Specifiskas metodes vai to elementu iekļaušana kopējā fizioterapijas programmā

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Specifiskas metodes vai to elementu iekļaušana kopējā fizioterapijas programmā

 

I. Vispārīgie jautājumi. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība

Attīstoties zinātniskajai izpētei par dažādu kustību un pozas regulācijas un kontroles mehānismiem, to ietekmējošajiem faktoriem un iespējamajām terapeitiskajām intervencēm, kā arī pieaugot klīniskajai pieredzei dažādu funkcionālu ierobežojumu ārstēšanā, ir radītas vairākas specifiskas fizioterapijas metodes. Pārsvarā šīs metodes ir izmantojamas dažādu fizisko funkcionālo traucējumu ārstēšanā un aktivitāšu līmeņa uzlabošanā un ir pielietojamas dažādu pacientu grupām (gan pēc klīniskās diagnozes, gan pēc pacientu vecuma).

II. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nosacījumi

Specifiskās fizioterapijas metodes ir vērstas uz fizisko funkciju uzlabošanu, atjaunošanu vai saglabāšanu un izmantojamas dažādu fizisko funkcionālo traucējumu ārstēšanā un aktivitāšu līmeņa uzlabošanā. Tās un ir pielietojamas dažādām pacientu grupām (gan pēc klīniskās diagnozes, gan pēc pacientu vecuma).

Dažas no specifiskajām fizioterapijas metodēm ir kompleksas, un tām ir pierādīta efektivitāte kā atsevišķām, neatkarīgām terapijas metodēm konkrētu traucējumu gadījumā. Tomēr biežāk fizioterapijas procesā tiek izmantotas vairāku metožu kombinācija un dažādu konceptu integrācija. Medicīniskās tehnoloģijas ilgums, atkarībā no izmantotās metodes, var variēt no 10 līdz 60 minūtēm.

III. Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts

Bobata terapijas (Bobath approach) pamatā ir specifisku terapijas tehniku (inhibīcija, facilitācija, handlings, pozicionēšana) pielietošana, lai novērstu vai ierobežotu CNS bojājuma rezultātā izveidojušos patoloģiskos kustību modeļus un stimulētu pēc iespējas normālu funkcionālo aktivitāšu attīstīšanu. Bobata terapija un tās koncepts tiek plaši izmantots neiroloģisko pacientu fizioterapijas procesā gan pieaugušajiem, gan bērniem

Proprioceptīvā neiromuskulārā fascilitācija (PNF): metode, kas pamatojas uz nervu – muskuļu sistēmas fascilitāciju un tās pamatā ir funkcionālas diagonālas kustības trīs plaknēs. Metodes tehnikās tiek izmantots manuāls kontakts. Izmantoto tehniku mērķis var būt gan kustību apjoma veicināšana un mīksto audu iestiepšana, gan stabilitātes uzlabošana, muskuļu kontrakcijas stimulēšana un muskuļu spēka veicināšana. Tiek izmantoti dažādi kustību paterni – gan bilaterāli, gan unilaterāli. Kā neiromuskulārās sistēmas fascilitācijas tehnikas tiek izmantots iestiepums, atrakcija, aproksimācija un maksimāla pretestība. Sākotnēji PNF metode tika attīstīta un izmantota pacientiem ar neiroloģiskiem bojājumiem, bet pakāpeniski to sāka pielietot arī citām pacientu grupām. Šobrīd ir pieejami daudzi zinātniskie pētījumi, kas apstiprina PNF tehniku izmantošanas efektivitāti gan neiroloģiskajiem, gan ortopēdiskajiem pacientiem, gan pacientiem pēc traumām (piem., saišu vai cīpslu bojājumiem).

Lēnertes-Šrotes terapija: 3 dimensiju skoliozes ārstēšanas metode. Tās pamatojas uz to, ka skoliozes gadījumā eksistē asimetriskas muskuļu grupas ap mugurkaulu un citviet, un ka deformācija notiek 3 plaknēs: sagitālajā, frontālajā un horizontālajā. Metodē izmantotie vingrojumi tiek vērsti uz pozas korekciju: pastiprinātu korekciju (overcorection) pāri vidus līnijai; auto korekciju; korekciju ikdienā, kombinējot ar elpošanu rotācijas leņķos [elpošana rotācijas leņķos (rotational-anglular breathing RAB) ir speciāla elpošanas tehnika, kas palīdz izvelvēt ribas uz āru]; stabilizāciju pēc korekcijas (izometriski spēka vingrojumi).

Vojta terapijas pamatā ir noteiktu kustību paraugu aktivizēšana ar mērķi izsaukt iespējami aktīvu un normai atbilstošu centrālās nervu sistēmas visu līmeņu struktūru atbildes rekciju. Terapijā izmanto reflektorās līšanas un reflektorās velšanās pozīcijas, kurās novieto pacientu un terapeits veic vieglu un informatīvu spiedienu trīsdimensionālā virzienā uz vienas vai vairākām ķermeņa aktivācijas zonām. Terapijas mērķis ir izsaukt pacientam normāli koordinētu ķermeņa pozu un kustību paraugu, kāds ir ģenētiski noteikts CNS; pārtraukt normālās posturālās ontoģenēzes bloķēšanos un izsauktās kustību paraugu daļas sākt pakāpeniski pielietot traucētajā motorikā.

McKenzie metode: metodes pamatā ir mehāniskā diagnostika (veicot atkārtotas kustības, statisku slodzi) un ārstēšana, balstoties uz mehāniskās diagnostikas (izmeklēšanas) rezultātiem. Kā ārstēšanas metodes tiek izmantotas gan aktīvas kustības, gan noteiktas pozīcijas, gan manipulācijas. Akcents tiek liekts uz pacienta aktīvu līdzdalību, apmācību veikt vingrojumus un profilakses pasākumus. Pārsvarā izmanto mugurkaula diskogēno saslimšanu ārstēšanā, bet ir arī metodika, ko pielieto perifērajām locītavām.

Feldenkreisa terapija: metode iedarbojas uz nervu sistēmas sensomotoro funkciju, uz kustību un tās izjūtu. Līdzīgi kā Aleksandera metode un ķermeņa apzināšanās metode (BAT) tā pamatojas uz ķermeņa un psihes vienotību, integrējot kustību, tās sajūtu, emocijas, domāšanu un uztveri. Feldenkreisa metode ļauj cilvēkam iepazīt savu ķermeni un tā kustības, tādejādi uzlabojot kustību un pozas kontroli, padarot kustību veikšanu efektīvāku un brīvāku. Feldenkreisa terapijai ir divas formas: apzināšanās caur kustību (ATM) un funkcionālā integrācija (FI).

Kinezioloģiskā teipošana: metodes pamatā ir teipinga lentas aplikācija uz ādas. Aplikācijas varianti ir dažādi, un tie nosaka iedarbības efektu. Galvenie teipinga objekti ir āda, fascijas, muskuļi, saites. Iedarbes mehānismi kinezioloģiskajam teipingam ir gan neiroloģiska,, gan strukturāla, gan mikrocirkulatora. Metode ir efektīva sāpju mazināšanai, muskuļu funkciju stimulēšanai, muskuļu relaksācijai, limfas atteces veicināšanai, rētaudu mobilitātes uzlabošanai.

Kustību ierobežošanas – stimulēšanas metode (Constraint-induced movement therapy): metode, kuras laikā tiek intensīvi trenēta parētiskā augšējā ekstremitāte, vienlaicīgi ierobežojot neskarto augšējo ekstremitāti, ar mērķi veicināt funkcionālo neatkarības atgūšanu skartajā ekstremitātē. Šo metodi pielieto pacientiem ar unilaterāliem kustību traucējumiem augšējā ekstremitātē. Piemērota pacientiem ar hemiplēģiju vai hemiparēzi pēc pirmreizēja išēmiska vai hemorāģiska insulta. Ilgums pēc saslimšanas: subakūts stāvoklis: 3 – 12 mēneši pēc insulta epizodes.

Specifiskas relaksācijas metodes: fizioterapijā tiek izmantotas dažādas specifiskas relaksācijas metodes. Laura Mitchell metode (integrē elpošanu un muskuļu sasprindzināšanu, lai relaksētu antagonistus). Plaši tiek izmantotas dažādas elpošanas tehnikas (diafragmālā elpošana, dziļā elpošana). Progresīvā muskuļu relaksācijā (pēc Jacabsona) tiek izmantota relaksācija un trauksmes mazināšana, ko panāk secīgi sasprindzinot un atslābinot katru muskuli.

IV. Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

Personāls. Specifiskās metodes vai to elementus var veikt ārstniecības personas, kas apguvušas minētās zināšanas un iemaņas pamata izglītības programmā vai ieguvušas metodes sertifikātu. Fizioterapeiti atsevišķas specifiskās metodes iepazīšanās līmenī apgūst pamata izglītības programmā, bet, lai pielietotu specifisko metodi, nepieciešama atbilstoša pēcdiploma izglītība.

Medicīniskās ierīces. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes, kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē.

Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē telpās kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt aprīkotai ar neslīdošu grīdas segumu, regulējamu kušeti (atkarībā no metodes) un cita veida tehnisko aprīkojumu (spogulis, paklājs, pozicionēšanas līdzekļi u.c.) atkarībā no metodes. Optimāli vides faktori: gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma.

 

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas

valdes priekšsēdētāja D.Šmite

Rīga, 04.02.2013.

MT 13-015