Nieres transplantācijas medicīniskā tehnoloģija

Ievietots: 07.06.2017.

3. Nieres transplantācijas medicīniskā tehnoloģija

                          

  3.1.Vispārīgie jautājumi

11. Nieres transplantācija ir nieru aizstājterapijas ķirurģiskās ārstēšanas metode, kurā donora nieri pārstāda recipientam.

12. Transplantācijai var izmantot dzīva radniecīga vai neradniecīga donora ziedotu nieri vai no miruša, pēc smadzeņu vai bioloģiskās nāves konstatācijas, donora iegūtu orgānu.

13. Pirms katras nieres transplantācijas medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nepieciešama pacienta un (vai) viņa likumiskā pārstāvja informēšana par slimības ārstēšanas metodi, operācijas un imūnsupresīvās terapijas plānu, labvēlīgiem rezultātiem, zināmiem riskiem un komplikācijām, un jāsaņem rakstiski apstiprināta piekrišana ārstēšanas metodei un plānam.

14. Recipienta sagatavošana nieres transplantācijai – indikāciju un kontrindikāciju izvērtēšana pēc atlases kritērijiem, gaidīšanas saraksta veidošana un atjaunošana tiek veikta Latvijas transplantācijas centrā sadarbojoties ar visām NAT (hemodialīzes) nodaļām Latvijā. Darbu var veikt transplantologi un transplantācijas jomā specializējušies nefrologi.

15. Donororgānu ieguves un koordinācijas dienesta darbu, potenciālo donoru kondicionēšanu, donororgānu eksplantāciju un to alokāciju, organizē un veic „Balttransplant" Latvijas nodaļa sadarbībā ar Latvijas transplantācijas centru

16. Potenciālā donora atlasi un orgānu izmantošanu veic atbilstoši likumos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

17. Nieres sagatavošanu transplantācijai, nieres transplantācijas operāciju, indukcijas imūnsupresiju un pēcoperācijas perioda stacionāro ārstēšanu veic Latvijas transplantācijas centrā speciāli sagatavots un apmācīts personāls. Katrā nieres transplantācijas operācijā jāpiedalās vismaz vienam sertificētam transplantologam, kurš specializējies nieru transplantācijā.

18. Pacientu ambulatoro novērošanu un imūnsupresīvo terapiju nodrošina Latvijas transplantācijas centra ambulatorais kabinets un to veic nefrologs ar pieredzi transplantācijas pacientu vadīšanā.

 

3.2. Nosacījumi nieres transplantācijai

19. Indikācijas nieres transplantācijai:

19.1. pacienti ar terminālu hronisku nieru mazspēju (HNM), kuriem nepastāv absolūtas kontrindikācijas nieres transplantācijas operācijai;

19.2. ilgstoša NAT- hemodialīze vai peritoneālā dialīze;

19.3. emocionāli stabils, motivēts veselīgam un aktīvam dzīves veidam;

19.4. pakļaujas ārsta norādījumiem un ārstēšanas taktikai;

19.5. labvēlīga ģimene, kas gatava ilgstošam atbalstam.

20. Kontrindikācijas nieres transplantācijai:

20.1. absolūtās kontrindikācijas:

20.1.1. ļaundabīgi jaunveidojumi;

20.1.2. HIV pozitīvi pacienti;

20.1.3. pacienti ar aktīvu infekciju – sepse, tuberkuloze, hepatīts;

20.1.4. smagi hroniski slimnieki, kuru dzīvildzes prognoze dialīzē ir mazāka par vienu gadu;

20.1.5. hroniski norisoša psihoze;

20.1.6. smaga sirds vai citu dzīvībai svarīgu orgānu mazspēja, kas neļauj veikt nieres transplantāciju.

20.2. relatīvās kontrindikācijas:

20.2.1. jebkura lēni norisoša infekcija, visiem iespējamiem hroniskas infekcijas avotiem jābūt sanētiem pirms transplantācijas;

20.2.2. koronārā sirds slimība, ja miokarda revaskularizācija iespējama, tā jāveic pirms nieres transplantācijas;

20.2.3. smadzeņu asinsrites traucējumi;

20.2.4. pacienta nelīdzestība.

 

 3.3. Recipienta izmeklēšana un iekļaušana nieru transplantācijas recipientu gaidīšanas sarakstā

21. Recipienta izmeklēšana:

21.1. specifiska recipienta izmeklēšana nieres transplantācijai tiek veikta pēc tam, kad pacients saņēmis aptverošu informāciju par nieres transplantāciju un parakstījis speciālu piekrišanas formu;

21.2. specifisku potenciālā nieres transplantācijas recipienta novērošanu un izmeklēšanu, speciālistu konsultācijas veic Latvijas transplantācijas centrā:

21.2.1. imunoloģiskie izmeklējumi:

21.2.1.1. asins grupa un rēzus faktors;

21.2.1.2. cilvēka leikocitārās saderības (HLA) fenotipa noteikšana – HLA I klases A un B lokuss un HLA II klases DR lokuss. Kopējo HLA presensibilizācijas līmeni nosaka pret 20 testa - donoru paneli;

21.2.1.3. recipienta seruma un konkrētā donora limfocītu krusteniskā saderības prove (cross-match);

21.2.1.4. hepatīta, HIV, sifilisa un citomegalovīrusa infekcijas marķeri;

21.2.1.5. imunoloģiskie izmeklējumi, tiek izdarīti Latvijas Transplantācijas centra laboratorijā un recipienta serums tiek glabāts sasaldētā stāvoklī un atjaunots ik pēc trīs mēnešiem.

21.3. nieru transplantācijas recipientu gaidīšanas saraksts:

21.3.1. gaidīšanas saraksts tiek veidots un regulāri aktualizēts pamatojoties uz Latvijas transplantācijas centra konsultāciju datiem;

21.3.2. recipientu uzņemšana gaidīšanas sarakstā un asins paraugu paņemšana imunoloģiskiem izmeklējumiem pāra donors –recipients noteikšanai tiek veikta Latvijas transplantācijas centrā četras reizes gadā ik pēc trim mēnešiem;

21.3.3. gaidīšanas sarakstu atjauno četras reizes gadā ik pēc trim mēnešiem pēc atkārtotas pacientu apskates Latvijas transplantācijas centrā;

21.3.4. gaidīšanas sarakstu veido un uzglabā „Balttransplant" Latvijas nodaļa.

21.4. recipientu iekļaušana gaidīšanas sarakstā:

21.4.1. katram pacientam, kas tiek iekļauts gaidīšanas sarakstā, izveido recipienta karti, kurā norāda datus par pacientu un tā veselības stāvokli - slimības anamnēzi, NAT pielietoto metodi dialīzes procedūrām, laboratorisko, invazīvo un neinvazīvo izmeklējumu rezultātiem, speciālistu novērtējumu orgānu sistēmām un Latvijas transplantācijas centra ārsta slēdzienu, 1.pielikums " Pacienta karte nieres transplantācijas kandidāta apstiprināšanai";

21.4.2. recipienta karti atjauno četras reizes gadā ik pēc trim mēnešiem.

 

3.4. Nieres transplantācijas koordinācija un orgānu donora nieres iegūšana

22. Nieres transplantācijas koordinācija:

22.1. orgānu donoru atklāšana un informācijas apkopošana:

22.1.1. transplantācijas koordināciju nodrošina „Balttransplant" Latvijas nodaļa atbilstoši likumos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

22.1.2. ārstniecības iestādes ārsts, kurā atrodas potenciālais orgānu donors, informē „Balttransplant" Latvijas nodaļas dežūrējošo transplantācijas koordinātoru;

22.1.3. „Balttransplant" Latvijas nodaļas transplantācijas koordinātors informē Latvijas transplantācijas centru par iespējamā potenciālā orgānu donora atrašanās vietu, personas identifikācijas datiem - dzīves vietu un tuvākajiem piederīgajiem, ja šāda informācija ir reģistrēta medicīniskajā dokumentācijā, vecumu, slimības diagnozi, asins grupu un slimības anamnēzi;

22.1.4. transplantācijas koordinātors noskaidro potenciālā donora izpausto attieksmi par orgānu izmantošanu pēc viņa nāves un rīkojas atbilstoši Latvijas likumdošanai un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

23. Orgānu donors – miris cilvēks:

23.1. donora menedžments:

23.1.1. smadzeņu vai bioloģiskās navēs konstatēšana notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 215.;

23.1.2. donora orgānu funkciju pārbaude un infekciju kontrole, atbilstoši 21.2.1.4. punktā norādītajam;

23.1.3. donora orgānu funkciju optimizācija un sagatavošana hipotermijai;

23.1.4. imunoloģiskā testēšana donors – recipients pāra noteikšanai;

23.1.5. audu saderības noteikšana – no donora paņemtos asins paraugus, limfmezglus, liesu nosūta uz Latvijas Transplantācijas centra laboratoriju pāra donors - recipients noteikšanai, informāciju par tipēšanas rezultātiem saņem koordinātors.

23.2. kontrindikācijas donora – miruša cilvēka nieru izņemšanai:

23.2.1. nezināms nāves cēlonis;

23.2.2. anamnēzē nezināmas etioloģijas saslimšana;

23.2.3. ļaundabīgi audzēji, izņemot primāru bazālo šūnu karcinomu un dzemdes kakla karcinomu in situ, kā arī primārus centrālās nervu sistēmas audzējus;

23.2.4. prionu izraisītu slimību pārnešanas risks:

23.2.4.1. diagnosticēta Kreicfelda–Jakoba slimība vai Kreicfelda–Jakoba slimības paveids, kā arī ģimenes anamnēzē – nejatrogēnas izcelsmes Kreicfelda–Jakoba slimība;

23.2.4.2. anamnēzē strauji progresējoša demence vai deģeneratīvās nervu sistēmas slimības, arī nezināmas etioloģijas saslimšana;

23.2.4.3. lietoti cilvēka hipofīzes hormonus (piemēram, augšanas hormonu) saturoši preparāti;

23.2.4.4. veikta radzenes, cīpslenes vai cietā smadzeņu apvalka transplantācija;

23.2.4.5. veiktas neiroķirurģiskas operācijas, par kurām nav izdarīti ieraksti potenciālā donora medicīniskajā dokumentācijā (pastāv iespēja, ka iepriekš veikta cietā smadzeņu apvalka transplantācija);

23.2.5. bakteriālas, vīrusu, sēnīšu vai parazitāras infekcijas, arī inficēti orgāni, kurus paredzēts iegūt transplantācijai (ja pastāv augsts risks orgāna transplantācijas rezultātā infekciju pārnest recipientam un tas var radīt nopietnu kaitējumu recipienta veselībai);

23.2.6. anamnēzē klīniski vai laboratoriski apstiprināta HIV infekcija, akūts vai hronisks B hepatīts (izņemot gadījumu, kad transplantācija paredzēta recipientam ar apstiprinātu imunitāti pret HBV) vai C hepatīts (izņemot gadījumus, kad transplantācija paredzēta HCV pozitīvam recipientam saskaņā ar recipienta rakstveida piekrišanu, kas fiksēta viņa medicīniskajos dokumentos);

23.2.7. anamnēzē hroniskas, sistēmiskas autoimūnas saistaudu sistēmas slimības, kas ietekmē to orgānu kvalitāti, kurus paredzēts iegūt transplantācijai;

23.2.8. transmisīvo slimību pārnešanas risks (konstatēts donora ķermeņa apskatē);

23.2.9. saindēšanās ar ķīmiskajām vielām (svins, dzīvsudrabs, zelts, cianīdi), kas ietekmē to orgānu kvalitāti, kurus paredzēts iegūt transplantācijai, vai recipienta veselību;

23.2.10. nesen veikta vakcinācija, izmantojot dzīvus, novājinātus vīrusus saturošas vakcīnas;

23.2.11. veikta ksenotransplantācija (lietoti imunosupresīvi preparāti).

23.3. donora – miruša cilvēka nieru izņemšana:

23.3.1. donora nieru izņemšana notiek ārstniecības iestādes operāciju zālē, kurā atbilstoši transplantācijas koordinātora sniegtajai informācijai atrodas orgānu donors;

23.3.2. donora nieru izņemšana ir ķirurģiska operācija, kuru veic atbilstoši visām aseptikas prasībām;

23.3.3. donora uzturēšana smadzeņu nāves gadījumā – elpošanas, sirdsdarbības, asinsspiediena, asiņu piesātinājuma ar skābekli nodrošināšana un monitorēšana, medikamentoza terapija;

23.3.4. miruša orgānu donora nieru izņemšanas operācija tehnika:

23.3.4.1. orgānu donora novietošana uz operāciju galda guļus uz muguras, lai nodrošinātu pieeju vēdera priekšējai sienai;

23.3.4.2. operācijas lauka apstrāde ar dezinficējošiem šķīdumiem no jugulārās bedrītes līdz augšstilbiem;

23.3.4.3. vidējās laparatomijas grieziens;

23.3.4.4. zarnu un abdominālās aortas, no aa.iliaci com. līdz a.mesenterica sup., un apakšējās dobās vēnas, no tās bifurkācijas rajona līdz aknām, mobilizācija;

23.3.4.5. nieru transplantātu konservācija – pārtrauc asinsriti apakšējās ekstremitātēs, liģējot apakšējo dobo vēnu tās bifurkācijas līmenī un liģējot aa.iliaci dxt. et sin.;

23.3.4.6. aortotomija, netālu no aortas bifurkācijas, un divbalonu katetra ievadīšana;

23.3.4.7. drenējošā katetra ievadīšana apakšējā dobā vēnā, zemāk par renālo vēnu lokalizācijas vietu;

23.3.4.8. abdominās aortas liģēšana zem diafragmas vienlaicīgi uzsākot tās perfūziju ar konservācijas šķīdumu;

23.3.4.9. nieru izpraparēšana no tauku kapsulas, nieru artēriju, vēnu un urīnvadu mobilizēšana;

23.3.4.10. abdominālās aortas, apakšējās dobās vēnas un urīnvadu liģēšana un pāršķelšana;

23.3.4.11. nieru izņemšana no vēdera dobuma un ievietošana konservācijas šķīdumā ar temperatūru +2 - +8 oC;

23.3.4.12. operācijas brūces slēgšana ar situācijas šuvēm.

23.3.5. donornieru kvalitātes kontrole - tiek balstīta uz donora laboratorisko (imunoloģisko un virusoloģisko), neinvazīvo un invazīvo izmeklējumu rezultātiem, orgānu vizuālās revīzijas un morfoloģiskās izmeklēšanas datiem (punkcijas, biopsijas).

24. Orgānu donors – dzīvs cilvēks:

24.1. par dzīvu nieres donoru var kļūt jebkura rīcības spējīga persona, kas vecāka par 18 gadiem;

24.2. pirms katras nieres izņemšanas operācijas nepieciešama potenciālā nieres donora informēšana par operācijas rezultātiem, zināmiem riskiem, komplikācijām un jāsaņem viņa rakstiska piekrišana slimības vēsturē brīvprātīgi ziedot savu nieri;

24.3. donora menedžments:

24.3.1. dzīva nieres donora izmeklēšana:

24.3.1.1. klīniskā izmeklēšana, atkārtoti arteriālā spiediena mērījumi;

24.3.1.2. psihosociālais statuss;

24.3.1.3. asins grupa un rēzus faktors;

24.3.1.4. audu tipēšana un recipienta seruma un konkrētā donora limfocītu krusteniskā saderības prove (cross-match);

24.3.1.5. pilna asinsaina un bioķīmiskie izmeklējumi, koogulogramma;

24.3.1.6. bakteriālo vai vīrusu infekciju laboratoriska noteikšana;

24.3.1.7. urīna analīze, urīna uzsējums;

24.3.1.8. sievietēm iztriepe no maksts, mammogrāfija vecākām par 50 gadiem;

24.3.1.9. elektrokardiogramma, ehokariogrāfija vecākiem par 50 gadiem;

24.3.1.10. krūšu kurvja rentgenogrāfija;

24.3.1.11. vēdera dobuma orgānu un nieru ultrasonoskopija;

24.3.1.12. nieru scintigrāfija;

24.3.1.13. intravenoza urogrāfija;

24.3.1.14. nieru angiogrāfija (spirālveida datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse).

24.4. kontrindikācijas dzīva donora nieres izmantošanai:

24.4.1. izmeklēšanā konstatēta jebkura nieru patoloģija;

24.4.2. pozitīva krusteniskā saderības prove (cross-match);

24.4.3. cukura diabēts;

24.4.4. arteriālā hipertensija, kuras korekcijai nepieciešama medikamentoza terapija;

24.4.5. hroniskas sirds un plaušu slimības ar dekompensācijas pazīmēm;

24.4.6. pozitīvi infekcijas slimību laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti;

24.4.7. konstatēts ļaundabīgs process;

24.4.8. plašas operācijas vēdera dobumā;

24.4.9. psihiska slimība;

24.4.10. anamnēzē un laboratoriski konstatēti asinsrecēšanas traucējumi.

24.5.donora – dzīva cilvēka nieres izņemšana:

24.5.1. lēmumu par dzīva donora nieres piemērotību sekojošai transplantācijai un nieres izņemšanu – nefrektomiju pieņem konsilijs, kura sastāvā ietilpst Latvijas transplantācijas centra vadītājs, nefroloģiskās nodaļas vadītājs, nefrologs, ārstējošais ārsts, anesteziologs;

24.5.2. ja konstatē potenciālā donora nieru funkciju atšķirību, transplantācijai drīkst izmantot funkcionāli vājāko nieri;

23.5.3. donora nieru izņemšana notiek ārstniecības iestādes operāciju zālē, kurā atbilstoši transplantācijas koordinātora sniegtajai informācijai atrodas orgānu donors;

23.5.4. donora nieru izņemšana ir ķirurģiska operācija, kuru veic atbilstoši visām aseptikas prasībām;

24.5.5. dzīva orgānu donora nieres izņemšanas operācijas – nefrektomijas tehnika:

24.5.5.1. vispārējā endotraheālā anestēzija;

24.5.5.2. operāciju veic tradicionālās nefrektomijas tehnikā caur lumbotomijas griezienu vai laparoskopiskā tehnikā vai izdarot ar roku asistētu nefrektomiju;

24.5.5.3. nefrektomija jāveic sevišķi saudzīgi un īpaša uzmanība jāvelta nieres asinsvadu mobilizēšanai, saglabājot asinsvadu maksimālo garumu;

24.5.5.4. nefrektomijas beigās veic nieres perfūziju ar konservācijas šķīdumu.

24.5.6. donornieres kvalitātes kontrole analoģiski 23.3.5.punktā norādītajam.

 

 3.5. Donornieres sagatavošana transportēšanai un transportēšana

25. Donornieres sagatavošana transportēšanai:

25.1. donornieri ievieto sterilā transportēšanas konteinerī, kas pildīts ar konservācijas šķīdumu;

25.2. transportēšanas konteineri ievieto divos polietilēna maisos ar kūstošu ledu;

25.3. transportēšanas konteineri ar donornieri novieto pārnēsājamā termoizolētā traukā

25.3. ja donornieri paredzēts transportēt, izmantojot hipotermisko perfūzijas sistēmu “LifePort” vai analogu, niere tiek sterili sagatavota un pievienota aparāta perfūzijas sistēmai un ievietota “LifePort” vai analogas ierīces hermētiskā sterilā konteinerā, pēc kā tiek uzsākta nepārtrauktā perfūzija.

26. Donornieres transportēšana:

26.1. transportēšanas konteineri vai hipotermisko perfūzijas sistēmu “LifePort” vai tās analogu ar donornieri nodod „Balttransplant" Latvijas nodaļas transplantācijas koordinātoram, kurš nogādā donornieri līdz transplantācijas operācijas veikšanas vietai;

26.2. koordinātors ir atbildīgs par donornieres glabāšanu līdz transplantācijas operācijas sākumam;

26.3. informāciju par donoru, izmeklējumu rezultātiem, orgānu izņemšanas operācijas gaitu, donornieres kvalitātes kontroles rezultātiem, pavadošos dokumentus un transportēšanas konteineri ar donornieri, kā arī nieru transplantāciju gaidošo pacientu sarakstu un imunoloģiskās testēšanas pāru donors – recipients rezultātus transplantācijas koordinātors nodod Latvijas transplantācijas centram.

 

3.6. Recipienta izmeklēšana un sagatavošana donornieres transplantācijai

27. Recipientu hospitalizē neatliekamā kārtā Latvijas transplantācijas centrā. Lēmumu par nieres transplantāciju pieņem konsilijs, kura sastāvā ietilpst Latvijas transplantācijas centra dežūrārsts, atbildīgais transplantologs, anesteziologs un transplantācijas koordinātors.

28. Recipienta izmeklēšana:

28.1. pilna asinsaina un bioķīmiskie izmeklējumi, hiperkaliēmijas gadījumā (K > 6 mekv/l) veic hemodialīzi;

28.2. urīna analīze, diurēzes (ml/dn) noteikšana;

28.3. krūšu kurvja rentgenogramma, elektrokardiogramma;

28.4. ķermeņa masas (kg) noteikšana;

28.5. anesteziologa apskate.

29. Recipienta sagatavošana donornieres transplantācijai:

29.1. kuņģa satura atsūkšana, klizma, operācijas lauka razēšana, venozās pieejas nodrošināšana;

29.2. indukcijas imūnsupresijas terapiju nozīmē Latvijas transplantācijas centra dežūrārsts un atbildīgais. Īpaši nozīmīga tā ir augsta imunoloģiska riska slimniekiem (sensibilizācija, retransplantācija, grūtniecības anamnēzē), bērniem, cukura diabēta slimniekiem:

29.2.1. indukcijas imūnsupresijas terapiju uzsāk pirms transplantācijas operācijas uzsākšanas vai operācijas laikā;

29.2.2. indukcijas imūnsupresijas terapiju vēlams pabeigt pirms donornierei tiek atjaunota asinsrite.

 

3.7. Donornieres sagatavošana transplantācijai

30. Donornieres sagatavošana transplantācijai tiek veikta Latvijas transplantācijas centra operāciju zālē atbilstoši visām aseptikas prasībām.

31. Donornieres sagatavošana transplantācijai:

31.1. donornieri sterili izņem no uzglabāšanas konteinera vai hipotermiskās perfūzijas sistēmas “LifePort” vai tās analoga un ievieto traukā ar kūstošu ledu;

31.2. perfundējot ar konservācijas šķīdumu, pārbauda donornieres asinsvadus un urīnvadu, identificē to skaitu, stāvokli un hermētismu, likvidējot konstatētos defektus atjauno hermētismu, gatavojot anastomozēšanai nieres artēriju, ja iespējams, saglabā „aortas laukumiņu" ap to, lai nepieļautu anastomozes stenozes veidošanos;

31.3. atbrīvo donornieri no tauku kapsulas;

31.4. ja donornierei ir vairāk par vienu artēriju vai vēnu, pēc operējošā transplantologa ieskatiem, izdara asinsvadu plastiku ar mērķi apvienot tos, tādējādi samazinot nepieciešamo anastomožu skaitu un palielinot anastomožu diametru;

31.5. labajai donornierei, ja nepieciešams, izmantojot v.cava inf. segmentu, izdara plastiku un pagarina v.renalis dxt. , lai tās garums atbilstu a.renalis dxt. garumam;

31.6. ievieto donornieri konteinerā ar kūstošu ledu.

 

3.8. Donornieres transplantācijas operācija recipientam

32. Donornieres transplantācijas operācijas tehnika:

32.1. recipienta novietošana uz operāciju galda guļus uz muguras, lai nodrošinātu pieeju vēdera priekšējai sienai;

32.2. vispārējā endotraheālā anestēzija;

32.3. indukcijas imūnsupresijas terapija;

32.4. operācijas lauka apstrāde ar dezinficējošiem šķīdumiem;

32.5. slīps pararektāls vai āķveida grieziens reg. hypogastrica dxt. vai reg. hypogastrica sin. (tradicionāli kreiso donornieri pārstāda recipientam labajā pusē un otrādi);

32.6. audu pārdalīšana asā un neasā ceļā, mobilizējot v.iliaca ext. un a.iliaca ext.;

32.7. v.renalis un v.iliaca ext. anastomozes „gals sānā" izveidošana, izmantojot neuzsūcošos atraumatisko 5/0 vai 6/0 šuvju materiālu;

32.8. a.renalis un a.iliaca ext. anastomozes „gals sānā" izveidošana, izmantojot neuzsūcošos atraumatisko 5/0 vai 6/0 šuvju materiālu;

32.9. asinsrites atjaunošana donornierē;

32.10. donornieres novietošana operācijas brūcē starp muguras muskuļiem un peretoneju izveidotajā kabatā ar mediāli vērstiem nieres vārtiem, izvairoties no asinvadu pārliekuma un nodrošinot optimālu asinsriti;

32.11. ureterocistoneostomija ar ekstravezikālu pieeju, ievietojot silikona stentu un izmantojot uzsūcošos atraumatisko 3/0, 4/0 šuvju materiālu.

32.12. vēdera dobuma un retroperitoneālās telpas drenāža ar 1 līdz 2 drenām, kuras pievieno vakuumaspirācijai;

32.13. operācijas brūču slēgšana pa kārtām, sašujot muskuļus, fasciju un zemādu ar uzsūcošos šuvju materiālu.

 

 3.9. Pacienta ārstēšana pēc donornieres transplantācijas operācijas

33. Pacienta ārstēšana agrīnajā pēcoperācijas periodā:

33.1. pacienta stāvokļa stabilizācija notiek transplantācijas nodaļas pēcoperācijas palātā vai intensīvās terapijas nodaļā (arteriālā spiediena, diurēzēs kontrole, laboratorijas testi, hemofiltrācija, palīgcirkulācija);

33.2. hipotensīva, diurētiķu, antikoagulantu un antiagregantu terapija;

33.3. uzturošā imunosupresīvā terapija;

33.4. uzturošās imūnsupresīvās terapijas uzsākšana;

33.5. profilaktiska pretvīrusu terapija;

33.6. imunosupresīvās terapijas efektivitātes kontrole (medikamentu līmeņa asinīs noteikšana);

33.7. infekcijas riska profilakse (antibakteriālā terapija);

33.8. transplantētā orgāna funkcionālā stāvokļa monitorēšana:

33.8.1. tremes diagnostika (arteriālā spiediena kontrole, ultrasonoskopija, nieres punkcijas biopsija);

33.8.2. akūtas atgrūšanas reakcijas terapija (kortikosterīdu vai poliklonālo antivielu terapija).

34. Pacienta ārstēšana un rehabilitācija pirmajā pēcoperācijas gadā:

34.1.uzturošā imūnsupresīvā terapija;

34.2. ambulatorā dinamiskā novērošana un uzturošās imunosupresīvās terapijas kontrole Latvijas transplantācijas centrā 1 reizi nedēļā pirmajos trijos mēnešos pēc operācijas, turpmākās kontroles tiek nozīmētas regulāros intervālos, atkarībā no donornieres funkcijas un klīniskām indikācijām:

34.2.1. pamatizmeklējumi:

34.2.1.1. īsa slimības anamnēze;

34.2.1.2. arteriālais spiediens, pulsa frekvence, ķermeņa svars;

34.2.1.3. plazmas Na, K, Cl, kreatinīna, urea koncentrācija;

34.2.1.4. pilna asinsaina, urīna analīze, urīna uzsējums;

34.2.1.5. imūnsupresantu līmenis asinīs.

34.2.2. papildizmeklējumi, kas veicami donornieres disfunkcijas gadījumā:

34.2.2.1. precīza slimības anamnēze;

34.2.2.2. pilnīgi fizikālie izmeklējumi;

34.2.2.3. pilns hematoloģisko un bioķīmisko izmeklējumu komplekss, ietverot aknu proves un Ca koncentrāciju;

34.2.2.4. ultrasonoskopija, doplerogrāfija, dinamiskā scintigrāfija transplantātam;

34.2.2.5. 24 stundu proteinūrijas un Na koncentrācija noteikšana;

34.2.2.6. glomerulārās filtrācijas ātruma noteikšana;

34.2.2.7. virusoloģiskie izmeklējumi;

34.2.2.8. nieres transplantāta punkcijas biopsija.

 

3.10. Nieres transplantācijas medicīniskās tehnoloģijas pielietojuma nodrošināšanai nepieciešamie resursi

35. Ārstniecības personas:

35.1. orgānu donora nieru izņemšanas operācija:

  • Operators – sertificēts transplantologs;
  • Asistenti – ne mazāk kā viens transplantologs, ķirurgs, urologs vai attiecīgo specialitāšu rezidents. Asistentu skaits atkarīgs no izņemamo orgānu skaita (multiorgānu eksplantācija);
  • Sertificēta operāciju māsa;
  • Sertificēts anesteziologs-reanimatologs;
  • Palīgpersonāls – medicīnas māsu palīgs vai sanitārs;

35.2. donornieres sagatavošana transplantācijai:

  • Operators – sertificēts transplantologs;
  • Asistents – transplantologs, ķirurgs, urologs vai attiecīgo specialitāšu rezidents;
  • Sertificēta operāciju māsa;

35.3. donornieres transplantācijas operācija recipientam:

  • Operators – sertificēts transplantologs;
  • Asistenti – ne mazāk kā viens transplantologs, ķirurgs, urologs vai attiecīgo specialitāšu rezidents.;
  • Sertificēta operāciju māsa;
  • Sertificēts anesteziologs-reanimatologs ar pieredzi transplantoloģijā;
  • Sertificēts laboratorijas ārsts;
  • Sertificēts imunologs;
  • Palīgpersonāls – māsu palīgs vai sanitārs;

36. Medicīniskās ierīces:

36.1. operāciju zāles, intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas aprīkojums atbilstoši obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

36.2. sterili vienreizlietojami operāciju veļas komplekti medicīniskajam personālam un operācijas laukam;

36.3. ķirurģisko instrumentu komplekts abdominālām operācijām:

36.3.1. Abdominālais (Codman tipa) brūču plētējs.

36.4. atraumatiskais šujamais materiāls;

36.5. konservācijas šķīdums.

36.6. Izmantojot hipotermisko perfūzijas sistēmu “LifePort” vai tās analogu, vienreizlietojamo piederumu komplekts vienai perfūzijai, kurā ietilpst:

a) Sterilais konteiners (trauks)

b) Cirkulācijas sistēma

c) Arteriālā kanile

d) Sterils pārklājs

e) Perfūzijas šķīdums (2 litri)

 

MT 17-002