Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana: Impulsa pārvades ātruma noteikšana pa nervu sensoriskām šķiedrām

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts
  2. I. Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana - vispārīgie jautājumi

    1. Cilvēka kā bioloģiskas un sociālas būtnes spēju pilnvērtīgi funkcionēt, piemērojoties un reaģējot uz ārējās un iekšējās vides
  3. mainīgajiem apstākļiem, nodrošina nervu sistēma. Ārējās un iekšējās vides signālu sajušanu un uztveri, tai sekojošu organisma atbildi nodrošina sensoriskās jeb jušanas jeb maņu sistēmas integratīvā darbība. To realizē secīgi etapi jeb darbības: 1) stimuls jeb kairinātāja iedarbība; 2) stimula jeb kairinātāja transdukcija nerva impulsā, to transmisija jeb pārvade nervu sistēmā; 3) sajūtas subjektīvā apzināšanās jeb uztvere.
    1. Stimulu veidi jeb modalitātes ir atbilstošas 5 maņu sistēmām: redze, dzirde, oža, garša un tauste (ar ādu jeb ķermeņa virsmu
  4. saistītās sajūtas). Ķermeņa ārējās virsmas sajūtas ir sāpju sajūta, temperatūras, vibrācijas, taustes, svara, spiediena, lokalizācijas sajūtas, kuru uztveri nodrošina mehanoreceptori, termoreceptori, brīvie nervu gali un arī hemoreceptori. Daļa no tiem ir nociceptori – spēcīgu, apdraudošu, sāpīgu kairinājumu uztverošie receptori, kuru ierosinājums atbild par sāpju uztveri. Sensorie impulsi, kas rodas receptoros, tālāk tiek vadīti ascendējoši pa aferentajām sensorajām nervu sistēmas šķiedrām, ko veido 3 neironu ķēde perifērajā un centrālajā nervu sistēmā. Novadīto signālu analīze un modulācija notiek galvas smadzeņu garozā, pārsvarā parietālajā daivā.
    1. Neskatoties uz sensorisko sajūtu un sāpju subjektīvo dabu, ir iespējama to kvantitatīvā objektīvā mērīšana un novērtēšana.
    2. Pēc Eiropas Neirologu Asociāciju Federācijas (EFNS) vadlīnijām (2004 : Eur J Neurol, 11, 153-162) sensoro nervu šķiedru
  5. izmeklēšanas metodes ir sekojošas :

Šķiedru tips

Jušanas veidi (sajūtas)

Klīniskā izmeklēšana

Kvantitatīvie sensorie testi

Elektrofizioloģiskie izmeklējumi

Ab

Pieskāriens (taktīlā) 

Spiediens

Vibrācija

Vate, otiņa, filaments

Atsvari

Kamertonis

vonFreija filaments

 

 

Vibrometrs*

Neirogrāfija (nerva vadīšanas pārbaude)

Sensorie izsauktie potenciāli

Ad

Dūriens, asas sāpes

Aukstums (termiska)

Asa adatiņa, irbulītis

Vēsums, termopāris

Adatas ar atsvariem

 

Termotests*

Nociceptīvo refleksu pārbaude

Lāzera izsauktie potenciāli

C

Siltums (termiska)

Dziļas, dedzinošas sāpes

Karstums, termopāris

Termotests*

Lāzera izsauktie potenciāli

  1. * - arī citi sensori un ierīces, kas ļauj kvantitatīvi noteikt stimula slieksni un intensitāti
    1. Sensorisko funkciju, t.sk. sāpju kvantitatīvā novērtēšana un elektrofizioloģiskā izmeklēšana iespējama ar vairākām metodēm,
  2. reģistrējot vairāku sensoriskās inervācijas topisko līmeņu funkcijas
  3. II. Impulsa pārvades ātruma noteikšanas pa nervu sensoriskām šķiedrām medicīniskās tehnoloģijas būtība, mērķi, rezultāti

    1. Impulsa pārvades ātruma noteikšanu pa nervu sensoram šķiedrām veic ar neirogrāfiju, izdarot bipolāru perkutānu
  4. supramaksimālu nerva stimulāciju. Reģistrē sensorisko nervu šķiedru darbības potenciālus, kas iespējama divos veidos. Izdarot stimulāciju distāli nerva inervācijas zonā, piemēram, digitālo, iegūst ortodromu atbildi proksimāli pa nerva gaitu (piemēram, apakšdelmā pa n.ulnaris). Stimulējot nervu stumbru proksimāli, iegūst antidromus sensoros potenciālus distāli (piemēram, digitālos). Izmeklēšanas gaitā tiek reģistrēti sensoriskie darbības potenciāli un S-latences jeb laika intervāls no sensoriskā darbības potenciāla sākuma, pēc kura arī tiek rēķināts impulsa pārvades ātrums pa nervu sensoriskām šķiedrām. Minēto rādītāju izmaiņas norāda uz izmeklējamā perifērā nerva sensoro šķiedru bojājumu, tā raksturu un līmeni.
  5. III. Impulsa pārvades ātruma noteikšanas pa nervu sensoriskām šķiedrām medicīniskās tehnoloģijas realizācijas iespējas

  6. Indikācijas : roku un kāju kompresijas un citas ģenēzes mononeiropātijas, polineiropātijas, traumatiski perifērās nervu sistēmas bojājumi, radikulopātija un pleksopātija
  7.  
  8. Kontrindikācijas : traucēts vai ierobežots kontakts ar pacientu, viņa nespēja saprast uzdevumu un novērtēt saņemto sensoro kairinājumu (bezsamaņa, apjukums, daļēji traucēta apziņa, demence, dzirdes traucējumi, kurlums, neapzinīga bērna vecums u.c.), apgrūtināta pieeja izmeklējamajam apvidum (ģipša vai cits pārsējs, u.c.), izmeklējamā apvidus ādas iekaisums vai cita veida bojājums. Adatu elektrodu lietošana ir ierobežota pacientiem ar transmisīvo saslimšanu.
  9.  
  10. Sarežģījumi un komplikācijas : pacienta nespēja koncentrēties izmeklējumam vai nespēja saprast testa uzdevumu, pārlieku liels jūtīgums vai neadekvāta reakcija uz pielietoto stimulu, t.sk. adatu elektroda izraušana ar iespējamu ādas bojājumu.
  11.  
  12. Brīdinājumi : nepieciešama adekvāta saskarsme ar pacientu, lai viņš spētu saprast testa uzdevumu un koncentrēties izmeklējumam apmēram 20-30 min
  13.  
  14. Pielietošana grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, bērniem, vecumā – ierobežojumu nav, izņemot spēju saprast un koncentrēties uzdevumam, tāpēc bērniem to veic, vadoties pēc individuālām īpatnībām, kad sasniegts apzinīgs vecums.
  15. IV. Impulsa pārvades ātruma noteikšanas pa nervu sensoriskām šķiedrām medicīniskās tehnoloģijas gaita

    1. Ar apstiprināto medicīnisko tehnoloģiju, izdarot supramaksimālu nerva stimulāciju, iespējams noteikt impulsa pārvades ātrumu
  16. pa liela diametra mielinizētajām sensoriskām Ab šķiedrām. Tā kā vairumā gadījumu stimulē jauktus nervus, kas satur motoriskas un sensoriskas šķiedras, stimulējošās strāvas stiprumam jābūt zem motorisko šķiedru kairinājuma sliekšņa. Izmeklējumu izdara ar bipolāriem perkutāniem elektrodiem (viens stimulējošais, otrs reģistrējošais). Reģistrācijai izmanto dažāda veida bipolārus virsmas vai gredzenveida elektrodus, atsevišķām lokalizācijām arī adatu elektrodus. Tiek reģistrēti sensoriskie darbības potenciāli un S-latences jeb laika intervāls no sensoriskā darbības potenciāla sākuma, pēc kuras arī tiek rēķināts impulsa pārvades ātrums pa nervu sensoriskām šķiedrām. Ar antidromo un ortodromo metodi iegūtās S-latences un vadīšanas ātrumi ir identiski. Izvērtē arī darbības potenciālu amplitūdu (normā 5-50 mV), kā arī signāla laukumu. Impulsa ātrumu un darbības potenciālu amplitūdu ietekmē apkārtnes un ādas temperatūra, tie korelē arī ar izmeklējamā subjekta vecumu, dzimumu, auguma garumu. Izanalizējot visus iegūtos datus, tiek izvērtēts nervu sensorisko šķiedru bojājums.
  17. V. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai nepieciešamās ierīces un aprīkojums, telpas un personāls

    1. Izmeklējuma veikšanai nepieciešama speciāla aparatūra, kas ir likumīgi ievietota Latvijas tirgū, ar programmām antidromai un
  18. ortodromai impulsa pārvades ātruma noteikšanai pa nervu sensorām šķiedrām.
    1. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijas telpām jāatbilst Latvijas likumdošanā noteiktajām ārstniecības iestāžu vispārīgām prasībām
  19. atbilstošās telpās ambulatorai slimnieku pieņemšanai, kurās nodrošināta pacienta uzmanības koncentrācija (klusa, bez ienākošiem skaņu signāliem), ar temperatūras režīmu, kas atbilst aparatūras ekspluatācijas noteikumu prasībām.
    1. Medicīniskās tehnoloģijas realizē un izmeklējuma datu analīzi veic ārsts - neirofizioloģijas speciālists.
  20. MT 08-002
  21. Latvijas Sāpju izpētes biedrība
  22. 20.02.2008.