Motivāciju izstrādāšanas medicīniskā tehnoloģija

  1. 1. Vispārīgie jautājumi

    1. 1.1. Motivāciju izstrādāšanu veic motivācijas nodaļā.
    2. 1.2. Motivācijas nodaļa ir kā posms starp detoksikācijas nodaļām un turpmāko izvēlēto terapijas virzienu. Šīs nodaļas funkcijas
      1. ir:
    3. 1.2.1. mazināt slimības noliegumu un palīdzēt pieņemt lēmumu terapijas uzsākšanai, veidot motivāciju veidot veselīgas
      1. pārmaiņas gan personības kvalitātē, gan dzīvē kopumā;
    4. 1.2.2. informēt atkarības pacientus par viņu saslimšanas bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem cēloņiem, slimības norisi un
      1. perspektīvām, ja slimību neārstē;
    5. 1.2.3. dot iespēju iepazīties ar anonīmo alkoholiķu 12 soļu programmas norisi.
    6. 1.3. Motivācijas nodaļā pacientus pamatā konsultē un palīdzību sniedz ārsti-narkologi-psihoterapeiti, bet ārstiem palīdz visa
      1. multidisciplinārā komanda – psihologs-konsultants, sociālais darbinieks, medmāsas un narkologa palīgi – exusers (pacienti ar 3 gadu nelietošanas stāžu). Šeit notiek pacientu tikšanās arī ar anonīmo alkoholiķu, anonīmo narkomānu, anonīmo azartspēlmaņu un ģimenes (līdzatkarīgo) atbalsta grupām.
    7. 1.4. Motivācijas nodaļā ārstējas dažāda vecuma, dzimuma un sociālā statusa pacienti. Viņiem tiek piedāvātas izvēles iespējas
      1. ietekmēt savas saslimšanas norisi, informējot par dažādiem turpmākās ārstēšanās veidiem (ambulatori vai stacionārā).
  2. 2. Metodes teorētiskais pamatojums

    1. 2.1. Pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ir secināts, ka atkarības slimība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība,
      1. kas palielina mirstības risku, tā ir arī neizārstējama, bet noteikti ārstējama slimība. Šī ir saslimšana, kas ietekmē pacienta fizisko, psihisko un sociālo veselību - personību kopumā:
    2. 2.1.1. fizisko (somatoneiroloģiskais stāvoklis);
    3. 2.1.2. psiholoģisko (personība, raksturs un uzvedība);
    4. 2.1.3. garīgo (domāšana un emocionalitāte);
    5. 2.1.4. sociālo (sociālā adaptācija, attiecības ar līdzcilvēkiem un darbs).
    6. 2.2. Slimības attīstības gadījumā progresējoši samazinās smadzeņu spēja nodrošināt dabīgo komforta sajūtu un spēja
      1. nodrošināt adekvātu organisma reakciju uz stresu (jebkuriem iekšējās un ārējās vides kairinājumiem). Pakāpeniski, lai justos salīdzinoši "labi", nepieciešama regulāra vielu lietošana vai kādu procesa veikšana, kas mākslīgi rada šo cilvēka iekšējā komforta sajūtu. Veidojas patoloģiska tieksme, kura nosaka cilvēka uzvedību, domāšanu un rīcību. Iepriekš minēto neiroķīmisko procesu laikā, gan arī rezultātā alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo stāvokļu (procesi, uzvedības veidi) kairinājums uzkrājas kā specifiska atmiņa visā asociatīvajā un emocionālajā atmiņas "krātuvē", un šī informācija kļūst par potenciālu lietošanas ierosinātāju pat pēc ilgstošas atturēšanās.
  3. 3. Atkarības slimības novērtējums

    1. 3.1. Slimnieka pieņemšanu, diagnostiku un ārstēšanās plāna izveidošanu veic sertificēts ārsts-narkologs-psihoterapeits (ārsts-
      1. psihiatrs-narkologs-psihoterapeits).
    2. 3.2. Diagnosticējot atkarību (alkoholisms, narkomānijas, azartspēļu atkarība, datorspēļu atkarība) jābalstās uz sekojošiem
      1. uzskatiem:
    3. 3.2.1. iedzimtība – atkarības veidošanās risks ir lielāks tiem cilvēkiem, kuru vecāki vai vecvecāki ir slimojuši ar šo slimību, liela
      1. nozīme ir arī mātes un augļa veselības stāvoklim grūtniecības periodā, dzemdību norise;
    4. 3.2.2. bērnībā ir gūtas galvas traumas vai bērns nokļuvis psihotraumējošās situācijās.
    5. 3.3. Atkarību konstatē, ja ir vairāki specifiski sindromi un simptomi:
    6. 3.3.1. narkomāniskais sindroms – izmainītas reaktivitātes sindroms (izmainītas reibuma un lietošanas formas, tolerance,
      1. amnēzijas) un atkarības sindroms (paškontroles zudums, primāra patoloģiska tieksme, patoloģiska tieksme (obsesīva vai kompulsīva), psihiskā atkarība, fiziskā atkarība (abstinences sindroms));
    7. 3.3.2. komplikācijas – psihiskās (astēnija, psihiskās reaktivitātes izmaiņas, personības degradācija, psihozes), neiroloģiskās
      1. (anoreksija, neirotiski traucējumi, centrālās un perifērās nervu sistēmas simptomi), somatiskās (kardiovaskulāri, gastrointestinālie, uroloģiskie un endokrinoloģiskie traucējumi);
    8. 3.3.3. ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas dati.
  4. 4. Motivācijas nodaļas darba pamatprincipi

    1. 4.1. Nodaļas darbs ir kompleksa atkarības ārstēšanas metode, kas informē pacientu par viņa slimību un veic darbību, lai
      1. iespējami ātrāk nodrošinātu atgriezeniskas izmaiņas visās atkarīga cilvēka dzīves jomās, secīgi turpinot ieteicamo un uzsākto terapijas metodi. Tā balstīta uz sekojošiem uzskatiem:
    2. 4.1.1. atkarība ir slimība, ko raksturo nespēja kontrolēt atkarības vielas lietošanas vai citu atkarību izraisošo procesu laiku,
      1. biežumu un daudzumu;
    3. 4.1.2. atkarība ir fiziska, psihiska, sociāla un garīga slimība;
    4. 4.1.3. atkarība ir primāra, hroniska progresējoša slimība, un atkarības diagnoze liedz atgriezties pie sociālas vai epizodiskas vielu
      1. lietošanas, kā arī pie kontrolētas citu atkarību izraisījušu procesu turpināšanas;
    5. 4.1.4. atkarību konstatē, ja ir vairāki specifiski simptomi;
    6. 4.1.5. atkarību nevar kontrolēt tikai ar gribasspēku un raksturu;
    7. 4.1.6. atkarība rada līdzatkarību ģimenē, darba vietā un jebkurā sociālā vidē;
    8. 4.1.7.atkarība ir slimība, kas ilgst visu atlikušo cilvēka mūžu;
    9. 4.1.8. atkarības slimības attīstīšanās riskam pakļauti visi cilvēki, nešķirojot vecumu, dzimumu, profesiju, valsti un rasi.
    10. 4.2. Motivācijas nodaļas darba galvenais mērķis ir panākt pacienta slimības nolieguma mazināšanos un terapijas
      1. nepieciešamības izpratni. Sākumā vēlama, bet pēc būtības ļoti nepieciešama, ir izpratne par savu turpmāku pilnīgu atturību, kā arī personas un dzīves kvalitātes pārmaiņām. Tas nosaka, ka:
    11. 4.2.1. atveseļošanās uzskatāma par visa mūža programmu;
    12. 4.2.2. atveseļošanās uzskatāma par radikālu pacienta dzīvesveida maiņu;
    13. 4.2.3. atveseļošanās mērķis ir spēja atsākt konstruktīvu un pilnvērtīgu dzīvi;
    14. 4.2.4. atveseļošanās kritērijs ir spēja iekļauties ģimenē, savā iepriekšējā vidē un sabiedrībā kopumā.
  5. 5. Motivācijas nodaļas darba realizācija

    1. 5.1. Nodaļā tiek uzņemti visu vecumu un dzimumu pacienti bez abstinences pazīmēm, uz pilnīgas brīvprātības pamata,
      1. parakstot (nepilngadīgā pacienta vietā parakstās vecāki vai likumīgais aizbildnis) vienošanos, kurā noteiktas pacienta tiesības un pienākumi ārstēšanās laikā.
      2. Ārstēšanās laika posms ir dažāds:
    2. 5.1.1. pieaugušie ar alkohola atkarību – 7 dienas;
    3. 5.1.2. bērni līdz 18 gadu vecumam ar epizodisku ļaunprātīgu alkohola lietošanu vai alkohola atkarību – 12 dienas;
    4. 5.1.3. pieaugušie ar narkotiku, psihotropo vielu, jauno tehnoloģiju vai azartspēļu atkarību – 12 dienas;
    5. 5.1.4. bērni līdz 18 gadu vecumam ar epizodisku ļaunprātīgu narkotiku vai psihotropo vielu lietošanu, narkotiku vai psihotropo
      1. vielu atkarību, kā arī jauno tehnoloģiju vai azartspēļu atkarību vai ļaunprātīgu lietošanu – 12 dienas.
    6. 5.2. Motivācijas darba metodes ir līdzīgas Minesotas 12 soļu programmai, bet atšķirībā no tās, pacientam ir īsāks laika periods
      1. jāpavada atrautībā no savas vides (ģimenes un darba), īsais terapijas kurss ļauj izdarīt izvēli ārstēšanās plāna izveidošanā, ja vēl nav īsti atzīta sava saslimšana, kā arī rada piederīgajiem priekšstatu par atkarības slimību.
    7. 5.3. Indikācijas motivāciju izstrādāšanai:
    8. 5.3.1. alkohola atkarība nelietošanas fāzē;
    9. 5.3.2. narkotisko vai psihotropo vielu atkarība remisijas fāzē;
    10. 5.3.3. datorspēļu atkarība;
    11. 5.3.4. azartspēļu atkarība;
    12. 5.3.5. bērni līdz 18 gadu vecumam ar epizodisku ļaunprātīgu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, kā arī pārlieku
      1. aizraušanos ar jaunajām tehnoloģijām vai azartspēlēm.
    1. 5.4. Kontrindikācijas motivāciju izstrādāšanai :
    2. 5.4.1. akūti fiziskās vai psihiskās veselības traucējumi (psihoze, abstinence, hroniskas somatiskas un psihiskas saslimšanas
      1. paasinājuma vai dekompensācijas fāzē);
    3. 5.4.2. CNS neatgriezeniski deģeneratīvi atrofiski procesi ar izteiktiem atmiņas un domāšanas traucējumiem, gan arī jau
      1. radušos intelekta defektu, kā dēļ nav piemērojamas psiholoģiskās, uzvedības korekcijas un citas programmā pielietojamās terapijas metodes;
    4. 5.4.3. alkohola vai citu psihoaktīvo vielu reibums, kuru konstatē apskates laikā un arī pamato ar ķīmiski-toksikoloģiskās
      1. izmeklēšanas metodēm;
    5. 5.4.4. personas ar agresīvu vai citādi destruktīvu uzvedību.
    6. 5.5. Motivācijas nodaļa ir stacionāra sastāvdaļa, tāpēc vides maiņa un izolācija no ierastās vides (arī psiholoģiskās),
      1. pamatojoties uz atkarības patoģenēzi, ir būtisks atveseļošanās sākumposma priekšnosacījums.
    7. 5.6. Nodaļā ir sava dienas kārtība, ikdienas darbi tiek sadalīti starp pacientiem, veicinot atbildības sajūtu. Tādā veidā tiek
      1. ievērots komūnas princips, atjaunotas pacientu sociālās komunikācijas iemaņas, attiecību kultūra un notiek uzvedības modeļu korekcija. Svarīga ir dienas darbu plānošana, pašdisciplīna un paškontrole, kas liek atgriezties no haotiska pie organizēta dzīves veida.
    8. 5.7. Motivācijas nodaļā notiek ārsta-narkologa-psihoterapeita vadītas motivāciju izstrādāšana nodarbības, kurās tiek
      1. izmantotas:
    9. 5.7.1. atkarības ārstēšanas 12 soļu metode - tas palīdz mazināt noliegumu un rast spēju atzīt savu slimību un tās
      1. neizārstējamību, bet atturības gadījumā saskatīt personīgās izaugsmes iespējas un dzīves kvalitātes uzlabošanos;
    10. 5.7.2. kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas metode (uzvedības terapija) - tās pamatā galvenais nav pats notiekošais, bet tas,
      1. kā mēs uztveram un saprotam to, kas notiek, respektīvi, attieksme un atbilstoša rīcība. Tas, kas traucē vienam cilvēkam, var neietekmēt citu. Tas, kā mēs domājam, ietekmē mūsu jūtas. Līdz ar to, cilvēka uzvedību var mainīt vide un domāšana. Kognitīvi biheiviorālās terapijas formula: stimuls -> kognitīvais novērtējums -> reakcija. Šī terapija bāzējas galvenokārt uz individuālu pieeju, kaut arī izplatīta kļūst grupu kognitīvi-biheiviorālā terapija. Ar tās palīdzību veiksmīgi ārstē arī dažādas fobijas, uzmācības, uzvedības, seksuālas disfunkcijas. Atkarības slimības gadījumā jāpievērš uzmanību tam, ka atkarība ir primāra un tā ietekmē visas dzīves sfēras. Jāakcentē tā negatīvā situācija, kurā atkarīgais dotajā brīdī atrodas un jānoņem "rozā brilles", bet tajā pat laikā jāmeklē iekšējās rezerves, kas ļautu atkarīgo personības daļu aizvietot ar veselīgu atpūtu, sadzīvi un darbu. Jāmācās organizēt savu dienu un dzīvi kopumā. Tiek izmantotas tādas stratēģijas – funkcionālā analīze, pašmonitorēšana, psihoizglītošana, mājas darbi, kognitīvā pārstrukturēšana, hipotēžu pārbaude, konfrontācija, iemaņu treniņš, relaksācijas treniņš, bioloģiskā atgriezeniskā saite, problēmu risināšanas iemaņu treniņi. Šie ir galvenie akcenti, kuri tiek izmantoti kognitīvi-biheiviorālā terapijā atkarīgiem pacientiem;
    11. 5.7.3. psihodrāma - tā ir psihoterapijas metode, ar kuras palīdzību cilvēkam tiek dota iespēja risināt savas problēmas īpašā –
      1. teātrim līdzīgā veidā. Psihodrāmas laikā tiek izspēlētas vairākas ainas, kas attēlo notikumus cilvēka dzīvē – pašlaik notiekošos, reiz bijušos, iespējamos, kā arī notikumus, kas ir cilvēka fantāzijā un nekad nenotiks. Var tikt izspēlētas reālajā dzīvē nepabeigtās, neatrisinātās attiecības, situācijas, iekšējie konflikti, sapņi, kuru laikā pacients var panākt jaunu skatījumu uz risināmo problēmu. Viena no svarīgām psihodrāmas sastāvdaļām ir sociometrija – attiecību pētīšana un konfliktu risināšana starp cilvēkiem jebkurā grupā, kā arī starp dažādām cilvēku grupām. Psihodrāmas metodei pieder arī vizualizācija, "tukšais krēsls", sociodrāma, spontanitātes teātris;
    12. 5.7.4. kopumā dienas laikā nodarbības ilgst 4-6 stundas;
    13. 5.7.5. papildus nodaļas grupu nodarbībām notiek arī exuser vadītas, anonīmo alkoholiķu, anonīmo narkomānu un līdzatkarīgo
      1. sanāksmes. Visu šo nodarbību laikā tiek sniegtas zināšanas par slimību, tās norisi, pazīmēm, atveseļošanās procesu. Pacientam palīdz ieraudzīt sevi un citus kā personības, uzņemties atbildību un pārdomāt savu turpmāko atveseļošanās plānu, jo Motivācijas nodaļas galamērķis ir pacientu tālāka virzība uz Minesotas 12 soļu programmu, rehabilitācijas iestādēm vai komūnām, kā arī individuāliem ambulatoriem ārstēšanās veidiem (individuālas konsultācijas, grupu psihoterapija, anonīmie alkoholiķi, anonīmie narkomāni, anonīmie spēlmaņi);
    14. 5.7.6. nodaļā iespējama arī medikamentu nozīmēšana, ja pacientam ir somatoneiroloģiski traucējumi vai pastāvīga agrāk
      1. nozīmēta medikamentu terapija.
  6. 6. Motivācijas nodaļas darba realizēšanai nepieciešamie resursi.

    1. 6.1. Personāls:
    2. 6.1.1. Nodaļas vadītājs - augstākā medicīniskā izglītība. Ārsta-narkologa-psihoterapeita sertifikāts. Valsts valodas zināšanas
      1. saskaņā ar valodas likumu. Darba pieredze narkoloģijā, vēlams, ne mazāk kā 10 gadus. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē, papildus izglītošanās (semināri, kursi, lekcijas, pieredzes apmaiņa), kas saistītas ar pacientu motivācijas veidošanas tehnoloģijām.
    3. 6.1.2. Ārsts-narkologs-psihoterapeits (ārsts psihiatrs-narkologs-psihoterapeits) - augstākā medicīniskā izglītība. Narkologa,
      1. narkologa-psihiatra un psihoterapeita sertifikāts. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana.
    4. 6.1.3. Psihologs - atbilstoši psihologa specialitātei apgūta augstākā izglītība. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas
      1. likumu. Kvalifikācijas apgūšana narkoloģijas specialitātē (kā arī psihiatrijā). Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana.
    5. 6.1.4. Vecākā medicīnas māsa - medicīnas māsas diploms, narkoloģijas medicīnas māsas sertifikāts un atbilstoši specialitātei
      1. apgūta programma narkoloģiskās māsas specialitātē. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana (semināri, lekcijas, kursi, pieredzes apmaiņas braucieni).
    6. 6.1.5. Medicīnas māsa - medicīnas māsas diploms, narkoloģijas medicīnas māsas sertifikāts un atbilstoši specialitātei apgūta
      1. programma narkoloģiskās māsas specialitātē. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana (semināri, lekcijas, kursi, pieredzes apmaiņas braucieni).
    7. 6.1.6. Medicīnas māsas palīgs (exuser) – ar medicīnisku vai nemedicīnisku vidējo vai augstāko izglītību. Ne mazāk kā trīs gadi
      1. atturības stāžs. Ar specializāciju un pieredzi Minesotas 12 soļu ārstēšanas programmā Latvijā vai citā valstī (dokumentācija, kas to apliecina). Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana.
    8. 6.1.7. Sociālais darbinieks - vidējās vai augstākās izglītību apstiprinošs dokuments. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas
      1. likumu. Zināšanas narkoloģijas specialitātē (lekcijas, kursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni). Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana.
    9. 6.1.8. Darba organizācija nodaļā notiek saskaņā ar katra darbinieka un speciālista amata aprakstu.
    10. 6.1.9. Atbilstoša obligātām prasībām ārstniecības iestādēm vai to sruktūrvienībām stacionāra nodaļa narkoloģiskās palīdzības
      1. sniegšanai.
  7. Veselības statistikas un
  8. medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras
  9. direktors                                                                                                                                               E. Lavendelis