Aromterapija

Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

Aromterapija

 

  1. 1.    Ievads

Aromterapija ir holistiska medicīnas metode. Tā ir viena no senākajām dabiskās medicīnas sistēmām, kuras pirmavoti meklējami Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Arābijā, Persijā, Austrumu zemēs - Ķīnā, Indijā. Pazīstamais persiešu ārsts Avicenna vispirms ārstēja savu pacientu emocijas un dvēseli, lai tādā veidā iedarbotos uz fiziskajiem traucējumiem vai slimībām. Aromterapijas sapratne par slimību rašanos izriet no šīm senajām zināšanām par to, ka slimības sākums meklējams smalkajā (tātad emocionālajā un dvēseliskajā līmenī) un izārstēšanās iespējama, ja tiek sasniegta harmonija emocionālajā un fiziskajā līmenī.

Aromterapijas jēdziena pamatā ir ārstēšana ar aromātu jeb smaržu.

Aromterapija balstīta uz pārliecību, ka slimības rodas tad, kad cilvēka prātā, ķermenī vai dvēselē zūd līdzsvars. Konvencionālā medicīna ar jēdzienu “ķermenis” saprot tikai fiziskos aspektus, bet holistiskā aromterapija apskata ķermeni kā fiziskā, emocionālā, mentālā un garīgā aspektu apvienojumu.

Holistiskās aromterapijas mērķis ir iedarboties gan uz fizisko ķermeni, gan uz prātu, gan uz dvēseli, koncentrējoties nevis uz simptomiem, bet gan uz cilvēka labsajūtas un harmonijas atjaunošanu un tad organisms pats tiek galā ar slimībām. Holistiskā aromterapija balstās uz to, lai uzturētu cilvēka dabisko veselību, bet saslimšanas gadījumā viņu ārstētu ar dabiskām metodēm.

Galvenie Aromterapija medicīnas tehnoloģijas pielietošanas ieguvumi ir: terapijas efektivitātes paaugstināšanās, remisijas perioda pagarināšanās, stacionārā pavadītā laika samazināšanās, dzīves kvalitātes uzlabošanās. Dažos slimības gadījumos Aromterapija pielietošana ir alternatīva tradicionālajai terapijai.

 

  1. 2.   Aromterapijas sistēmas pamati

2.1. Klīniskās pielietošanas pamatprincipi

Mūsdienu tehnoloģiju ( MT) straujā attīstība sola radikāli uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, taču joprojām palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir neskaidras izcelsmes saslimšanas, neizprotami simptomi, sāpes, psiho-emocionālie traucējumi, stress. Tātad tikai modernu MT ieviešana nevar atrisināt augsto sirds asinsrites, psiho somatisko, onkoloģisko, MRSA (Meticillīn-rezistentais Staphylococcus aureus), autoimūno  saslimšanu izraisītās cilvēku ciešanas. Aromterapiju, kuras viens no spēcīgajiem iedarbību spektriem ir psiho somatiskā iedarbība, kombinējot ar konvencionālo medicīnu, var panākt vispusīgu terapeitisko efektu daudzu hronisku saslimšanu ārstēšanā un profilaksē.

Aromterapijas psiho - terapeitiskais efekts balstās uz:

  • Farmakoloģisko mehānismu - ēteriskajām eļļām vai to komponentiem, iekļūstot kopējā asinsritē, tās iedarbojas uz nervu sistēmu un endokrīno sistēmu.
  • Semantisko mehānismu, kas saistīts ar smaržu atmiņu banku, kuru veidojam no piedzimšanas brīža, tajā katra situācija, atmiņa, emocija saistās ar kādu smaržu, kas saglabājas uz visu mūžu un spēj izraisīt ātru, intensīvu noskaņojuma un izjūtu maiņu.
  • Hedonic Valence mehānismu, kas saistīts ar patikas vai nepatikas sajūtām, kuras izraisa aromāti.

 

2.2.  Aromterapijā pielietojamie līdzekļi un manipulācijas

2.2.1. Ēteriskās eļļas, to iedarbība, mehānisms, ietekme

Aromterapijā pielietojamie ārstnieciskie līdzekļi ir ēteriskās eļļas, kuras tiek iegūtas ar hidro vai tvaika destilācijas metodi, auksto presēšanas metodi, CO2 ekstrakciju, pamata jeb bāzes eļļas, hidrolāti, aloe vera gēls, neitrāla krēma bāze.

Katrai ēteriskajai eļļai ir unikāls sastāvs, kuru nosaka ar hromatogrāfijas testu, pēc kura var spriest par ēteriskās eļļas īpašībām un iedarbību. Aromterapijā drīkst izmantot tikai tās ēteriskās eļļas, kuras ir atbilstošas terapeitiskās kvalitātes kritērijiem (autentiskas, tīras, nedeterpenizētas, GCMS testētas).

Ēterisko eļļu iedarbība: attīroša, pretsāpju, pretiekaisuma, antiseptiska, antibakteriāla, pretsēnīšu, pretvīrusu, savelkoša, žultsdzenoša, diurētiska, atkrēpojoša, spazmolītiska, dziedējoša, sedatīva, stimulējoša, nomierinoša, adaptogēna, antidepresīva.  

Visām aromterapijā lietojamām ēteriskajām eļļām piemīt baktericīda, antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība. Tās labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, harmonizē emocionālo sfēru un psihisko veselību, ir ar izteiktu kosmetoloģisko un dermatoloģisko ietekmi un spēju atjaunot organisma pašatveseļošanās mehānismus. 

Ēterisko eļļu iekļūšanas mehānisms: 1) caur augšējiem elpceļiem, 2) caur ādu vai gļotādu. 

Katrā ieelpā uz cilvēka deguna augšdaļas gļotādas nokļūst gaistošo vielu molekulas. Kad tās sasniedz noteiktu koncentrāciju, gļotāda elektriskā impulsa veidā nodod informāciju ožas centram, kas atpazīst impulsu un tālāk to novada uz talāmu, hipotalāmu, hipofīzi, epifīzi, amigdalu jeb mandeļveida ķermeni, hipokampu, retikulāro formāciju, limbisko sistēmu, kas atpazīst impulsu un tālāk to izmanto, lai stimulētu vai samazinātu hormonu izdalīšanu, kas attiecīgi harmonizē gan cilvēka fizisko, gan emocionālo, gan mentālo stāvokli.

Ēterisko eļļu ietekme: ēterisko eļļu molekulas caur elpceļiem (vai uzklājot uz ādas vai gļotādas), iekļūst kopējā asinsritē un ietekmē iekšējo orgānu darbību, ādas, muskuļu, tauku, kaulu, saišu un citu organisma struktūru stāvokli. Tā kā ēteriskās eļļas ir taukos šķīstošas substances, tās caur kopējo asinsriti, pārvarot asins - smadzeņu barjeru, arī ietekmē CNS darbību.

Cilvēkam piemītošā ožas maņa ietekmē mūsu garīgo aktivitāti, atmiņu, noskaņojumu un jūtas, fizisko pašsajūtu, hormonālo sistēmu un imūnsistēmu.

 

2.2.2. Manipulācijas


  • Inhalācijas: karstās un aukstās inhalācijas ieteicamas elpošanas ceļu slimību gadījumā, kā arī, ja ir nepieciešama ātra psiho-emocionālā iedarbība.

Karstajām inhalācijām uz 0,5l karsta ūdens pievieno 1-2 pilienus ēteriskās eļļas, turpmākajās procedūrās var devu palielināt līdz 3-5 pilieniem, noliec galvu virs tvaikiem, apsedz ar dvieli un elpo 5-7 minūtes. Acis jātur aizvērtas!

Gadījumos, ja  karstās inhalācijas ir aizliegtas (piemēram, bērniem vai bronhiālās astmas pacientiem), izmanto aukstās inhalācijas: ēterisko eļļu uzpilina uz papīra salvetes, kokvilnas drāniņas, spilvena, māla medaljona - deva ne vairāk par diviem pilieniem.

 

  • Masāžas: masāža ar ēteriskajām eļļām ir viens no biežākajiem ēterisko eļļu ievadīšanas veidiem asinīs un limfā. Jebkuras masāžas tehnikas efektivitāte būs lielāka, ja tiks piemeklētas ēteriskās eļļas, kuras klientam vai pacientam ir patīkamas, labsajūtu izraisošas un arī ar atbilstošu terapeitisko iedarbību, tas pacientam vai klientam sniegs ne tikai terapeitisko efektu, bet papildus arī psiho-emocionālo komfortu, līdz ar to mazinot spriedzi vai stresa stāvokli. Ēteriskās eļļas iespējams lietot veicot visdažādākās masāžas tehnikas - limfodrenējošo, segmentāro, refleksoro, relaksējošo, sporta u.c.
  • Vannas, sēdvannas, kāju vai roku vanniņas: vannas ir viens no efektīgākajiem un pieejamākiem profilakses un ārstēšanas veidiem. Terapeitisko efektu - nomierinošo, tonizējošo, atsāpinošo, imūnstimulējošo, panāk ne tikai ar to, ka eļļa saskaras ar ādu, bet arī ar to, ka notiek iedarbība caur elpošanas ceļiem, t.i. karstā inhalācija.

Sēdvannas ieteicamas uroloģisko un ginekoloģisko slimību ārstēšanā, 7-8 pilienus maisījuma atšķaida emulgatorā, ielej ūdenī (36-38 C), vannas ilgums 10-15 minūtes, nedrīkst likt vannu uz aukstas grīdas.

Pirms procedūras ķermeni nomazgā, bet pēc vannas nenoskalo, ēteriskās eļļas atšķaida emulgatorā ( pienā, eļļā, saldajā krējumā) un vannā ielej virs ūdens strūklas.

Kontrindikācijas: „mitrojošie” dermatīti, akūti iekaisuma procesi, sirds išēmiskā slimība, stenokardija, hronisks glomerulonefrīts, hronisks hepatīts, aknu ciroze, tromboflebīts, cukura diabēts, epilepsija, mikozes un onkoloģiskas saslimšanas.

 

  • Lokālas aplikācijas, ietīšanas, kompreses: kompreses lieto balsta un kustību aparāta slimību gadījumā, galvassāpju laikā, ņemot 5 pilienus eļļas uz glāzi silta ūdens, samērcējot kokvilnas drānu, pieliekot to pie slimās vietas, tad pārklāj ar polietilēna plēvi vai kompreses papīru un silti aptin, procedūras ilgums 2 stundas.

Tūskas, sasitumu, mīksto audu bojājumu, sēnīšu saslimšanu un iekaisuma procesu gadījumā ieteicamas eļļas aplikācijas. Eļļas aplikācijām izmanto bāzes eļļas, šķīduma proporcijas 100ml :15 pil. Uzklāšanas tehnika tāda pati kā kompresēm.

 

  • Ietīšanas: karstās ietīšanas ieteicamas hronisku locītavu slimību, osteohondrozes un celulīta gadījumā. Iepriekš ar masāžu vai vannā sasildītam ķermenim uzklāj ārstniecisko maisījumu uz mālu, aloe vera gēla vai eļļas bāzes ( 30ml bāzes – 7-8 pilieni eļļas), aptin ar polietilēna plēvi, var vēl arī silti sasegt, procedūras ilgums 20-60 minūtes. Kontrindikācijas: ginekoloģiskās saslimšanas un vēnu varikoze. Aukstās ietīšanās ieteicamas vēnu varikozes, hematomu, asinsvadu zīmējuma gadījumā, ķermenim uzklāj ārstniecisko maisījumuno māliem vai eļļas ( 30ml bāzes + 7-8 pilieni ēteriskās eļļas ), aptin ar polietilēna plēvi, procedūras ilgums 20-60 minūtes.
  • Reflektoro punktu masāža: migrēnas, hipertonijas, hipotonijas, stresa, bezmiega, smadzeņu asinscirkulācijas traucējumu gadījumā efektīva ir punktu masāža - neatšķaidītu ēterisko eļļu uzpilina uz reflektorajiem punktiem ( deniņos, uz pieres, deguna spārniem u.c.) un masē 3-4 minūtes.
  • Iekšķīga lietošana: mono ēterisko eļļu vai ēterisko eļļu maisījumu iepilina 5 ml emulgatora (pamata eļļa, gī sviests, saldais krējums) un lieto iekšķīgi.
  • Aromtesta metode - metode, kas ar ēterisko eļļu palīdzību ļauj noteikt klienta pašreizējo psihoemocionālo stāvokli un no neapzinātajām atmiņām izkristalizēt īstos fiziskā vai emocionālā diskomforta cēloņus. Ēteriskās eļļas darbojas kā spēcīgas bioloģiski aktīvas vielas, kas likvidē patoloģiskā stāvokļa, slimības vai disharmonijas cēloni, aktivizē cilvēkā adaptācijas spējas un uzlabo spēju pretoties stresa ietekmei. Cilvēka rīcība aromatesta laikā bieži ir neapzināta, bet vienmēr pamatota uz iepriekšējo smaržu pieredzi. Terapeitisko efekta intensitāti nodrošina vairāku metožu sinerģiska pielietošana.

 

  1. 3.   Aromterapijas konsultācija

3.1. pacienta anamnēzes savākšana

Aromterapijas medicīniskās tehnoloģijas pielietošana būtībā ir atkarīga no slimības, tās fāzes un aktivitātes, pacienta darba un sadzīves nosacījumiem un citiem faktoriem. Izmantojamās aromterapijas metodes un terapijas veidu, izvērtējot slimības klīniku vai simptomus, nosaka ārstniecības persona savas profesijas kompetences un prasmju ietvaros.

Pirms katras aromterapijas medicīniskās tehnoloģijas pielietojuma nepieciešama pacienta vai tā likumisko pārstāvju (vecāku vai aizbildņu) informēšana par ārstēšanas izvēli, labvēlīgiem rezultātiem, zināmiem riskiem un komplikācijām, piekrišana ārstēšanas metodei, kā arī iesaistīšana profilaktiskos pasākumos komplikāciju novēršanai.

Aromterapijas speciālists pacientu vispirms klīniski izmeklē: tiek ievākta anamnēze, veikta vizuāla apskate, citas diagnostikas. Piemeklējot pacienta ārstēšanā izmantojamās eļļas, bieži tiek lietota Aromtesta metode. Pacientam tiek izskaidrota Aromterapijas metodes būtība un iedarbības aspekti.

Pēc konsultācijas pacients pats izsver, vai viņš būs spējīgs sekot Aromterapijas medicīnas tehnoloģijas noteikumiem, vai nē.

Ārstēšanu var pārtraukt un atsākt, kad vien pacients vēlas. Ja pacients tomēr ir izvēlējies ārstēties ar Aromterapijas medicīnas tehnoloģijas metodi, tad viņam ir jābūt gatavam daudz strādāt ar sevi, dažreiz pat krasi mainīt savus dzīves  ieradumus. Tieši šī individuālā pieeja palīdz organismam atgūt līdzsvaru un labsajūtu, daudz ātrāk tikt galā ar slimību cēloņiem, nevis tikai noņemt simptomus.

 

3.2. terapijas ordinēšana

Aromterapijas speciālists izvērtējot klienta vai pacienta stāvokli, simptomus, sūdzības, kontrindikācijas, testējot klienta vai pacienta individuālo saderību ar ēterisko eļļu, izveido terapijas programmu, piemeklējot ēterisko eļļu – mono vai maisījumu, pielietošanas veidu, koncentrāciju, lietošanas ilgumu un biežumu. 

Ārstēšanas kurss atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa - hroniska vai akūta saslimšana, pielietojamām manipulācijām, ēterisko eļļu iedarbības ilguma, pacienta vecuma.

Pielietojamās manipulācijas tiek piemeklētas pēc slimības vai simptomu rakstura - psiho somatisks raksturs, simptomi ir ārēji vai iekšēji, vai ir skarts viss organisms kopumā vai tikai atsevišķas orgānu sistēmas, kā arī ievērojot pacienta dzīvesveida paradumus.

Tālāk tiek gatavots ēterisko eļļu maisījums, kuru pacients lieto saskaņā ar aromterapijas speciālista ordinācijām. Svarīgi ir nekaitēt slimniekam, izmantot visu terapijas arsenālu, lai nodrošinātu viņa efektīvāko izārstēšanu. Ideālā gadījumā ir iespējams pilnībā atbrīvot pacienta pašatveseļošanās spējas.

Lai gan Aromterapija šķiet it kā universāla ārstēšanas sistēma, tomēr nepareizi lietota, tā var veselībai nodarīt ļaunu un pašārstēšanās ar Aromterapiju nav pieļaujama.

 

  1. 4.   Aromterapijas medicīniskās tehnoloģijas pielietojuma iespējas un nosacījumi

4.1. Indikācijas:

  • CNS un maņu orgānu slimības;
  • Veģetatīvās nervu sistēmas slimības;
  • Asinsrites sistēmas slimības;
  • Elpošanas orgānu slimības;
  • Kuņģa zarnu trakta slimības;
  • Dermatoloģija un kosmetoloģija;
  • Balsta un kustību sistēmas slimības;
  • Urīnceļu un dzimumorgānu slimības;
  • Imūnās sistēmas nostiprināšana;
  • Miega traucējumu ārstēšana;
  • Paliatīvā terapija;
  • Gerontoloģija;
  • Onkoloģija:
  • MRSA terapija;
  • Pretvīrusu terapija;
  • Stresa izraisītās saslimšanas;
  • Hroniskā noguruma un izdegšanas sindroma terapija;
  • Saslimšanu profilakse.

4.2. Kontrindikācijas: grūtniecība, laktācija, alerģiskās reakcijas, akūti, dzīvībai bīstami stāvokļi, ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamība, pacienta individuālā nesaderība ar aromterapiju, pacienta medikamentozās terapijas un aromterapijas nesaderība, ēteriskās eļļas nesaderība ar pacienta saslimšanu.

4.3. Blakusefekti un brīdinājumi: uz ādas vai gļotādām var izraisīt kņudinošu vai dedzinošu sajūtu.  Stingri jāseko aromterapijas speciālista ordinācijām, piesardzīgi lietot pacientiem ar paaugstinātu uzbudinātību, bronhiālās astmas pacientiem, bērniem līdz 6 gadu vecumam.

4.4. Aromterapijas speciālista kompetences un prasmes:

  • Labas zināšanas par ēterisko eļļu pielietojumu;
  • Labas zināšanas par ēterisko eļļu izcelsmi, sastāvu, iedarbību;
  • Labas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par pielietojamām metodēm;
  • Savas profesionālās kompetences ietvaros zināšanas anatomijā, fizioloģijā, diferenciāldiagnostikā, terapijā, psiholoģijā;
  • Spēja sabalansēti pielietot intelektuālās un intuitīvās prasmes;
  • Kā primāro faktoru savai darbībai izvirzīt - palīdzēt nekaitējot, apzināt iespējamās kontrindikācijas, citus bīstamības faktorus;
  • Ievērot profesionālo ētiku.

 

  1. 5.   Tehnoloģiskais nodrošinājums

Personāls. "Aromterapijas medicīniskās tehnoloģijas" ārstniecības metodi drīkst veikt tikai speciālisti (apmācīts personāls), savas profesionālās kompetences un kvalifikācijas ietvaros, ievērojot norādījumus un valstī pieņemto normatīvo aktu prasības: ārsti, kas apguvuši Aromterapijas ārstniecības metodi sertifikācijas kursos un saņēmuši Aromterapijas ārstniecības metodes sertifikātu; medicīnas māsas, vecmātes, masieri, kosmētiķi, podologi, skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā), kas apguvuši Aromterapijas ārstniecības  metodi sertifikācijas kursos un saņēmuši Aromterapijas ārstniecības metodes sertifikātu.  

Ārstnieciskie līdzekļi, medicīniskās ierīces. Aromterapijas speciālists savā praksē izmanto tikai terapeitiskas kvalitātes aromterapijas līdzekļus - ēteriskās eļļas, pamata bāzes u.c.. Īpaši aprīkojumi nav nepieciešami.

Telpas. Aromterapijas speciālista kabinetam nav īpašu specifisku prasību.

 

Rīgā, 2019.gada 20.jūnijā.

LR biedrības “Holistiskās medicīnas un Naturopātijas asociācija”

Aromterapijas sekcijas priekšsēdētāja                                                         I. Millere

 

MT 19-007