Mīksto audu tehnikas fizioterapijā

Ievietots 19.02.2014.

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Mīksto audu tehnikas fizioterapijā

 

I. Vispārīgie jautājumi. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība

Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek izmantotas gan aktīvas, gan pasīvas ārstēšanas metodes. Kā viens no pasīvās fizioterapijas ārstēšanas metožu kopumiem ir dažādas mīksto audu tehnikas, kuru iedarbība ir vērsta uz ādu un zemādu, muskuļiem un fascijām, cīpslām, saitēm, locītavu kapsulu un bursām, kā arī rētaudiem. Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek izmantotas tādas mīksto audu tehnikas kā trigger punktu atbrīvošanas metodes, miofasciālā atbrīvošana, manuāls kontakta iestiepums, rētaudu mobilizācijas metodes, dziļās mīksto audu tehnikas, masāžas. Mašāžas metodes šajā medicīniskajā tehnoloģijā netiek apskatītas.

Mīksto audu tehniku izmantošanas mērķi var būt dažādi, un atkarībā no terapeitiskā mērķa tiks izvēlētas atbilstošas mīksto audu tehnikas. Visbiežāk mīksto audu tehnikas tiek izmantotas, lai uzlabotu audu elastību un kustīgumu, mazinātu to vispārēju vai lokālu saspringumu (t.sk., miofasciālo trigger punktu atbrīvošana), uzlabotu slīdēšanu starp dažādām struktūrām, uzlabotu asinsapgādi un vielmaiņas procesus, stimulētu rētaudu mobilitāti un remodelāciju. Mīksto audu tehnikas parasti ir saistītas arī ar reflektoru un vispārēju ietekmi uz organismu.

 

II. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nosacījumi

Visas mīksto audu tehnikas tiek veiktas manuāli un neinvazīvi. To laikā notiek mehānisks ādas un dziļāko slāņu audu mehānisks kairinājums, kas tiek panākts izmantojot dažāda veida mehānisku iedarbību ar terapeita rokām (spiediens, berze, iestiepums, vibrācija, vērpe; dažādu faktoru kombinācija, piemēram, iestiepums un spiediens, vai iestiepums un vibrācija).

Mīksto audu tehniku fizioloģiskā iedarbība ir atkarīga no izmantotā paņēmiena:

  • Miofasciālo trigger punktu atbrīvošanā tiek izmantotas metodes, kas vērstas uz asinsrites uzlabošanu trigger punkta zonā un muskuļa un fascijas garuma un elastības atjaunošanu. Minētās iedarbes pamatā ir miofasciālo trigger punktu patoģenēzes teorijas. Tiek izmantoti spiediena, vērpes (frikcijas) un iestiepuma mehāniskās iedarbes efekti uz miofasciālo trigger punktu, kas tiek kombinēti ar fizikālajām modalitātēm (krioterapija, ultraskaņa u.c.), terapeitiskajiem vingrojumiem (pasīva stiepšana, aktīvi vingrojumi) un ar terapeitiskiem pasākumiem, kas vērsti uz etioloģisko un provocējošo faktoru novēršanu un modifikāciju.
  • Dziļās mīksto audu tehnikas tiek pielietotas, lai iedarbotos uz dziļākajiem muskuļu slāņiem, cīpslām, saitēm, locītavu kapsulām, vai lai iedarbotos ar lielāku intensitāti. Tajās kā mehāniska iedarbe tiek izmantots gan spiediens, gan berze un vērpe, gan iestiepums. Pie šīm tehnikām pieder arī cīpslu tehnikas (šķērsmasāža u.c.), kuru fizioloģiskā ietekme ir plaši pētīta. Ir apstiprinājies, ka tā veicina fibroblastu aktivitāti, kas ir būtiski cīpslas dzīšanas procesā pēc dažādiem ievainojumiem; iekaisuma mazināšanai.
  • Miofasciālā atbrīvošana (mīksto audu mobilizācija) ir tehnika, kas vērsta uz fasciju iestiepumu un to elastības atjaunošanu. Izmantotais iestiepums ir neliels un pakāpenisks, bet iedarbība nav tikai lokāla, jo fascijas ir savstarpēji saistītas, līdz ar to tiek panākts izteikts mobilizējošais funkcionālais efekts.

Katrai metodei ir savi iedarbes mehānismi.

Pielietošanas joma. Mīksto audu tehnikas (mīksto audu mobilizācija) tiek pielietotas pacientiem ar dažāda veida mīksto audu bojājumiem (posttraumatiskiem, deģeneratīviem, iekaisīgiem, funkcionāliem), ko pavada tādi simptomi kā sāpes un stīvums, un kas izraisa dažāda veida fiziskos funkcionālos traucējumus (kustību traucējumi, sekundārs muskuļa spēka samazinājums, elpošanas traucējumi saistībā ar krūšu kurvja mobilitātes ierobežojumu u.c.).

Mīksto audu tehniku pielietojuma efektivitāti pacientiem pēc dažādiem mīksto audu traumatiskiem bojājumiem (piem., cīpslu plīsumiem un sastiepumiem), pacientiem ar ortopēdiskām saslimšanām (piem., deformējošas artrozes, adhezīvs kaspulīts), pacientiem ar sāpju sindromu un citām pacientu grupām ir apstiprinājuši vairāki pētījumi.

Kontrindikācijas. Mīksto audu tehniku pielietojuma kontrindikācijas ir: medicīniski nestabils stāvoklis, ādas bojājums, kognitīvi traucējumi, virspusējās jušanas traucējumi (relatīvi), akūts iekaisuma process, ļaundabīgi audzēji (relatīvi).

 

III. Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts

Mīksto audu tehnikas, kas tiek izmantotas fizioterapijas ārstēšanas procesā, tiek pielietotas kā manuālas tehnikas, t.i., iedarbību uz pacientu fizioterapeits veic ar savām rokām. Līdz ar to nenoliedzama ir fizioterapeita un pacienta mijiedarbība gan fiziskā, gan psihoemocionālā sfērā, tādēļ pirms mīksto audu tehniku realizēšanas nepieciešams pacientam izskaidrot procedūras norisi, iespējamās sajūtas, procedūras ietekmi un mērķi, kā arī nepieciešams iegūt pacienta akceptu.

Pacientam tiek nodrošināta ērta un komfortabla pozīcija. Ņemot vērā, ka mīksto audu tehnikas bieži tiek pielietotas ar mērķi atslābināt un atbrīvot kādu struktūru, tad nepieciešams nodrošināt maksimāli atbrīvotu stāvokli (optimāla telpas temperatūra, pacienta un attiecīgās ķermeņa daļas pozīcija, terapeita roku temperatūra utt.). Jāņem vērā, ka lielākā daļa mīksto audu tehnikas parasti rada parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizāciju, kas ir jānovēro un jākontrolē (segas, pakāpeniska aktivizācija pēc procedūras utt.).

Pirms mīksto audu tehniku pielietošanas jāizvērtē pacienta ādas stāvoklis, kā arī pacienta vispārējais stāvoklis (t.i. jāizvērtē potenciāli iespējamās aktuālās kontrindikācijas).

Tehniku izpildes veids atkarīgs no pielietotās tehnikas metodoloģijas. Iedarbība parasti tiek veikta ar terapeita pirkstiem un plaukstu (dažreiz tiek iesaistīti apakšdelmi). Tiek izdarīts dažādas intensitātes un virziena spiediens, iestiepums, berzēšanas kustības, savērpšanas kustības un visu minēto iedarbību kombinācija, atkarībā no pielietotās metodes un atkarībā no terapeitiskā mērķa, balstoties uz pacienta fizisko funkcionālo stāvokli.

Pacientam ir jāizstāsta par iespējamo lokālo ādas un virspusējo muskuļu / fasciju pastiprināto jutīgumu un/vai apsārtumu dienu pēc atsevišķām mīksto audu tehnikām (dziļajām mīksto audu tehnikām, dažām trigger punktu atbrīvošanas metodēm u.c), kas saistīts ar lokālo mehānisko kairinājumu tehnikas izpildes laikā.

 

IV. Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

1. Personāls. Mīksto audu tehnikas var veikt ārstniecības personas, kas apguvušas medicīniskās tehnoloģijas lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas pamata vai papildus izglītības programmā, tai skaitā fizioterapeiti, un citas ārstniecības personas, kas ir ieguvušas metodes sertifikātu.

2. Medicīniskās ierīces. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces un zāles un Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē reģistrētas metodes. Nepieciešamās medicīniskās ierīces ir: kušete, pacienta pozicionēšanas līdzekļi, masāžas eļla u.c., atkarībā no metodes.

Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē rehabilitācijas telpās (kabinetā), kas atbilst un ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt aprīkotai ar neslīdošu grīdas segumu, regulējamu kušeti (atkarībā no metodes) un cita veida tehnisko aprīkojumu: pacienta pozicionēšanas līdzekļi (spilveni, atbalsti), sega, papīra salvetes u.c., atkarībā no metodes. Jānodrošina optimāli vides faktori: gaisa temperatūra un kvalitāte, gaisma.

 

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas

valdes priekšsēdētāja                                                                          D.Šmite

 

Rīga, 10.09.2013.

MT 14-003