„Hronisku sāpju dinamiskā mērīšana un terapijas efektivitātes novērtēšana” izvērsts metodes apraksts

  1. Pielikums 2
  2. I. Vispārīgie jautājumi

    1. Galvenā sāpju bioloģiskā nozīme ir brīdinošā signālfunkcija, pie skaidra saprāta esoša indivīda apzināta sajūta un subjektīva
  3. atbilde uz nociceptīvajiem (kaitīgiem jeb apdraudošiem, sāpīgiem) signāliem smadzenēs. Taču daudziem sāpes turpinās vēl pēc akūta bojājuma sadzīšanas, kaitīgā kairinājuma darbības izbeigšanās, ko nosaka izmaiņas sāpju uztveres un vadīšanas sistēmās. Hroniskas sāpes rada virkni biopsihosociālu izmaiņu, kas izraisa ievērojamus fiziskus un psihosociālus funkcionālus ierobežojumus. „Ja akūtas sāpes var uzskatīt par brīdinājuma signālu dažādu saslimšanu un bojājumu gadījumā, tad hroniskas un hroniski recidivējošas sāpes uzskatāmas par specifisku veselības problēmu un patstāvīgu saslimšanu" (EFIC Deklarācija par sāpēm, 2001).
    1. Tā kā hroniskas sāpes (ilgākas par 3 mēnešiem) ir sarežģīts unikāls biopsihosociāls fenomens, pacientiem parasti ir
  4. nepieciešama interdisciplināra multimodāla sāpju terapija un novērošana. Šāda pieeja ievērojami uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un, savlaicīgi uzsākot terapiju, vairākas reizes palielina to pacientu skaitu, kuri spēj atgriezties aktīvā darbā. Vienlaikus multimodāla hronisko sāpju aprūpe prasa pieeju un paņēmienus, kas vairumā gadījumu ir atšķirīgi no citām medicīnas nozarēm.
  5. II. Hronisku sāpju pacientu dinamiskās novērošanas un terapijas efektivitātes novērtēšanas principi

    1. Hronisku remdējamu sāpju gadījumā ārsts palīdz atrast pacientam drošāko un efektīvāko sāpju remdēšanas veidu, kas uzlabo
  6. pacienta dzīves kvalitāti un mazina komplikāciju risku. Hroniskas sāpes ir stāvoklis, kas prasa ilgstošu pacienta novērošanu un dinamisku terapijas korekciju : nepieciešama vairākus mēnešus vai pat ilgāka terapijas kontrole; īpaši regulāra terapijas kontrole nepieciešama, ja tiek lietoti stipras iedarbības līdzekļi (opioīdi).
    1. Hroniska sāpju pacienta dinamiska novērošana un kontrole paredz sekojošus pasākumus :
  • Sāpju reģistrācija un novērtēšana dinamikā
  • Anamnēzes ievākšana par periodu kopš iepriekšējās apskates, ieskaitot veikto izmeklējumu analīzi
  • Sāpju analīze (sāpju veids, afektīvās un somatiskās komponentes attiecības, dinamika u.c.)
  • Pacienta sāpju dienasgrāmatas analīze
  • Pacienta somatiska izmeklēšana (neiroloģiska, manuāla, ortopēdiska, psiholoģiska u.c.)
  • Pacienta izsmeļoša konsultācija, terapijas mērķu un plāna pārskatīšana
  • Standartizētas dokumentācijas aizpildīšana - sāpju pacienta karte u.c.
  • Rekomendācijas pacientam rakstiskā formā un to izskaidrošana
  1. Terapijas efekta kontrole un novērtēšana paredz :
  • Sāpju reģistrācija un novērtēšana dinamikā
  • Pacienta sāpju dienasgrāmatas analīze
  • Sāpju terapijas efektivitātes novērtējums, analīze kopā ar pacientu
  • Terapijas blakņu kontrole un korekcija
  • Standartizētas dokumentācijas aizpildīšana - sāpju pacienta atkārtotās apskates karte, pacienta dienasgrāmata
  • Rekomendācijas pacientam rakstiskā veidā un to izskaidrošana
  1. Svarīga hroniska sāpju pacientu aprūpes sastāvdaļā ir rūpīgs individuālais darbs, kas paredz sekojošus pamata pasākumus :
  • Vispusīga problēmas izskaidrošana pacientam ar sekojošu terapijas mērķu noteikšanu
  • Saturiski un hronoloģiski noteikta terapijas plāna izstrāde atkarībā no sāpju hronifikācijas stadijas
  • Sāpju biopsihosociālo sakarību izskaidrošana pacientam un sāpju kontroles metožu izskaidrošana
  • Pacienta apmācība darbam ar sāpju dienasgrāmatu
  • Standartizētas sāpju pacienta aprūpes dokumentācijas aizpildīšana, t.sk. pacienta karti
  • Rekomendācijas pacientam rakstiskā formā, to izskaidrošana
  1. III. Hronisku sāpju dinamiskās novērošanas metodes un speciāla dokumentācija

    1. Hronisku sāpju pacientu pirmreizējas un atkārtotas apskates rezultātus, nozīmējumus un manipulācijas, terapijas efektu
  2. novērtējumu fiksē pirmreizējos medicīniskajos dokumentos – ambulatorā pacienta kartē, slimības vēsturē.
    1. Taču multimodālajās un ilgstošajās pacientu novērošanas un terapijas nodrošināšanai un datu fiksēšanai sāpju vienībās,
  3. pacientu datu reģistra veidošanai nepieciešama speciāla medicīniskā dokumentācija algoloģijā, blokshēmas un datu reģistrācijas kartes :
  • Hronisku sāpju pacienta karte (1.pielikums) - izmantojama galvenokārt ambulatoriem pacientiem, var pielietot arī stacionāra apstākļos
  • Sāpju pacienta atkārtotās apskates karte (2.pielikums) – izmanto ambulatoriem pacientiem
  • Pacienta sāpju dienasgrāmata (3.pielikums) – aizpilda pacients starp apmeklējumiem, tiek analizēta katrā nākošajā vizītē
  • Pacienta sāpju kontroles karte stacionārā (4.pielikums) – izmantojama stacionāra apstākļos sāpju kontroles fiksēšanai, var izmantot kā ieliekamu lapu slimības vēsturē
  • Sāpju pacienta aptaujas anketa (5.pielikums) – izvērsta forma, pārsvarā izmantojama paplašinātos novērojumos, klīniku datu bāzēs, pētījumos
  1. IV. Interdisciplināras multimodālas sāpju terapijas nodrošinājums

    1. Vispilnvērtīgāko interdisciplināru multidisciplināru hronisku sāpju pacientu aprūpi nodrošina speciālistu komanda, kura ietilpst
  2. vairāki speciālisti – algologs jeb sāpju speciālists, rehabilitologs (fizioterapeits) un psihoterapeits, kā arī citi speciālisti pēc nepieciešamības un atkarībā no sāpju veida un etioloģijas. Hronisko sāpju aprūpi ieteicams organizēt sāpju vienības ietvaros – sāpju klīnikā, centrā vai specializētos kabinetos sertificētā medicīniskās aprūpes iestādē.
    1. Interdisciplinārā multimodālā sāpju terapija paredz biopsihosociālu pieeju sāpju ārstēšanai un aprūpei : racionālu sāpju
  3. farmakoterapiju, fizikālo un ergoterpiju, blokādes un citas invazīvās terapijas metodes, dzīves veida un citu provocējošo faktoru korekciju – ēšanas stils, svara kontrole, izvairīšanās no alkohola, kafijas un citiem uzbudinošiem ieradumiem, miega higiēna, psihoterapiju, relaksācija pasākumus, dzīves veida piemērošanu slimībai, ģimenes, sociālo un sabiedrības atbalstu.
    1. Indikācijas interdisciplinārai multimodālai sāpju terapijai :
  • Nesekmīga monoterapija
  • Medikamentu pārlieka lietošana vai atkarība
  • Atkārtotas operācijas sāpju dēļ
  • Izteikta psihosociālā slodze
  • Darba nespēja – ilgstoša pirmreizēja (ilgāk par 3 mēnešiem), atkārtota, invaliditāte
  • Samazināta dzīves kvalitāte
  • Augsta riska pacienti : ilgstošas vai biežas sāpes, psihiskas saslimšanas vai uzkrītoša uzvedība, somatizācija, pasivitāte, sociālās slodzes, neatbilstība starp objektīvo atradi un pacienta sūdzībām (psihosociālie riska faktori).
  1. Izslēgšanas kritēriji interdisciplinārai multimodālai sāpju terapijai:
  • Neskaidra somatiska saslimšana, neprecizēta diagnoze
  • Izmeklējumu noliegšana
  • Nepietiekama sadarbība (līdzestība), nevēlēšanās sadarboties
  • Nepietiekama gatavība sāpju samērošanai ar ikdienas aktivitātēm
  • Nepietiekama motivācija apgūt sāpju kontroles metodikas
  • Akūta psihoze
  • Nepietiekama intelektuālā attīstība
  • Nespēja vai nevēlēšanās izprast psiholoģiskos sāpju cēloņus
  • Nepietiekama gatavība pārskatīt un mainīt pašreizējo sāpju terapiju
  • Emocionālās slodzes, kas neļauj koncentrēties terapijas metodēm
    1. Hronisku sāpju pacientu multimodālā interdisciplināŗā aprūpe tiek nodrošināta ambulatoros apstākļos absolūtajam vairākumam
  1. pacientu, izmantojot arī dienas stacionārus invazīvo procedūru veikšanai un pacientu novērošanai pēc tām. Tomēr ir noteiktas indikācijas stacionārai sāpju terapijai :
  • Neefektīva ilgstoša iepriekšējā ambulatorā terapija
  • Sāpju slimības progress pēdējo 6 mēnešu laikā :
  1.  
    1.  
      • Sāpju izplatības pieaugums, sāpju rakstura maiņa, jaunu sāpju parādīšanās
      • Sāpju ilguma un stipruma pieaugums
      • Izteikta funkcionālo spēju samazināšanās
      • Pieaugošas medikamentu devas un lietoto medikamentu daudzums
      • Neveiksmīgs sāpju medikamentozas atkarības pārtraukšanas mēģinājums iepriekš un ambulatori
      • Sāpju rezistence vai simptomu izmaiņas pēc operatīvas vai citas invazīvas terapijas
      • Darba nespēja sāpju dēļ ilgāk par 2 mēnešiem
  • Interdisciplinārās diagnostikas un multimodālās terapijas efektivitātes pārbaudes nepieciešamība
  • Invazīvu sāpju terapijas metožu pielietošana, kas prasa intensīvu novērošanu pirms un pēc manipulācijas
  • Ambulatoru sāpju terapiju apgrūtinoši papildus faktori:
  • Nozīmīgas internas, neiroloģiskas un ortopēdiskas blakusslimības
  • Medikamentu atkarības, politoksikomānija, medikamentu atcelšanas nepieciešamība
  • Psihiski un uzvedības traucējumi
  • Vēlīna malignas vai citas slimības stadija (papildus paliatīvas terapijas nepieciešamība)
  • Akūta sāpju dekompensācija (neatliekama sāpju terapija)
  1. Iesniedzējs :
  2. Latvijas Sāpju izpētes biedrība
  3. MT 07-011