Klasiskā masāža

Ievietots: 27.03.2015.

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Klasiskā masāža

 

I. Vispārīgie jautājumi

Masāža ir viens no vecākiem ārstniecības veidiem. Mūsdienās masāža ir nozīmīga, atzīta medicīniskā tehnoloģija (turpmāk -­ MT). Masāža ir MT, kur tiek veikta dozēta mehāniska iedarbība uz mīkstajiem audiem ­ ādu, zemādu un muskulatūru. Klasiskās masāžas (vēsturiski -­ zviedru masāža) pamatus ir iedibinājis zviedrs Pērs Lings (1776­-1839).

Klasiskās masāžas darbības mehānismi. Masāža iedarbojas uz cilvēka organismu mehāniskā, neirohumorālā, humorālā un neiroreflektorā ceļā. Klasiskās masāžas mehāniskās iedarbības rezultātā uzlabojas perifērā cirkulācija. Masāža iedarbojas uz saistaudiem, locītavām, saitēm, muskuļiem. Masāžas mehāniskā iedarbība ietekmē muskuļu vielu maiņu, pazemina laktātu līmeni muskuļu šķiedrās, mazina muskuļu spazmas. Masāžas iedarbības efekti ir apasiņošanas uzlabošana, muskuļu tonusa normalizācija, sāpju, uzbudinājuma, sasprindzinājuma mazināšana, kas labvēlīgi ietekmē orgānu darbību un cilvēka psiholoģisko stāvokli. Būtisks ir reflektorās (neirālās) iedarbības mehānisms, ko ierosina mehanoreceptoru uzbudinājums, kur masāžas mehāniskā iedarbība pārtop nervu uzbudinājuma enerģijā, kas ir sākotnējais posms reflektorās reakcijas ķēdē. Receptoru uzbudinājums pa centrtieces (aferentajām) šķiedrām tiek novadīts uz CNS (muguras smadzenēm, smadzenītēm, stumbra funkcionālajiem veidojumiem, sasniedzot galvas smadzeņu lielo pusložu garozu), kur ierosina sarežģītu atbildes reakciju, izsaucot dažādas funkcionālas pārmaiņas organismā. Dažādie masāžas veidi lielākā vai mazākā mērā iedarbojas uz neirālo regulāciju segmenta līmenī, panākot attālo iedarbību uz iekšējiem orgāniem, asinsvadiem, veģetatīvo nervu sistēmu.

Masāžu var izmantot kā monoterapiju, gan kā ārstēšanas un rehabilitācijas procesa komponenti. Ārstēšanā un rehabilitācijā masāžu bieži izmanto kopā ar citiem terapijas veidiem, piemēram, ar siltuma terapiju vai ārstniecisko vingrošanu.

Klasiskās masāžas pielietošanas mērķis un iespējamie ieguvumi. MT „Klasiskā masāža” pielietošanas mērķis ir pacientu ārstēšanas un rehabilitācijas efektivitātes veicināšana.

Iespējamais pielietošanas ieguvums: ārstēšanas un rehabilitācija efektivitātes palielināšanās.

 

II. Klasiskās masāžas pielietošanas nosacījumi un apstākļi

MT ordinē ārsts speciālists.

Indikācijas:

  • Skeleta ­ muskuļu sistēmas slimību profilakse un ārstēšana: muskuļu sasprindzinājums un sāpīgums, locītavu kustīguma ierobežojums, nepareizs ķermeņa stāvoklis, stājas izmaiņas; hipertoniska, sāpīga muskulatūra, īpaši jostas un kakla – plecu – pakauša zonās.
  • Funkciju atjaunošanai pēc dažādām balsta ­ kustību aparāta un citām traumām.
  • Organisma atjaunošana pēc garīga stresa un fiziskas slodzes.
  • Perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības, kuras pavada sāpes un spasticitāte vai trauksme un depresija.
  • Kardioloģiskas slimības (arteriāla hipertensija u.c.).
  • Organisma imūnsistēmas nostiprināšanai.
  • Nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai (galvas sāpes, migrēna, sasprindzinājums, hroniskas muguras sāpes).
  • Psihiska nelīdzsvarotība, miega traucējumi.
  • Sāpju palīgterapijai paliatīvās medicīnas ietvaros.
  • Tūskas un sastrēguma mazināšanai virspusējos audos.
  • Ilgstošs kustību ierobežojums, ādas un muskuļu trofikas saglabāšanai un veicināšanai.
  • Reflektorai iedarbībai dažādu iekšējo orgānu slimību gadījumos.
  • Ķermeņa izjūtas veicināšanai pacientiem pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem vai smagām galvas traumām.
  • Papildu atslābināšanas terapijai psihosomatisku slimību gadījumos.
  • Sportistiem muskulatūras atpūtināšanai, laktātu, slāpekļa vielu maiņas gala produktu izvadīšanai.

Kontrindikācijas masāžai:

  • onkoloģiskas vai hematoloģiskas slimības, vai aizdomas par to (relatīva kontrindikācija, saskaņot ar onkologu);
  • akūtas slimības ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drudzi, infekcijas slimības, tai skaitā tuberkuloze;
  •  akūtas traumas (kaulu lūzumi, saišu sastiepumi u.c.);
  •  alkohola apreibums;
  • smags vispārējais stāvoklis, smaga orgānu mazspēja (kardiāla, kardio­pulmonāla un renāla mazspēja);
  • endokrīnās slimības smagā formā;
  • ādas slimības (dermatozes, ekzēmas, trofiskās čūlas) un strutaini procesi, brūces, lielas dzimumzīmes un asinsizplūdumi masējamā zonā;
  • vēnu varikozā slimība, tromboflebīts;
  •  asiņošana, augsts asiņošanas risks;
  • trombembolija;
  • aortas atslāņošanās;
  • grūtniecības pārtraukšanās draudi;
  • ievērojami paaugstināts vai pazemināts arteriālais asinsspiediens;
  • sistēmas sarkanā vilkēde, nopietni saistaudu bojājumi;
  • akūtas sāpes;
  • afektīvi stāvokļi, uzbudinājums.

Sakarā ar masāžas terapijas labvēlīgo ietekmi, tās kontrindikācijas ir nosacītas, jo masāžas veidu, intensitāti prasmīgs masieris, sadarbībā ar ārstu, var modulēt.

 

III. Klasiskās masāžas metodes apraksts

Klasiskās masāžas paņēmienus veic noteiktā secībā, kas saistās ar iedarbības intensitāti un dziļumu.

Klasiskajā masāžā izmanto četrus pamat paņēmienus ­ glāstīšanu, berzēšanu, mīcīšanu, vibrāciju un paņēmienu palīgpaņēmienus. Paņēmienu daudzveidība ļauj speciālistam izvēlēties vieglu, vidēji stipru, kā arī spēcīgu mehānisko iedarbību. Audi tiek viegli, vidēji stipri vai spēcīgi mehāniski kairināti, un tas izraisa audu šķidruma (limfa, asinis) pārvietošanos, veicina organisma atjaunošanos pēc fiziskas un garīgas slodzes, nostiprina imūnsistēmu, u.c.

Glāstīšana. Glāstot āda attīrās no ragvielas zvīņām, no tauku un sviedru dziedzeru sekrēta paliekām, uzlabojas ādas elpošana, aktivizējas ādas sekretorā funkcija. Izmainās ādas trofika – pastiprinās vielmaiņas procesi, paaugstinās ādas muskuļu tonuss, āda kļūst gludāka, elastīgāka, pieaug mikrocirkulācija. Glāstīšana iespaido arī asinsvadus, tonizējot un trenējot tos. Glāstot uzlabojas asins un limfas attece, tāpēc mazinās tūska. Glāstīšana veicina ātrāku vielmaiņas produktu aizvadīšanu. Atkarībā no pielietotās apakš metodes, tā izraisa nomierinošu vai uzbudinošu efektu uz nervu sistēmu. Izdarot glāstīšanu uz refleksogēnām zonām, iedarbojamies uz dažādu audu un iekšējo orgānu patoloģiski izmainīto funkciju, to normalizējot. Glāstīšanai raksturīga pretsāpju, uzsūcoša un antiedēmiska iedarbe.

Berzēšana. Berzēšana iedarbojas enerģiskāk par glāstīšanu, palielinot virspusējo audu kustīgumu attiecībā pret zemāk esošiem slāņiem. Palielinās asiņu un limfas pieplūde masējamiem audiem, kā rezultātā ievērojami pieaug to barošanās un vielmaiņas procesi, parādās hiperēmija. Paņēmiens veicina patoloģisko veidojumu – rētaudu irdināšanu, palielinās to elastība un kustīgums. Berzēšana ir svarīgākais locītavu masāžas paņēmiens.

Mīcīšana. Mīcīšanai piemīt galvenā iedarbe uz muskuļiem. Mīcīšanas rezultātā pieaug muskuļu saraušanās funkcija, palielinās somiņu un saišu aparāta elastība, tiek izstieptas saīsinātās fascijas un aponeirozes. Mīcīšana veicina asins un limfas teces pastiprināšanos. Tas ievērojami palielina audu barošanos un vielmaiņu. Samazinās vai pat pilnīgi pāriet muskuļu nogurums, audu acidozi nomaina alkaloze. Pieaug muskuļu darbaspējas. Mīcīšana ir muskuļu pasīva vingrināšana.

Vibrācija. Vibrācijai piemīt izteikta mehāniskā un reflektorā iedarbe. Ņemot vērā audu elastīgumu, pielietojot vibrācijas palīgpaņēmienus tiek ierosinātas audu svārstības, kas izplatās plašumā un dziļumā, ietekmējot asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus. Tas ir īpašs masāžas veids ādas tvirtumam, taukaudu retināšanai, vielmaiņas uzlabošanai, saistaudu nostiprināšanai. Tiek krasi intensificēta masējamo muskuļu grupu asins apgāde. Asins plūsmu var paātrināt līdz pat 100 reizēm, asinis ir piesātinātas ar skābekli, un vielmaiņas process paātrinās, izlīdzinās muskuļu tonuss, tie kļūst stiprāki un atsperīgāki un mazāk padodas dažādai traumējošai iedarbībai. Tiek aktivizēta vielmaiņa un stimulēti iekšējās sekrēcijas dziedzeri, tas ļauj panākt arī imunitātes paaugstināšanos.

Ārsts pēc indikācijām nozīmē 20-30 minūšu ilgu masāžas procedūru, norādot diagnozi, masāžas veidu, iedarbības zonu, kursa ilgumu, kontrolējot arī ārstēšanās procesa norisi. Paņēmienu izvēli, secību un intensitāti izvēlas masieris, ņemot vērā aktuālo atradni.

Masāža nedrīkst būt sāpīga, jo parasti sāpīgi paņēmieni nevar mazināt muskuļu sasprindzinājumu. Masāžas procedūras laikā kontrolē iedarbības intensitāti. Masāžas kurss ietver 6 -­ 10 ­- 15 procedūras (atkarībā no indikācijām).

Procedūras laikā var ieslēgt mūziku, kura, pēc vajadzības, būtu nomierinoša vai tonizējoša (piemēram, masējot pacientu ar hipotoniju).

 

IV. Klasiskās masāžas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

1. Ārstniecības personas

MT ordinē ārstējošais ārsts, kas pamata vai papildus izglītībā ir apguvis nepieciešamās zināšanas fizikālo MT ordinēšanā. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, vēlams ar pieredzi masāžas terapijā ­ nozīmē klasiskās masāžas veidu, izmantojamos paņēmienus un apjomu, izraksta nepieciešamo kursa ilgumu, vada terapijas norisi.

Masāžu veic ārstniecības persona, kas ir apguvusi masāžu pamata vai papildus izglītībā (masieris, fizioterapeits) un ir tiesīga praktizēt, vai cita ārstniecības persona, kas ir ieguvusi metodes sertifikātu.

2. Ārstniecības līdzekļi

MT realizācijai var izmantot tikai likumīgi Latvijas tirgū ievietotas medicīniskās ierīces: masāžas galds, kušete, masāžas krēsls u.c.

Pie iespējamā masāžas inventāra vēl pieder dažāda lieluma rullīši, paliktņi, kāju soliņi, spilveni, dvieļi, palagi, segas, masāžas eļļas un ziedes utt. Masāžu veic cilvēks ar koptām, veiklām, pietiekami maigām un jutīgām rokām, bez rotas lietām, ar īsi apgrieztiem nagiem, ovāli veidotām nagu formām.

3. Telpas un to tehniskais nodrošinājums

Atkarībā no slimības smaguma masāžu var veikt stacionārā, ambulatori vai mājas apstākļos kabinetā vai procedūru telpā, kas atbilst un ir aprīkota atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Vietai, kurā notiek masāžas procedūras, jābūt izolētai no citām telpām. Telpas platības minimālie izmēri ir 8 - ­10 m2. Vēlams, lai telpas sienas būtu gaišā krāsā. Masāžas istabā jābūt pietiekamam daudzumam svaiga, tīra gaisa. Telpas gaisa temperatūra ir 20 – 220 C robežās. Nebūtu vēlams izmantot pagrabtelpas, jo tajās parasti ir liels gaisa mitrums.

Vietai, kurā paredzēta masāža, jābūt pietiekami efektīvi norobežotai no ārējiem trokšņiem. Telpā vēlams maigs, pietiekams, taču ne spilgts apgaismojums, jo arī spēcīgs gaismas kairinājums var paaugstināt muskulatūras tonusu.

 

Rīgā, 2014.gada 2.decembrī.

Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas

Valdes locekle                                                                                    Sandra Seimane

 

MT 15- 010