Nervaudu pulsveida radiofrekvences stimulācija

Ievietots: 04.01.2016.

 

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Nervaudu pulsveida radiofrekvences stimulācija

 

  1. 1. Vispārēji jautājumi

Medicīniskā tehnoloģija (MT) "Nervaudu pulsveida radiofrekvences stimulācija" ir minimāli invazīva procedūra, kas tiek izmantota hroniska sāpju sindroma ārstēšanā. Nervaudu pulsveida (PRF) stimulācijas laikā tiek izraisīta īslaicīga sinaptiskās aktivitātes nomākšana. Šādā veidā, iedarbojoties uz mērķa zonā esošajiem sensorajiem nervaudiem, iespējams panākt hronisku sāpju atvieglojumu. PRF iedarbība ir vairāk atgriezeniska un mazāk neirodestruktīva kā nervaudu radiofrekvences (RF) destrukcija.

Nervaudu PRF stimulācijas galvenais mērķis ir pacienta dzīves kvalitātes uzlabošana, mazinot hroniska sāpju sindroma radītos sāpju simptomus. Nervaudu PRF stimulācijā tiek izmantota augstas frekvences elektriskā strāva, kas plūst pa noslēgtu elektrisko kontūru no/uz RF ģeneratora caur pacientu, kuram ir piestiprināti - aktīvais elektrods un neitrālais (pacienta) elektrods. PRF laikā elektriskā augstfrekvences strāva, kas plūst caur pacientu, ar vislielāko blīvumu koncentrējas RF kanulas (aktīvā elektroda) distālajā galā, intensīvi iedarbojoties uz apkārtesošajiem audiem.

 

  1. 2. Realizācija un nosacījumi

Metode izmantojama pacientiem, kuri cieš no hronisku sāpju sindroma un neinvazīvas metodes (Pasaules Veselības Organizācijas 1. pakāpes pretsāpju terapija – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi) nesniedz vēlamo rezultātu vai izraisa nopietnas vai pacientam grūti panesamas blakusparādības. Nervaudu PRF stimulācija tiek izmantota procedūrās, kur sāpes vadošais nervs ir pārāk tuvu motorajiem nerviem, tas ir motorais nervs vai kādu citu, ar kustību traucējošu iemeslu dēļ nav iespējams veikt nervu termisku destrukciju.   

 

2.1. MT pielietošanas indikācijas

  • Radikulārās (saknīšu) sāpes dažādās mugurkaula daļās, perifēro nervu neiropātijas.

 

2.2. Kontrindikācijas:  

  • kardiostimulatori, mugurkaula, smadzeņu vai cita veida pacientam implantēti vai ārēji stimulatori (nepieciešamības gadījumā jāsazinās ar to ražotāju);
  • atsevišķas iepriekšējas neiroloģiskas slimības, nespēja adekvāti komunicēt ar procedūru veicošo ārstu procedūras laikā;
  • procedūras zonas infekcija vai lokāls tumora process;
  • slimības, kas izraisa asins recēšanas traucējumus, vai antikoagulantu lietošana;
  • dekompensēta hroniska sirds mazspēja. 

 

2.3. Brīdinājumi MT veikšanai:

  • rūpēties, lai pacients un personāls fluoroskopijas laikā saņemtu zemāko nepieciešamo radiācijas dozu, pēc nepieciešamības un iespējas lietot individuālos rentgenstaru aizsarglīdzekļus personālam un pacientam;
  • procedūru ieteicams atkārtot ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem, jo, ja procedūra nedod tūlītēju efektu, to nesniegs arī procedūras atkārtošana, kā arī parasti ne ātrāk kā 6 mēnešu laikā var atjaunoties procedūras zonas inervācija;
  • jānoskaidro, vai pacientam nav alerģiska reakcija pret izmantoto lokālās anestēzijas līdzekli vai ādas dezinfekcijas līdzekļiem.

 

2.4. Iespējamās komplikācijas

  • lokāla infekcija procedūras zonā;
  • lokāla hematoma procedūras zonā.

 

2.5. Lietošana īpašām pacientu grupām

Nav rekomendēts pielietot:

  • pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem;
  • grūtniecēm.

 

  1. 3. MT metode:

Procedūru pacientam var nozīmēt sekojoši ārsti - speciālisti: algologs, neirologs, traumatologs, ortopēds, neiroķirurgs, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts.

 

3.1. Pirmsprocedūras periods

Pirms procedūras veikšanas pacients tiek informēts par procedūras norisi un viņam tiek izklāstīts gaidāmais rezultāts. Pacients tiek informēts par to, ka pēc procedūras sāpju impulsi būs mazāki, tomēr tie, iespējams, neizzudīs pilnībā.

Procedūra tiek veikta, izmantojot lokālo anestēziju. Tādā veidā pacients ir pie samaņas visu procedūras laiku. Papildus, pēc nepieciešamības intravenozi tiek ievadīti sedatīvie medikamenti, lai nodrošinātos pret pacienta izkustēšanos procedūras veikšanas laikā.

 

3.2. Procedūras norise

Pacients tiek novietots rtg starus caurlaidīga operāciju vai procedūru galda. Ja paredzēts veikt nervaudu PRF stimulāciju mugurkaula jostas daļā - pacients tiek pozicionēts vēdera guļas pozīcijā. Ja nervaudu PRF stimulāciju paredzēts veikt cervikālajā (kakla skriemeļu) zonā, pacients tiek pozicionēts sēdus pozā.

Pēc anatomiskiem marķieriem, fluoroskopijas kontrolē tiek noteikta bojātā nerva vai nervu struktūras lokalizācija. Pacients tiek sagatavots procedūras veikšanai, apstrādājot ādu procedūras veikšanas zonā ar antiseptisku līdzekli.

Fluoroskopijas kontrolē tiek ievadīta RF kanula ar stileti tā, lai kanulas aktīvais gals atrastos maksimāli tuvu mērķaudiem. Stilete tiek aizstāta ar RF aktīvo elektrodu, kurā ietilpst arī termopāris temperatūras kontrolei.

Vispirms ārsts atrod precīzu RF elektroda novietojumu attiecībā pret nervaudiem (ņemot vērā, ka pie pulsveida RF stimulācijas maksimālais iedarbības efekts ir tieši pašā kanulas distālajā galā), veicot zemas voltāžas stimulāciju ar 50 Hz frekvenci. Visā stimulācijas laikā pacientam ir nepieciešams informēt ārstu par stimulācijas izraisītajām sajūtām, pēc kurām ārsts var izvērtēt elektroda atrašanās vietu attiecībā pret nervaudiem. Tiek meklēta augstākā iespējamā sensorā stimulācija pie zemākā iespējamā stimulācijas sprieguma. Lai sasniegtu maksimālu nervaudu stimulācijas efektu, kanulai ar elektrodu ir jābūt pēc iespējas tuvāk mērķa nervaudiem. Stimulācijas vērtības, ar kurām var uzskatīt, ka elektrods ir novietots optimālā attālumā no mērķaudiem, ir sākot no 0,25 V līdz ne vairāk kā 0,5 V.

Motorā nerva stimulācija ar 2 Hz frekvences strāvu, lai pārliecinātos par motorā nerva attālumu no aktīvā elektroda, nav tik strikta, kā pie RF nervaudu destrukcijas, jo nepastāv būtiskas briesmas motorā nerva destrukcijai, ja stimulācijas vērtība ir sasniegtās sensorās stimulācijas līmenī.

Kad ārsts ir pārliecināts par elektroda novietojumu, radiofrekvences strāva (apmēram 300 kHz) impulsu veidā, tiek pielietota caur termopāra elektrodu. Standarta stimulācijas parametri ir: 20 ms impulss, 480 ms „atdzišanas” fāze.

Nervaudu PRF stimulācijas laikā elektriskais signāls tiek padots periodiski, ar pārtraukumiem, lai pārtraukumu laikā kanulas galam apkārtesošie audi paspētu atdzist un nesakarstu vairāk par 42⁰C, tādejādi nenotiktu termokoagulācija un būtu tikai elektromagnētiskā lauka iedarbība, kas izraisa neiromodulāciju. Rekomendētais stimulācijas ilgums, atkarībā no pielietojuma, ir no 120 līdz 900 sekundēm.

 

3.3. Pēcprocedūras periods

Nepieciešama pacienta novērošana 30 minūtes pēc procedūras, tālāka novērošana nav nepieciešama.

 

  1. 4. Ārstniecības personas, viņu vispārējā un papildus kvalifikācija, kas nepieciešama MT realizācijai

Procedūru veic sertificēts ārsts – algologs, viņam jābūt atļaujai un iemaņām darbībām ar jonizējošā starojuma avotu, lai nodrošinātu rtg caurskati procedūras laikā (saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.septembra noteikumiem Nr.723 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība"). Procedūras veikšanā piedalās arī sertificēta operāciju vai anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa.

 

  1. 5. MT tehnoloģiskais nodrošinājums:

MT realizācijā var izmantot tikai likumīgi Latvijas tirgū ievietotus ārstniecības līdzekļus saskaņā ar to pielietošanu nosakošajiem normatīvajiem aktiem un Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē reģistrētās medicīniskās tehnoloģijas.

 

5.1. Ārstniecības līdzekļi un izmantojamie materiāli:

  • instrumenti pacienta ādas virsmas sagatavošanai (Korncangas, trauciņi);
  • sterils paladziņš ar atvērumu – darba virsmas norobežošanai;
  • sterilie cimdi ārstam un māsai;
  • šļirce ar adatu lokālas anestēzijas veikšanai;
  • plāksteris pēcoperācijas brūces nosegšanai;
  • tamponi vai marles plāksnītes pacienta ādas sagatavošanai;
  • lokāls anestēzijas līdzeklis (piemēram, Lidokaīns vai Bupivakaīns);
  • dezinfekcijas līdzeklis pacienta ādas sagatavošanai.

 

5.2. Specifiskās medicīniskās ierīces

MT veikšanai nepieciešams:

  • radiofrekvences neiroablācijas ģenerators ar neitrālo (pacienta) elektrodu, RF (aktīvo) elektrodu ar termopāri, RF kanulu aktīvā elektroda ievadīšanai;
  • fluoroskopijas iekārta RF kanulas un aktīvā elektroda pozicionēšanai (atsevišķos gadījumos kā alternatīva var tikt izmantota ultrasonogrāfijas iekārta);
  • rentgenstarus caurlaidīgs pacienta galds;     
  • kardiomonitors ar pulsa oksimetru, elektrokardiogrāfu (EKG), netiešā asinsspiediena mērīšanas iespējām,
  • skābekļa padeves iekārta.

 

5.3. Telpas un to aprīkojums

MT var tikt veikta tikai tādās ambulatoro vai stacionāru ārstniecības iestāžu operāciju zālēs vai (invazīvo) procedūru kabinetos, kas atbilst un ir aprīkoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

Rīgā, 26.03.2015.

Latvijas Sāpju izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja         prof. Ināra Logina                                                                      

 

MT 15-022