Polisomnogrāfijas medicīniskā tehnoloģija

I. Vispārīgie jautājumi

  1. 1. Polisomnogrāfija ir diagnostiska metode, ar kuras palīdzību monitorē un reģistrē cilvēka fizioloģiskos un patoloģiskos procesus miega laikā.
  2. 2. Polisomnogrāfiju lieto, lai noteiktu:
    1. 2.1. dzīvībai bīstamus elpošanas traucējumus;
    2. 2.2. miega traucējuma cēloņus;
    3. 2.3. diferenciāldiagnostikai dažādu rakstura miega traucējumu gadījumā.
  3. 3. Polisomnogrāfija ietver sevī šādu datu pierakstu:
    1. 3.1. elektroencefalogrammu;
    2. 3.2. elektrookulogrammu;
    3. 3.3. submentālu, starpribu, ekstremitāšu elektromiogrammu;
    4. 3.4. elektrokardiogrammu;
    5. 3.5. pletismogrammu;
    6. 3.6. pneimogrammu;
    7. 3.7. pneimotahogrammu;
    8. 3.8. skābekļa piesātinājuma noteikšanu asinīs ar pulsa oksimetra palīdzību;
    9. 3.9. ķermeņa stāvokļa maiņas noteikšanu ar dzīvsudraba indikatora palīdzību.
  4. 4. Polisomnogrāfiju veic ārstniecības iestādēs specializētās un atbilstoši aprīkotās palātās kvalificētu ārstniecības personu uzraudzībā:
    1. 4.1. pirmajā līmenī: medicīnas māsas vai tehniskie darbinieki, polisomnogrāfijas veikšanai apmācītas ārstniecības personas ar zināšanām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā (strādā otrā līmeņa speciālistu uzraudzībā);
    2. 4.2. otrajā līmeni: ārstniecības personas, kuras spēj veikt un uzraudzīt pirmā līmeņa speciālistu darbu (jābūt sertificētām kādā no saistītajām medicīnas specialitātēm un apguvušām specializētu apmācības kursu poli-somnogrāfijā).

II. Metodes apraksts

  1. 5. Fizioloģisko procesu uztverošo ierīču pievienošana pacientam un to izvadu savienošana ar polisomnogrāfa reģistrējošo iekārtu (ņem vērā ierobežojumus katras atsevišķas iekārtas lietošanā, nevis speciālus ierobežojumus, kas specifiski polisomnogrāfijai).
  2. 6. Elektroencefalogrammas, elektrookulogrammas, elektromiogrammas mērījumu pieraksts (šos mainīgos lielumus mēra, pielīmējot nelielus metāla elektrodus pacienta ādai; zemākā pretestības robeža ir 1000 Q (lkO) un parastā, diagnostiskā polisomnogrammas pierakstā ar ātrumu 10 - 15mm/s, lietojot atbilstošos elektroencefalogrammas novadījumus, visiem novadījumiem pretestība var būt mazāka vai vienāda ar 10000 Cl (10 kfž); nedaudz augstāka pretestība var būt ekstremitāšu elektromiogrammas novadījumam; maksimālā pretestību 5000 Q, (5 kQ) rekomendē bipolārai elektroencefalogrammai, kura bieži lieto gadījumos, kad var būt gaidāma krampju aktivitāte).
  3. 7. Elektrokardiogrammas mērījumu pieraksts (elektrokardiogrammas pierakstīšanai bieži izmanto divus no elektroencefalogrammas elektrodiem).
  4. 8. Krūšu kurvja sienas un vēdera kustību mērījumu pieraksts (iestiepumu mērošas lentas ar dzīvsudrabu vai pjezoelektriskās jostas apliek krūšu kurvim un vēderam).
  5. 9. Indukcijas pletizmogrāfijas mērījumu pieraksts (elastīgu jostu novietošana uz pacienta krūšu kurvja un vēdera).
  6. 10. Pretestības pneimogrāfijas mērījumu pieraksts (lieto divus un trīs elektrodus, kuri ir novietoti līdzīgi, kā pie trīs novadījumu elektrokardiogrāfijas).
  7. 11. Starpribu muskuļu aktivitātes mērījumu pieraksts (starpribu elektromiogrammu pieraksta, pielīmējot mazus metāla elektrodus pacienta starpribu spraugu rajonā. Pievienojot elektrodus tuvu diafragmas fiksācijas vietām, iespējams pierakstīt elektromiogrammu gan no diafragmas, gan no starpribu muskuļiem).
  8. 12. Barības vada iekšējā spiediena dinamikas mērījumu pieraksts (barības vada iekšējo spiedienu reģistrē ar barības vada baloniem vai ar šķidrumu pildītiem katetriem, kas pievienoti signāla pārveidotājam un signāla pastiprinātājiem. Barības vada balonus piepilda ar gaisu vai šķidrumu (ūdens vai fizioloģiskais šķīdums)).
  9. 13. Gaisa plūsmas mērījumu pieraksts (termistors sniedz informāciju par to, ir vai nav gaisa plūsma, vadoties no temperatūras starpības ielepojamā un izelpojamā gaisā. Sensors ietver sevī smalku metāla stieplīti, kuru novieto zem pacienta nāsīm un pretī mutei).
  10. 14. Kvantitatīva gaisa plūsmas un tilpuma analīze, izmatojot pneimotahometru, pneimotahogrāfu.
  11. 15. Trahejas trokšņu pieraksts ar mikrofona palīdzību (lieto, lai kvantitatīvi noteiktu krākšanu).
  12. 16. Skābekļa piesātinājuma asinīs mērīšana (SpO2 ) (pulsa oksimetrs ar diviem dažādiem viļņu garumiem caurstaro gaismu cauri pulsējoša asinsvada gultnei).
  13. 17. Monitorēšana (pacienta novērošana, izmantojot infrasarkanās vai citas tumsā lietojamas videokameras).
  14. 18. Dezinfekcija:
    1. 18.1. atkārtoti lietojamo medicīnisko ierīču, kas ir kontaktā ar pacientu, dezinficēšana atbilstoši ražotāja orādījumiem;
    2. 18.2. sejas masku, gaisa plūsmas sensoru dezinfekcija.

III. Medicīniskās ierīces

  1. 19. Polisomnogrāfs un tam nepieciešamais tehniskais aprīkojums polisomnogrammas kvalitatīvam pierakstam:
    1. 19.1. iespēja pierakstīt vismaz 10 kanālus augstfrekvences fizioloģiskos datus un savienojuma nodrošinājums ar analogu vai digitālu ierīci šo datu glabāšanai, analīzei un izdrukai, aprīkojums ar līdzstrāvas un maiņstrāvas biopotcnciālu pastiprinātajiem, kā ari komutējamiem filtriem un sensoriem;
    2. 19.2. elektroencefalogrammu un elektrookulogrammu reģistrējošās iekārtas jutībai jābūt vismaz 5,0-10,0 mm uz 50 mikrovoltiem; aparatūra ir jākalibrē pirms izmeklēšanas, jo impulsa amplitūdas izmaiņas ir viens no kritērijiem, izdarot ieraksta analīzi;
    3. 19.3. pierakstot elektromiogrammu, iekārtas jutība ir 2 mikrovolti/mm;
    4. 19.4. elektroencefalogrāfa un elektrookulogrāfa signālu maiņstrāvas pastiprinātājs (augstfrekvences filtram jābūt iestādītam 30,0 - 35,0 Hz diapazonā, bet zemfrekvences filtram - mazākam vai vienādam ar 0,3 Hz);
    5. 19.5. elektromiogrāfa signālu maiņstrāvas pastiprinātājs augstfrekvences filtram jābūt iestādītam 70 - 120 Hz diapazonā un zemfrekvences filtram - mazākam vai vienādam ar 5 Hz);
    6. 19.6. elektrokardiogrammas reģistrēšana trīs novadījumos;
    7. 19.7. ieelpas kustības reģistrējošie sensori (gaisa plūsmas un oksigenacijas mērījumu datiem ir jābūt pierakstītiem un pieejamiem kopā ar citiem datiem);
    8. 19.8. ķermeņa stāvokļa maiņas reģistrācijas sensori.
  2. 20. Pneimotahometrs, pneimotahogrāfs.
  3. 21. Pulsa oksimetrs.