veloergometra min pedāļus 9 minūtes ar 3 uzliktām dažāda lieluma fiziskām slodzēm, tā lai testa beigās tiktu sasniegta sirdsdarbības frekvence 170 x'.
    1. 48. Veloergometra tests PWC170 (Physical Working Capacity) (tikai bērniem) veic Funkcionālās diagnostikas kabinetā sporta
  22. ārsts vai kardiologs kopā ar funkcionālās diagnostikas māsu;
      1. 48.1. Darba slodžu aprēķināšana Veloergometra tests PWC170:
      2. 48.1.1. Pirmo jeb sākuma darba slodzi (N1)aprēķina, ņemot vērā pacienta trenētības pakāpi, svaru un dzimumu:

    Trenētības pakāpe

    Svars

    meitenes

    zēni

    netrenēti

    normāls svars

    0,75 w/kg

    1,0 w/kg

    netrenēti

    ar palielinātu svaru

    0,5 w/kg

    0,75 w/kg

    trenēti

    visi

    1,0 w/kg

    1,25 w/kg

    1.  
        1. 48.1.2. Otro darba slodzi (N2) aprēķina, atkarībā no sirdsdarbības frekvences pirmās darba slodzes perioda beigās f1:
        2. 48.1.2.1. < 100 x' – palielina darba slodzi par 70%;
        3. 48.1.2.2. 100 x' – 110 x' – palielina darba slodzi par 60%;
        4. 48.1.2.3. 111 x' – 120 x' – palielina darba slodzi par 50%;
        5. 48.1.2.4. 121 x' – 130 x' – palielina darba slodzi par 40%;
        6. 48.1.2.5. 131 x' – 140 x' – palielina darba slodzi par 30%;
        7. 48.1.2.6. 141 x' – 150 x' – palielina darba slodzi par 20%;
        8. 48.1.2.7. 151 x' – 160 x' – palielina darba slodzi par 10%;
        9. 48.1.2.8. Ja sirdsdarbības frekvence sasniedz 155 reizes minūtē pirmās slodzes perioda beigās, testu pārtrauc un atkārto citā dienā ar zemāku pirmo darba slodzi.
      1. 48.1.3. Trešo darba slodzi (N3) aprēķina, atkarībā no sirdsdarbības frekvences otrās darba slodzes perioda beigās f2:
        1. 48.1.3.1. <130 x' – palielina darba slodzi par 70%;
        2. 48.1.3.2. 130 x' – 140 x' – palielina darba slodzi par 50%;
        3. 48.1.3.3. 141 x' – 150 x' – palielina darba slodzi par 30%;
        4. 48.1.3.4. 151 x' – 160 x' – palielina darba slodzi par 10%;
        5. 48.1.3.5. Ja sirdsdarbības frekvence sasniedz 165 reizes minūtē otrās slodzes perioda beigās, tests pārtrauc un atkārto citā dienā ar zemāku pirmo darba slodzi.
      2. 48.2. Procenti vatos N2 un N3 slodzes noteikšanai :

Sirdsdarbības frekvence pirmās slodzes beigās f1 (x’)

< 100

100-110

111-120

121-130

131-140

141-150

151-160

Sirdsdarbības frekvence otrās slodzes beigās f2 (x’)

121-130

 

131-140

 

141-150

 

151-160

Darba slodzes N (vatos) un tās palielinājums (%)

+70%

+ 60 %

+ 50 %

+ 40 %

+ 30 %

+ 20 %

+ 10 %

30

55

50

45

40

40

35

35

35

60

55

55

50

50

45

40

40

70

65

65

60

55

50

45

45

80

75

70

65

60

55

50

50

85

80

75

70

65

60

55

55

90

85

80

75

70

65

60

60

100

95

90

85

80

70

65

65

115

110

100

90

85

80

75

70

120

115

110

100

95

85

80

75

130

125

115

110

100

95

85

80

135

130

120

115

105

100

90

85

145

130

125

120

110

100

95

90

150

145

130

125

115

105

100

95

160

155

145

130

125

115

105

100

175

160

150

145

130

125

110

105

185

175

160

150

140

130

115

110

190

180

165

155

145

135

120

115

195

185

175

160

150

140

125

120

205

190

180

170

155

145

130

125

215

205

185

175

160

150

140

130

220

210

200

180

175

155

145

    1.  
      1. 48.3. PWC 170 aprēķina pēc formulas un izsaka w/kg mērvienībās:
      2. PWC 170 = (( N3 - N2 ) : ( f3 – f2 ) x ( 170 – f3 ) + N3) : m,
      3. kur N2 – otrās darba slodzes lielums, izteikts vatos,
        1. N3 – trešās darba slodzes lielums, izteikts vatos,
        2. f2 – sirdsdarbības frekvence otrās darba slodzes beigās, izteikta x',
        3. f3 – sirdsdarbības frekvence trešās darba slodzes beigās, izteikta x',
        4. m – pacienta ķermeņa svars, izteikts kilogramos.
    1. 49. Veloergometra tests PWC170 (Physical Working Capacity) tehnoloģija (tikai bērniem) – aerobās izturības jeb darbaspēju
  1. noteikšanai:
    1.  
      1. 49.1. Veloergometra tests PWC170 veikšanai nepieciešams stacionāra tipa veloergometrs, sporta testeris ar pulksteni un svari.
      2. 49.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 49.3. Māsa ļauj pacientam veikt vienu mēģinājumu, lai iepazītos ar testu un pārliecinātos, ka instrukcija saprasta.
      4. 49.4. Pirms testa uzsākšanas pacients novelk sporta apavus un nosveras ar precizitāti līdz 0,1 kg.
      5. 49.5. Pacients uzvelk sporta apavus un sagatavojas testa izpildei.
      6. 49.6. Māsa noregulē veloergometra sēdekļa augstumu un rokturu stāvokli.
      7. 49.7. Pacients apsēžas uz veloergometra un gaida testa sākumu.
      8. 49.8. Māsa, atbilstoši pacienta ķermeņa svaram, aprēķina pirmās darba slodzes (N1) lielumu un noregulē uz to veloergometra skalu.
      9. 49.9. Māsa uzliek pacientam sporta testeri, nosaka sirdsdarbības frekvenci un atļauj izdarīt dažus pedāļu apgriezienus bez slodzes.
      10. 49.10. Māsa dod signālu testa uzsākšanai un ieslēdz sporta testera laika atskaiti.
      11. 49.11. Pacients sāk mīt pedāļus nepārtraukti 9 minūtes.
      12. 49.12. Ik pēc 3 minūtēm, tas ir 4 un 7 minūtes sākumā, atbilstoši sirdsdarbības frekvencei, palielina darba slodzi, uzliek otro (N2) un trešo (N3).
      1. 49.13. Sirdsdarbības frekvenci nosaka, katras darba slodzes beigās, nolasot to no sporta testera pulksteņa.
      2. 49.14. Testa beigās māsa samazina slodzi līdz sākotnējai un atļauj pacientam griezt pedāļus vēl apmēram 30 sekundes, lai atslābinātos pirms pilnīgas apstāšanās.
      3. 49.15. Māsa veic PWC170 aprēķinu, ievietojot formulā nepieciešamos rādītājus.
      4. 49.16. Testu veic tikai vienu reizi.
      5. 49.17. Rezultātu – PWC170, izteiktu w/kg, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    2. 50. Veloergometrijas slodzes testu ar pakāpenisku nepārtraukti pieaugošu slodzi, EKG pieraksts 12 novadījumos
  2. asinsspiediena un elektrokardioskopiskā kontrolē (tikai pieaugušajiem) veic iestādē Funkcionālās diagnostikas kabinetā sporta ārsts vai kardiologs kopā ar funkcionālās diagnostikas māsu, pēc jau apstiprinātas standarta tehnoloģijas.
    1. 51. 20 metru atspoles skrējiens testa tehnoloģija – aerobās izturības jeb darbaspēju noteikšanai:
    2. 52. 20 metru atspoles skrējiens testu veic māsa ārpus iestādes sporta zālē, kuras garums ir vismaz 25 m;
      1. 52.1. 20 metru atspoles skrējiens testa veikšanai nepieciešams 20 m mērlente skriešanas celiņa nomērīšanai, kasešu magnetofons, pirmatskaņojuma lenta un hronometrs.
      2. 52.2. Pirms testa izpildes māsa iepazīstina pacientu ar testa izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo faktoru ietekmi uz testa rezultātu.
      3. 52.3. Māsa pārliecinās, ka pacients ir sapratis testa veikšanas instrukciju.
      4. 52.4. Pacients sagatavojas testa izpildei un nostājas aiz stara līnijas;
      5. 52.5. Māsa ieslēdz kasešu magnetofonu, atskanot signālam ieslēdz hronometru.
      6. 52.6. Pacients pēc pirmā signāla uzsāk lēnu skrējienu līdz otrai līnijai, kas atrodas 20 m attālumā, ar abām kājām šķērsojot to.
      7. 52.7. Tad gaida nākošo signālu un atgriežas aiz starta līnijas, to šķērsojot ar abām kājām un gaida nākošo signālu.
      8. 52.8. Signāli kļūst arvien biežāki:
        1. 52.8.1. pirmajā minūtē ik pēc 9,0 sekundēm,
        2. 52.8.2. otrajā minūtē ik pēc 8 sekundēm,
        3. 52.8.3. trešajā minūtē ik pēc 7,5 sekundēm,
        4. 52.8.4. ceturtajā minūtē ik pēc 7,2 sekundēm,
        5. 52.8.5. piektajā minūtē ik pēc 6,8 sekundēm,
        6. 52.8.6. sestajā minūtē ik pēc 6,5 sekundēm,
        7. 52.8.7. septītajā minūtē ik pēc 6,2 sekundēm,
        8. 52.8.8. astotajā minūtē ik pēc 6,0 sekundēm,
        9. 52.8.9. devītajā minūtē ik pēc 5,7 sekundēm,
        10. 52.8.10.desmitajā minūtē ik pēc 5,5 sekundēm,
        11. 52.8.11.vienpadsmitajā minūtē ik pēc 5,3 sekundēm,
        12. 52.8.12.divpadsmitajā minūtē ik pēc 5,1 sekundēm,
        13. 52.8.13.trīspadsmitajā minūtē ik pēc 4,9 sekundēm,
        14. 52.8.14.četrpadsmitajā minūtē ik pēc 4,8 sekundēm,
        15. 52.8.15.piecpadsmitajā minūtē ik pēc 4,6 sekundēm,
        16. 52.8.16.sešpadsmitajā minūtē ik pēc 4,5 sekundēm,
        17. 52.8.17.septiņpadsmitajā minūtē ik pēc 4,3 sekundēm,
        18. 52.8.18.astoņpadsmitajā minūtē ik pēc 4,2 sekundēm,
        19. 52.8.19.deviņpadsmitajā minūtē ik pēc 4,1 sekundēm,
        20. 52.8.20.divdesmitajā minūtē ik pēc 4,0 sekundēm,
        21. 52.8.21.divdesmit pirmajā līdz divdesmit trešajā minūtē ik pēc 3,9 sekundēm.
      9. 52.9. Māsa seko, lai sportists šķērso līnijas ar abām kājām.
      10. 52.10. Atskanošie signāli pakāpeniski kļūst arvien biežāki un pacienta skriešanas ātrums palielinās.
      11. 52.11. Māsa fiksē laiku, kad pacients vairs nepaspēj aizskriet un šķērsot vienu no gala līnijām ar abām kājām.
      12. 52.12. Māsa skaļi ziņo pacientam, ka viņš var pārtraukt testa veikšanu.
      13. 52.13. Testu veic tikai vienu reizi.
      14. 52.14. Rezultātu – 20 m atspoles skrējiena laiku minūtēs un sekundēs, māsa ieraksta EUROFIT metodes rezultātu veidlapā.
    3. 53. Katra testa rezultāti ar novērtējumu tiek izdrukāti 2 eksemplāros un pēc sporta ārsta veiktās pārbaudes un slēdziena
  3. ierakstīšanas, viens tiek ielīmēts Sportista medicīniskajā kartē vai Ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē, otrs izsniegts pacientam.
    1. 54. Pēc EUROFIT metodes veikšanas sporta ārsts ieraksta EUROFIT veidlapā un sniedz pacientam paskaidrojumu par
  4. organisma funkcionālo stāvokli un testa rezultātiem, sniedz ieteikumus par optimālu fizisko aktivitāti, atbilstoši pacienta organisma fiziskajām un funkcionālajām spējām, kā arī fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšanai, veselības nostiprināšanai un stājas koriģēšanai.