Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas „mākslas terapija ” apraksts

  1. Pielikums 4
  2. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts
  3. 1. Pacienta orientējošā aktuālā fiziskā, psiholoģiskā stāvokļa un sociālās situācijas izvērtēšanas un analīzes mākslas terapeita tehnoloģijas:
    1. 1.1. sākotnējās informācijas iegūšana (kontakta dibināšana un intervija ar pacientu) (30 - 90 min);
    2. 1.2. pacienta grūtību un situācijas analīze, iegūstot papildus informāciju no piederīgajiem, ārstniecības personāla (60 min);
    3. 1.3. pacientu pašnovērtējuma aptaujas (30 – 60 min);
    4. 1.4. objektīvā izvērtējuma testi (30 – 60 min);
    5. 1.5. mākslā balstīta izvērtēšana mākslas terapijā: (30 – 90 min):
      1. 1.5.1. dažādas formalizācijas pakāpes projektīvie testi (30 - 60 min);
      2. 1.5.2. mākslas terapijas testi (Formālo elementu skala/ Zīmējumu sērijas) (60 min);
      3. 1.5.3. sesijā veidotā mākslas darba formas un satura analīze (60 - 90 min);
    6. 1.6. vispārējā pārskata izveide (izvērtēšanā iegūtās informācijas, multiprofesionālās komandas dalībnieku izmeklējumu rezultātu analīzes un pacienta slimības vēstures analīzes apkopošana) un mākslas terapeita darba hipotēzes izvirzīšana un formulēšana, mākslas terapijas mērķu un uzdevumu formulēšana, mākslas terapijas rezultātu novērtēšanas plānošana; ja mākslas terapeits strādā multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā – mākslas terapijas mērķu integrācija kopējā komandas darba plānā (60 – 90 min).
  4. 2. Mākslas terapeita darba tehnoloģijas:
    1. 2.1. mākslas terapijas sesija (individuāli vai grupā), izmantojot iesildīšanās tehnikas, darbības tehnikas un noslēguma tehnikas, iekļaujot specifiskas vizuāli plastiskās mākslas metodes kopējā mākslas terapijas procesā (zīmēšana, gleznošana, kolāža, darbs ar plastiskiem materiāliem, instalāciju veidošana) (30 – 120 min):
      1. 2.1.1. iesildīšanās tehnikas – vingrinājumi individuāli vai grupā, lai aktivizētu pacientu mākslas terapijas procesam (verbalizācija, skircelēšana, monotipija u.c.);
      2. 2.1.2. darbības tehnikas – individualizēti direktīvi uzdevumi, norādot tēmu un/vai izmantojamos mākslas materiālus, strukturējot laiku terapeitisko mērķu sasniegšanai (uzdevumi, kas vērsti uz problēmrisināšanu; refleksijas spēju attīstīšanu un sevis apzināšanos; komunikatīvo prasmju pilnveidi; relaksācijas un vizualizācijas uzdevumi u.c.);
      3. 2.1.3. darbības tehnikas – individualizēti nedirektīvi uzdevumi, nenorādot tēmu un/vai izmantojamos mākslas materiālus, strukturējot laiku (spontānais/ brīvais mākslas darbs);
      4. 2.1.4. darbības tehnikas – individualizēti jaukti uzdevumi, norādot tēmu vai izmantojamos mākslas materiālus, strukturējot laiku;
      5. 2.1.5. noslēguma tehnikas katras mākslas terapijas sesijas integrēšanai (verbalizācija, dialoga veidošana un atgriezeniskā saikne, metaforu radīšana, noslēguma darba radīšana);
  5. 3. Mākslas terapijas rezultātu novērtēšana, atbilstoši 1.5. punktam (60 min).
  6. 4. Slēdzienu un rekomendāciju izstrāde (30 min).
  7. 5. Savas prakses supervīzija individuāli vai grupā (60 – 90 min).
  8. 6. Mākslas terapeits izmantojot 1. un 2. punktā minētās tehnoloģijas piedalās pacientu ārstniecības procesā neatkarīgas prakses (monoprofesionāla pakalpojuma sniedzējs) vai multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā.
  9. 7. Mākslas terapeits, lietojot minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli piecu pacientu rehabilitāciju individuāli vai strādā maksimāli ar divām grupām, vai individuāli un grupā, bet ne vairāk kā ar vienu grupu un trim individuālajiem pacientiem dienā.
  10. Rīgā,2010. gada 04. martā
  11. Biedrības "Latvijas Mākslas terapijas asociācija" valdes priekšsēdētāja:
  12.                                                                                             /Kristīne Mārtinsone/
  13. MT 10 - 008