Posturālās drenāžas un specifisku elpošanas vingrojumu pielietojums

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Posturālās drenāžas un specifisku elpošanas vingrojumu pielietojums

fizioterapijā

 

Vispārīgie jautājumi. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība.

Posturālās drenāžas un specifisku elpošanas vingrojumu pielietojums fizioterapijā medicīniskā tehnoloģija. Medicīniskā tehnoloģija (turpmāk - MT) ir nozīmīga un efektīva dažādu elpošanas sistēmas saslimšanu ārstēšanas un rehabilitācijas sastāvdaļa, kā arī tā ir būtiska ar elpošanas sistēmu saistītu komplikāciju profilaksē. Fizioterapijas ietekmē uzlabojas krūšu kurvja ekskursijas, diafragmālā elpošana, mugurkaula kustīgums, tiek novērsts sastrēgums plaušās, samazinās plaušu un sirds asinsvadu mazspēja, tiek stimulēta ārējā un audu elpošana, līdz ar to samazinās hipoksija, aktivizējas asins un limfas attece, ātrāk uzsūcas iekaisuma procesi.

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nosacījumi.

Fizioterapija pacientiem ar elpošanas sistēmas saslimšanām var tikt iedalīta 3 galvenajos virzienos: sekrēta mobilizācija un evakuācija ar tradicionālajām bronhu higiēnas metodēm vai modernizētām tehnikām; Elpošanas vingrojumi un to apmācība; vispārējā fiziskā stāvokļa uzlabošana. Visas posturālas drenāžas un specifisku elpošanas vingrojumu tehnikas ir neinvazīvas, ar apmierinošu drošības līmeni. Indikācijas un kontrindikācijas ir specifiskas katrai pielietotajai metodei.

Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts.

Posturālā drenāža

  • Posturālās drenāžas metode tiek izmantota, lai nodrošinātu efektīvu bronhu satura evakuāciju. Ar pareizu pacienta novietojuma palīdzību tiek atvieglota plaušu un bronhu sekrēta drenāža no noteiktiem rajoniem. Pacients tiek novietots atbilstoši tam, kāds rajons ir jādrenē.
  • Lai pareizi veiktu posturālo drenāžu, ir nepieciešams noteikts aprīkojums: spilveni, pārvietojama, funkcionāla gulta, trauks sekrēta savākšanai un papīra salvetes.
  • Drenāžas pozīcijā plaušu segments vai daiva tiek novietota tā, lai tā atrastos pēc iespējas augstāk un lai notiktu drenāža, un lai bronhi, kas apgādā šo plaušu zonu ir pēc iespējas apgāztā stāvoklī. Pieaugušajiem un lielākiem bērniem, specifiskā pozicionēšana segmentu drenāžai bieži ietver kušetes vai paceļamās gultas izmantošanu. Zīdaiņiem un maziem bērniem terapeita klēpis un plecs kalpo kā kušete. Kad bērns sasniedzis 2 vai 3 gadu vecumu, var veikt pāreju no klēpja uz kušeti.
  • Lai nodrošinātu drenāžu apikālajiem segmentiem kreisajā augšdaivā, pacienta pozīcija ir pussēdus. Labās augšdaivas mugurējiem segmentiem- pacients guļ uz kreisajiem sāniem, griezienā par 45 grādiem uz sejas pusi, kreisā roka izstiepta mugurpusē. Kreisās augšdaivas mugurējiem segmentiem- pacients guļ uz labajiem sāniem, griezienā par 45 grādiem uz sejas pusi, labā roka ir novietota brīvi pacientam aiz muguras, kreisā roka pievilkta pie pacienta. Augšdaivas priekšējiem segmentiem- pacients guļ uz muguras ar nedaudz pievilktiem ceļgaliem, rokas ir novietotas brīvi gar sāniem. Labās plaušas vidus daivas drenāžai- pacients guļ uz muguras, par 45 grādiem sagriezies uz kreisajiem sāniem; muguras nostiprināšanai izmanto balstus, plecu rajons nav fiksēts un nav atbalstīts ar atbalstiem, gultas kājgalis ir pie pacelts par 35 cm. Lingulārajiem segmentiem- pacients guļ uz muguras, ķermenis ir sagriezts par 45 grādiem uz labajiem sāniem. Balsti atbalsta pacienta ķermeņa kreiso pusi no pleca rajona līdz gurniem. Labās plaušas apakšējās daivas laterālajam bazālajam segmentam- pacients guļ uz kreisajiem sāniem, pozīciju uztur balsts zem gurniem, plecu rajons netiek atbalstīts uz balstiem. Gultas kājgalis ir pie pacelts par 45-50 cm. Apakš daivu priekšējiem bazālajiem segmentiem - pacients guļ uz muguras ar pievilktiem ceļgaliem, plecu josla izvietota brīvi, nav balstīta ar balstiem. Gultas kājgalis ir pie pacelts par 45-50 cm. Kreisās plaušas apakš daivas laterālajam bazālajam segmentam un bazālajiem mediālajiem segmentiem labās plaušas apakšējā daivā- pacients guļ uz labajiem sāniem ar balstu zem gurniem, gultas kājgalis ir pie pacelts par 45-50 cm. Plecu josla izvietota brīvi, bez balstiem. Apakš daivas mugurējiem bazālajiem segmentiem - pacients guļ uz vēdera ar balstu zem gurniem, gultas kājgalis ir piepacelts par 45-50 cm.
  • Lai drenāža nodrošinātu bronhu sekrēta pārvietošanos galveno bronhu un trahejas virzienā, to kombinē ar: manuālām metodēm (perkusiju un vibrāciju); medikamentiem (atkrēpošanas līdzekļiem).Perkusiju un vibrāciju vajadzētu pielietot uz tām krūšu kurvja zonām, kas atbilst plaušām un elpceļiem, kuros ir sekrēts. Vibrācija, ko var pievienot perkusijai vai izmantot tās vietā, ir mazāk spēcīga tehnika kā perkusija.
  • Perkusiju nevar veikt pie bronhu spazmām – tā var veicināt bronhu spazmu pieaugumu.
  • Posturālās drenāžas laikā, veicot vibrāciju, svarīgi ir ieteikt pacientam diafragmālo elpošanu un izelpu, izmantojot lūpu "bremzi". Diafragmālā elpošana ar lēnu un dziļu ieelpu caur degunu rada labāku ventilāciju un plaušu piepildīšanos. Izelpu veic caur daļēji slēgtām lūpām, sasprindzinot vēdera muskulatūru. Diafragmālā elpošana palīdz paplašināt elpceļus, lai sekrēts varētu efektīvāk izdalīties. Lūpu "bremze" izelpā palielina spiedienu krūškurvī (palīdz bronhiem veikt atvēršanās un aizvēršanās procesus) un spiedienu alveolās. Daļēji slēgtās lūpas pagarina izelpas fāzi, palīdz vieglāk iztukšot plaušas no gaisa un sekmē CO2 izvadīšanu.
  • Posturālās drenāžas ilgums ir atkarīgs no pacienta vispārējā stāvokļa un labsajūtas, tas var būt no 15 līdz 30 minūtēm.
  • Kontrindikācijas: plaušu abscess; tumors; pneimotoraks; empiēma; krūšu kurvja sienas slimības; bronhopleirāla fistula; osteoporoze; osteomielīts; nekontrolēta hipertensija; ādas infekcijas slimības; plaušu asiņošana; tuberkuloze; dekompensēti stāvokļi.

Specifiski elpošanas vingrojumi

  • Klepošana tehnikas: efektīva klepošanas tehniku apmācība un pielietošana ir būtiska respiratorās fizioterapijas sastāvdaļa. Īpaša loma tai tiek pievērsta pēc stāvokļos pēc krūšu kurvja operācijām un gadījumos ar izteiktu sekrēta uzkrāšanos. Grūtāk klepošanu ir apmācīt bērniem un zīdaiņiem, kuri neklepo pēc pieprasījuma.
  • Autogēnā drenāža: ar autogēno drenāžu var uzlabot plaušu funkcijas un palielināt sekrēta izdali. Viens no autogēnās drenāžas trūkumiem ir tas, ka ir nepieciešams intensīvs individuāls treniņš pie fizioterapeita, un dažiem pacientiem rodas grūtības iemācīties un izpildīt šo tehniku.
  • Forsētas izelpas tehnika: Forsētās izelpas tehnikas (FET) tāpat kā autogēnās drenāžas, galvenais labums ir tas, ka to var izmantot bez apkārtējo palīdzības. FET sastāv no vienas vai divām forsētām izelpām, no vidēja līdz zemam plaušu tilpumam, kam seko relaksēta, kontrolēta diafragmālā elpošana. Bronhu sekrēts, kas pārvietots uz augšējiem elpceļiem, tad tiek izspļauts (atkrēpots), un process tiek atkārtots līdz tiek panākta minimāla bronhu attīrīšanās. Pacients pats var pastiprināt forsēto izelpu, saspiežot krūšu kurvja sienu ar augšdelmu addukcijas kustību. Veicot šo tehniku, jābūt pārliecinātam, ka netiek izraisīts elpceļu kolapss, izteikta bronhu sieniņas bojājuma dēļ. FET iesaka izmantot, kamēr pacients atrodas pozīcijā, uz kuru iedarbojas gravitācijas spēks, un ierosina, ka relaksācijas un kontrolētas elpošanas periodi ir daļa no vispārējās tehnikas.
  • Pozitīvs spiediens izelpā (PEP): PEP tika izveidota ar mērķi novērst elpceļu blokādi un veicināt kollaterāļu kanālu ventilāciju, lai nodrošinātu gaisa plūsmu distāli līdz akumulētajam sekrētam. Gaisa plūsma elpceļu distālajās daļās pārvieto sekrētu proksimāli, tuvāk lielajiem elpceļiem. PEP princips nodrošina pretestību izelpai, kas stabilizē mazos elpceļus, tādējādi izvairoties no to agrīnas salipšanas izelpas un forsēta klepus laikā. Šo tehniku uzskata par efektīvu gan, lai samazinātu "gaisa slazdu", gan lai palielinātu sekrēta izdali. Tiek izmantotas PEP maskas; flutter, kas rada mainīgu pretestību izelpā.
  • Diafragmālā elpošana: palīdz paplašināt elpceļus, lai sekrēts varētu efektīvāk izdalīties. Šī tehnika iemāca pacientam izmantot diafragmu, kamēr palīgmuskuļi tiek relaksēti, tādā veidā atjaunojot elpošanas efektivitāti. Diafragmālā elpošana, galvenokārt, palielina ieelpas-izelpas tilpumu, samazina funkcionālo reziduālo kapacitāti un palielina maksimālo skābekļa uzņemšanu.
  • "Lūpu bremze": lūpu savilkšana izelpā palielina spiedienu krūšu kurvī (palīdz bronhiem veikt atvēršanās un aizvēršanās procesus) un alveolās. Savilktas lūpas pagarina izelpas fāzi, palīdz vieglāk iztukšot plaušas no gaisa un sekmē CO2 izvadīšanu. Šī tehnika palīdz pacientam izvairīties no gaisa "slazda" mazo elpceļu kolapsa dēļ izelpas laikā un tā rezultātā veicina labāku gāzu apmaiņu alveolās.
  • Dinamiski elpošanas vingrojumi: uzlabo krūšu kurvja mobilitāti, ekskursijas, ventilāciju, mugurkaula kustīgumu, novērš sastrēgumu plaušās, samazina plaušu un sirds-asinsvadu nepietiekamību, aktivizē asins un limfas atteci. Svarīgi izvēlēties adekvātu pacienta pozīciju, elpošanas paternu, muskuļu darbu un pretestību gaisa plūsmai.
  • Relaksācijas pozas: relaksācija palīdz organismam pilnīgāk izmantot ieelpoto skābekli, kā arī labāk iedarboties medikamentiem, tā var palīdzēt paplašināt elpceļus, novērst bronhu caurlaidības traucējumus un elpošanas muskulatūras hipertonusu. Palīdz atslābināt elpošanas palīgmuskulatūru.
  • Elpošanas muskuļu spēka un vispārējās izturības treniņš: ir apstiprinājies, ka vislabāko efektu, lai uzlabotu vispārējo fizisko stāvokli, pacientiem ar elpošanas slimībām, dod elpošanas muskuļu un vispārējā izturības treniņa kombinācija. Kā vispārīgās izturības treniņa metodes visbiežāk tiek izmantotas dozēta staigāšana un slodze uz veloergometra, kā arī peldēšana. Rekomendētā izturības treniņa slodze pacientiem ar elpošanas sistēmas saslimšanām parasti ir zemas intensitātes ar progresīvi pieaugošu ilgumu.

Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi.

Personāls. Lai veiktu posturālo drenāžu un specifiskus elpošanas vingrojumus nepieciešamas zināšanas un izpratne par cilvēka kustību un pozas regulācijā un kontrolē iesaistīto mehānismu (anatomija, kinezioloģija, fizioloģija, biomehānika, motorā attīstība un motorā kontrole,) darbību un mijiedarbību, zināšanas un izpratne par elpošanas sistēmas slimībām un to ārstēšanu, elpošanas patofizioloģiju un specifisko elpošanas vingrojumu un posturālās drenāžas mērķiem, izvēles principiem un metodiku, iemaņas un prasmes vingrojumu un drenāžas pozu praktiskā pielietošanā. MT var realizēt ārstniecības personas, kas apguvušas MT lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas pamata izglītības programmā tai skaitā fizioterapeiti (apgūst pamatizglītības programmā).

Medicīniskās ierīces. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes (medicīniskās tehnoloģijas), kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē.

Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē telpās kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt vēdināmai, aprīkotai ar regulējama augstuma kušeti, spilveniem vai citi mīkstās pozicionēšanas palīglīdzekļiem, neslīdošs paklājs, pulkstenis un sfigmomanometrs (kardiovaskulāro reakciju kontrolei). Ja vingrojumu veikšanai izmanto palīglīdzekļus, tad ir nepieciešams šo palīglīdzekļu nodrošinājums. Izmantojot vingrojumus sekrēta izdales veicināšanai, nepieciešams trauks sekrēta savākšanai un papīra salvetes. Optimāli vides faktori: gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma.

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas

valdes priekšsēdētāja D.Šmite

 

Rīga, 14.01.2013.

MT-13009