Ajurvēdas medicīniskā tehnoloģija

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts 
  2. Ājurvēdas medicīniskā tehnoloģija

  3. I. Ievads

    1. Ājurvēda ir holistiska medicīnas sistēma. Tā ir pati senākā dabiskās medicīnas sistēma uz Zemes. Tās pirmavoti meklējami
  4. senajos Austrumos, galvenokārt Indijā 5000 gadus pirms mūsu ēras. Tulkojumā no sanskrita valodas ājurvēda nozīmē zināšanas par dzīvi, faktiski tā ir mācība par dzīvi. Ne tikai ārstēšana, bet dzīvesveids. Kā medicīniskā tehnoloģija (MT) ir reģistrēta tikai neliela ājurvēdas daļa – ājurvēdiskā ārstēšana – pančakarma. Ājurvēdas ārsti rekomendē, kā mainīt uzturu, dienas režīmu un tik tad ķeras pie ārstēšanas metodēm, eļļām, masāžām, augu preparātiem, procedūrām.

    1. Ājurvēdas medicīna balstīta uz pārliecību, ka slimības rodas tad, kad cilvēka prātā, ķermenī vai dvēselē zūd līdzsvars. Organisms
  5. ar slimībām pats tiek galā, ja tas ir garīgā un fiziskā harmonijā. Ājūrvēda cilvēku skata kā miesas, dvēseles, uzvedības un apkārtējās pasaules vienotību. Cilvēka eksistences mērķis – ilgs un veselīgs mūžs, kuru pavada viņa iekšējā attīstība un panākumi. Tāpēc ājurvēdiskā medicīna ir vērsta uz to, lai uzturētu cilvēka dabisko veselību, bet saslimšanas gadījumā viņu ārstētu ar dabiskām metodēm.

    1. Klīniskā nepieciešamība. Neskatoties uz to, ka mūsdienu tehnoloģijas sola radikāli uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, daudzi cilvēki
  6. joprojām cieš. Pilnā mērā to var attiecināt arī uz MT. Vismūsdienīgāko moderno MT ieviešana arvien skaidrāk parāda, ka cilvēks ir sociāla būtne un tikai materiālistiska pieeja nevar sniegt viņam pilnīgu atbrīvošanu no daudzo slimību izraisītajām ciešanām. Sabiedrība turpina ciest no tādu slimību epidēmijām, kuras varētu novērst - sirds un infekcijas slimību, vēža. Svarīgi ir arī apzināties, ka liela iedzīvotāju daļa, kaut arī nesūdzas par kādām acīm redzamām kaitēm, nevar tikt uzskatīta par īsti veselu.

    1. Pirms katras MT pielietojuma nepieciešama pacienta vai tā likumisko pārstāvju (vecāku vai aizbildņu) informēšana par
  7. ārstēšanas izvēli, labvēlīgiem rezultātiem, zināmiem riskiem un komplikācijām, piekrišana ārstēšanas metodei, kā arī iesaistīšana profilaktiskos pasākumos komplikāciju novēršanai.
  8. II. Ājurvēdas sistēmas pamati

    1. Ājurvēda uzskata, ka viss mūsu organismā, tāpat kā visā Visumā, sastāv no pieciem pamatelementiem – Gaisa, Uguns,
  9. Ūdens, Zemes un Izplatījuma (ētera). Ājurvēda kā dziedināšanas māksla pamatota „Prakriti", individuālās uzbūves zināšanā. Dažādi savienoti, pamatelementi veido trīs sākumus: Vatu, Pittu un Kaphu, kas ājurvēdā ir apvienoti zem nosaukuma "Doši". Cilvēkos šie elementi pārstāvēti trīs konstitucionālajos pamattipos jeb došās - vata (gaiss un ēters), kapha (ūdens un zeme), pitta (uguns un ūdens). Vata ir auksta, sausa un mainīga. Pitta - karsta, eļļaina un uzbudināma. Kapha - auksta, mitra un noturīga. Attiecīgo elementu klātbūtne nosaka gan cilvēka veselību, gan to, kā viņš reaģē uz apkārtējo pasauli. Katrai no došām piemīt noteiktas īpašības un katra no tām atbild par tiem vai citiem fizioloģiskiem procesiem, kā arī orgāniem un organisma sistēmām. Visbiežāk neviena no tām nepastāv tīrā veidā, bet gan kombinācijās, kur kāda ir dominējošā. Cilvēka ķermeņa uzbūve un veselība ir atkarīga no vecāku došu stāvokļa bērna ieņemšanas brīdī. Dzīves laikā došu attiecība cilvēkā mainās. Slimības rodas tad, kad cilvēka prātā, ķermenī vai dvēselē zūd līdzsvars. Visas trīs došas cilvēkā atrodas tikai viņam piemītošā, noteiktā proporcijā. Ja šīs proporcijas tiek izjauktas, cilvēks saslimst. Atkarībā no došām ājurvēdas speciālisti izvēlas individuālu pieeju, kā organismam palīdzēt atgūt līdzsvaru un labsajūtu. Būtībā ājurvēda ir ārstniecības sistēma, pirmsākums mūsdienu medicīnai. Daudzi ārstēšanas principi dažādām tautām ir līdzīgi. Arī konstitucionālie tipi tiek klasificēti līdzīgi kā četri Rietumos lietotie - melanholiskais, holēriskais, sangviniskais un flegmatiskais. Ājurvēdas ārsts došu disbalanci spēj atpazīt pēc pulsa, kurā ir pilna informācija par pacienta veselības stāvokli. Ājurvēdas ārsti uzskata, ka šī terapija tiek galā ar slimību cēloņiem, nevis tikai noņem simptomus

    1. Ājurvēda uzskata, ka katrā cilvēkā eksistē pilnīgas veselības sfēra, kas slēpjas viņa apziņas dziļākajos slāņos, un, lai atrastu šo i
  10. ekšējo avotu, tiek izmantotas dažādas metodes harmoniska līdzsvara atjaunošanai.
    1. Pirmkārt, pareiza ēšana un pareiza dienas kārtība – tas jau ir pusceļš uz panākumiem. Dzīve saskaņā ar ājurvēdu sākas ar
  11. uztura maiņu atbilstoši došai. Jo tieši ar uzturu var koriģēt daudzas veselības problēmas un profilaktiski pasargāt sevi no saslimšanas. Došu cilvēkam nosaka ar testa palīdzību vai pēc pulsa diagnostikas, mēles, matiem, ādas, urīna, izkārnījumiem, ķermeņa uzbūves, balss. Pēc slimības vēstures un pulsa diagnostikas tiek noteikts arī, kurā no orgānu sistēmām ir disbalanss, vai tas ir akūts vai hronisks.
    1. Otrkārt, dažādu garšvielu, uztura bagātinātāju, augu preparātu pielietošana, kuriem piemīt atjaunojošas, attīrošas,
  12. nostiprinošas īpašības, preparātu lietošana, kas aktivizē domāšanu, uzlabo vielmaiņu un noskaņojumu, kā arī tādu preparātu lietošana, kas domāti kādas konkrētas slimības ārstēšanai. Visiem šiem preparātiem ir maiga iedarbība un nav blakus efektu.
    1. Treškārt, tiek izmantota ājurvēdiskā ārstēšanas sistēma - fizioloģiskās attīrīšanas procedūru komplekss – pančakarma.
  13. III. Ājurvēdiskā ārstēšana.

    1. Ājurvēdiskā ārstēšana – pančakarma. MT pieņemtā pančakarmas definīcijā ar šo terminu apzīmē pančakarmas trīs stadijas
  14. (sagatavošanas, pamata, nostiprināšanas) un dažādus papildus eļļas un siltuma terapijas veidus.
    1. Ājurvēdiskā slimības izpratne būtiski atšķiras no allopātu uzskatiem par slimību. Ja mūsdienu modernā medicīna izšķir tikai divas
  15. slimības stadijas: pirmā no tām ir tā, kad slimību var diagnosticēt un otrā – sarežģījumi, tad ājurvēdā tās ir tikai 2 pēdējās slimības stadijas. Ājurvēda izšķir 6 slimības stādijas: sančaija – uzkrāšanās, prasara – izplatīšanās, sthana samšraija – nogulsnēšanās stadija, vjakta – klīniskā stadija, bheda – sarežģījumu stadija. Ājurvēdas ārstam jau ilgi pirms simptomu parādīšanās jāatpazīst un jāprot novērst slimību. Galvenie darbojošies faktori slimības procesā ir amas toksicitāte un došas labilitāte. Pančakarma atkarībā no slimības dabas, gaitas un pacienta specifikas izmanto divus terapijas veidus simptomātisko ārstēšanu – simptomātiskās procedūras (šamana čikitsa) un ,,izdzīšanas" (etioloģiskā), – slimības cēloņu novēršana (šodhana čikitsa). Siptomatiskās ārstēšanas pamats ir attīrīšanas terapija - purifikācija, galvenokārt caurejas līdzekļi. Slimības cēloņu novēršanas galvenā procedūra ir pančakarma. Pančakarma maina amas kustību, tā tiek no nepareizajām uzkrāšanās vietām atgriezta atpakaļ kuņģa zarnu traktā un izvadīta. Pančakarma atšķiras no visām esošajām terapijas, tai skaitā arī dezintoksikācijas, metodēm. Pančakarmai ir trīs stadijas: purvakarma – šī stadija sagatavo ķermeni, lai tas varētu attīrīties no toksīniem un galvenajai (pamatstadijai) otrajai stadijai. Ja ir pareizi un pietiekošā apjomā un kvalitātē veikta purvakarma, var veikt pančakarmas pamatstadijas procedūras. Dziļais attīrīšanās process ļauj ķermenim atbrīvoties no pārmērīgām došām un toksīniem ķermeņa šūnās, "savākt" tos zarnu traktā un izvadīt ārā no organisma. Šai Pančakarmas stadijai izšķir piecas darbības – procedūras: ārstnieciskā vemšana, lai atbrīvotos no pārāk lielas kaphas, ārstnieciskās caurejas izraisīšana, lai atbrīvotos no pārmērīgas pitas, divu veidu ārstnieciskās klizmas, lai atbrīvotos no palielinātas vātas, deguna tīrīšana galvas un kakla slimību gadījumā. Taču kaut arī tās ir pančakarmas kodols – būtiska nozīme ir arī citām darbībām.
    1. Purvakarmas pamats ir snehana un svedana: ieeļļošana un sildīšana. To panāk ar masāžām, lietojot ājurvēdas eļļas, sviestu vai
  16. taukus. Purvakarmas laikā organisms ārstēšanai vispirms tiek sagatavots ar siltām eļļām, masāžu, dažkārt jogas palīdzību.
    1. Ājurvēdas masāža nav dziļa, tā ir glāstoša, relaksējoša, lai iestrādātu eļļu pa enerģijas līnijām tā, kā tās plūst organismā. Bāzes

eļļas ājurvēdā ir augu eļļas (sezama, kokosriekstu, mandeļu u.c.), kausēts sviests (gijs), tauki; tām tiek pievienoti augu ekstrakti. Lai izvadītu no šūnām un orgāniem toksīnus un tos attīrītu, dažkārt papildus izmantoto citas eļļas procedūras un tvaika peldes.

  1.  
    1. Ārstēšanas procesā tiek izmantotas augu un garšvielu tējas, uzlējumi, novārījumi, pulveri, eļļas, ievārījumi, arī ar medus,
  2. melnais sāls, minerālvielas.
    1. Šī atveseļošanas metodika veicina visu fizioloģisko procesu un funkciju atjaunošanu. Normalizējas svars. Pēc pančakarmas
  3. cilvēks sajūt enerģijas pieplūdumu, izskatās svaigāks un jaunāks. Tādu procedūru kā eļļas masāžas, zāļu vannas, tvaika pirtis, akupunktūra un citu pielietošana noteiktā secībā ļauj attīrīt organismu ar maksimālu efektivitāti. Procedūras nerada diskomfortu.
    1. Pēdējā trešā stadija sastāv no procedūrām, kas atjauno spēcīgu kuņģa zarnu trakta agni un dhatu. To mērķis ir izveidot un
  4. noturēt pastāvīgu veselīgu enerģija līmeni, aktivizēt imūnsistēmu un atjaunot ķermeni. Trešā pančakarmas stadija pēc būtības ir graduētas diētas pielietošana.
  5. IV. Ājurvēdas medicīniskās tehnoloģijas pielietojuma iespējas un nosacījumi

    1. Ājurvēda ir tūkstošgadus veca ārstēšanas sistēma ar, kuru, līdzīgi kā šodien ar allopātiju, ārstēja praktiski visus slimniekus.
  6. Ājurvēdas medicīniskās tehnoloģijas pielietošana būtībā ir tās dažādu metožu izmantošana, kas ir atkarīga no diagnozes, slimības, tās rakstura un aktivitātes, pacienta darba un sadzīves nosacījumiem un citiem faktoriem. Izmantojamās ājurvēdas metodes un, terapijas veidu, izvērtējot slimības klīniku, nosaka ārstējošais ārsts. Tādejādi ājurvēdas indikācijas, kontrindikācijas un blaknes lielā mēra ir atkarīgas no lietotās metodes: purifikācija, ieeļļošana, sildīšana u.c. Tā, piemēram, kā indikācijas sildīšanas – svedanas (ieeļļošana ar mašāžu, citas siltuma procedūras) pielietošanai ājurvēda min galvas sāpes, monopleģiju, paraplēģiju, hemiplēģiju, artrītus, anūriju un urīna retenci, tetaniju, stīvumu, aizcietējumus, ausu sāpes u.c. Kā kontrindikācijas šai metodei ir alkoholisks reibums, grūtniecība, asiņošanas, caureja, ķīmisku vielu izraisīts diabēts, dzelte, podagra, lepra, dziļš vai plašs ievainojums uc. Indikācijas purifikācijai (galvenokārt, vemšana, caurejas līdzekļi) ir iesnas, ādas slimības, izsitumi, akūts drudzis, klepus, stīva mugura, diabēts, saindēšanās, ievainojumi, anālas un uretrovaginālas asiņošanas, apmulsums, šķebināšana, nelabums, aptaukošanās, sirds slimības, redzes traucējumi, caurejas, epilepsija, tūskas, iekaisumi, anēmija uc. slimības. Kontrindikācijas: nopietnas traumas un ievainojumi, izteikta aptaukošanās, kaheksija, liels vecums, slāpes, izsalkums, vāja dzimumtieksme, neirastēnija, grūtniecība, aizcietējumi, katarakta uc.
  7. Atkarībā no lietotās terapijas ir arī novērojamās blaknes.
    1. Arī mūsdienās ar ājurvēdas metodēm var ārstēt ļoti plašu slimību loku. Latvijā ājurvēda cieši sadarbojas ar tradicionālo
  8. medicīnu. Jebkurš pacients vispirms tiek pārbaudīts ar tradicionālām metodēm: tiek ievākta anamnēze, veikta vizuāla apskate, pulsa diagnostika, citas diagnostikas.
    1. Pēc konsultācijas pacients pats izsver, vai viņš būs spējīgs sekot Ājurvēdas medicīnas metožu noteikumiem, vai nē. Ārstēšanu
  9. var pārtraukt un atsākt, kad vien pacients vēlas, tomēr jāzina, ka ājurvēdas metožu iedarbība ir lēnāka, ilgstošāka, bet arī efekts ir ilgstošs. Ja pacients tomēr ir izvēlējies ārstēties ar Ājurvēdas metodi, tad viņam ir jābūt gatavam daudz strādāt ar sevi, dažreiz pat krasi mainīt savus dzīves un ēšanas ieradumus.
    1. Mūsdienās ājurvēdas ārstēšanu lieto papildus vai kombinējot ar parasto terapiju. Mūsu laika priekšrocība ir iespēja strādāt ar
  10. abām medicīnas sistēmām un pacientiem dot labāko no katras. Ar ājurvēdas metodēm mūsdienās var ārstēt daudzas, it īpaši iekšķīgās, slimības: cukura diabētu, vairogdziedzera disfunkciju, aptaukošanos, reimatoīdo artrītu, osteoartrītu, citus artrītus, alerģiskas reakcijas, bronhiālo astmu, kuņģa zarnu trakta slimības, aknu slimības, epilepsiju, Alcheimera un Parkinsona slimības, pavājinātu reproduktīvo funkciju, dermofītus, acu slimības, išēmisko sirds slimību, urolitiāzi u.c. patoloģijas. Svarīgi ir nekaitēt slimniekam, izmantot visu terapijas arsenālu, lai nodrošinātu viņa efektīvāko izārstēšanu.
    1. Ājurvēdas metodes tiek pielietotas pacienta rehabilitācijai pēcoperācijas periodā, arī pēc onkoloģiskām operācijām. Ausu
  11. iekaisumus, strutojošas angīnas var labāk ārstēt ar antibiotikām, nevis eļļām. Ja iekaisuma process ir ļoti aktīvs, ar ājurvēdas preparātiem tas ātri nerimsies. To var noņemt divu, trīs mēnešu laikā. Taču, kad aktīvais process novērsts, ar uzturu un procedūrām var stiprināt imūnsistēmu, balansēt došas, lai iekaisums vairs neatkārtotos.
    1. Tikai pareizi izvēlētas, ājurvēdas metodes ir piemērojamas visa vecuma cilvēkiem: gan maziem bērniem, gan veciem cilvēkiem.
  12. Ārstēšanas kurss, atkarībā no pacienta vecuma, būs atšķirīgs.
    1. Ja ir norādes uz nepieciešamu ķirurģisku iejaukšanos, pacientu nosūta pie ķirurga.
    2. Vislabākos rezultātus ājurvēda sniedz hronisku sirds, sirds asinsvadu, vecuma kaišu, veģetatīvo traucējumu (galvas sāpes,
  13. neirozes, miega traucējumi), bronhiālās astmas, vielmaiņas traucējumu, kas izsauc hiperlipidēmiju un vecuma diabētu, ārstēšanā. Šī terapija tāpat sevi ir rekomendējusi dažādu alerģiju un pēcoperācijas slimnieku atveseļošanas gadījumos.
    1. Atzīstamu efektu ājurvēda sniedz visdažādāko slimību profilaksē un laba tonusa un pašsajūtas nodrošināšanā. Elpošanas
  14. vingrinājumi un meditācija ir vienkāršs un dabisks veids, kā sasniegt dziļu mieru un noņemt sasprindzinājumu un stresu. Tas veicina organisma šūnu atjaunošanos un garīgo spēju attīstību.
    1. Ir speciāla ājurvēdas masāža ar eļļām, kas ir daļa no organisma attīrīšanas kompleksa, bet ir pieejamas arī eļļas masāžas ar citu
  15. iedarbību, piemēram, relaksējošu, matus nostiprinošu vai pretcellulīta iedarbību. Masēties var gan slimības ārstēšanas nolūkos, gan tīri profilaktiski, tomēr ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Sievietēm būtu vēlams izmantot ājurvēdas metodes bērna plānošanas laikā, pirms grūtniecības iestāšanās. Mēnesi pēc dzemdībām jau var apmeklēt ājurvēdas eļļas masāžas, kuras nav ieteicamas grūtniecības laikā. Arī mazu zīdaini no viena mēneša vecuma var masēt ar ājurvēdas eļļām.
    1. Tikai pareizi izvēlētas, Ājurvēdas metodes ir piemērojamas visa vecuma cilvēkiem: gan maziem bērniem, gan veciem cilvēkiem.
  16. Ārstēšanas kurss, atkarībā no pacienta vecuma, būs atšķirīgs. Ideālā gadījumā ir iespējams pilnībā atbrīvot pacienta pašizārstēšanās spējas.
    1. Lai gan ājurvēda šķiet it kā nevainīga ārstēšanas sistēma, tomēr nepareizi lietota, tā var veselībai nodarīt ļaunu. Akūtas
  17. slimības var tikt ielaistas. Neliela saaukstēšanās var pārvērsties bronhītā vai pneimonijā. Pašārstēšanās ar ājurvēdu nav pieļaujama. Tikai profesionāla pieeja šīs MT realizācijai var nodrošināt tās efektivitāti, iedarbīgumu un drošību.
    1. Ājurvēdisko ārstēšanu veic ārstniecības iestādēs un arī ambulatori, atbilstoši kvalificēts personāls.
    2. Šķietami nevainīgā ājurvēdas terapija, tās procedūras nepareizi un nemākulīgi lietotas var nodarīt slimniekam lielu ļaunumu.
  18. Neliela saaukstēšanās var pārvērsties bronhītā vai pneimonijā, var tikt ielaist vēzis, savlaicīgi neizārstētas akūtas ķirurģiskas vai psihiskas slimības, traumas var ilgstoši apgrūtināt pacientu, padarīt to par invalīdu.
    1. Galvenie ājurvēdas MT pielietošanas ieguvumi ir: terapijas efektivitātes paaugstināšanās: remisijas perioda pagarināšanās,
  19. stacionārā pavadītā laika samazināšanās, dzīves kvalitātes uzlabošanās. Dažos slimības gadījumos ājurvēdas pielietošana ir alternatīva tradicionālajai terapijai.
    1. Daži ājurvēdas trūkumi ir sekojoši: ārstnieciskais efekts iestājas lēnām; ājurvēdas pielietošana var būt neefektīva.
  20. V. Tehnoloģiskais nodrošinājums

    1. MT „Ājurvēdas medicīniskā tehnoloģija" ir specifiska MT, kura pielietojama noteiktās indikācijās. To veic tikai pēc ārsta
  21. speciālista ordinācijas.
    1. Ājurvēdas MT drīkst veikt tikai speciāli apmācīts personāls, ievērojot norādījumus un valstī pieņemto normatīvo aktu prasības:
  22. ārsts, kas apguvis ājurvēdas ārstēšanas metodi sertifikācijas kursos un saņēmis metodes sertifikātu; vidējais medicīnas personāls vai masieris(e), kas apguvuši ājurvēdas ārstēšanu sertifikācijas kursos un saņēmuši metodes sertifikātu var strādāt sertificēta ārsta uzraudzībā, veikt tā ordinētās procedūras t.sk. ājurvēdas masāžu.
    1. MT darbības nodrošināšanai nepieciešamās medicīniskās ierīces:
      1. 1. masāžas galds;
      2. 2. vienreizēji lietojamie attīrošo klizmu komplekti;
      3. 3. masāžas eļļas un podiņi to sildīšanai;
      4. 4. vienreizējās lietošanas pārklāji, dvieli, salvetes;
      5. 5. atkritumu maisi.
    2. MT realizē tās funkcijām nepieciešamās telpās.
  23. 06-002