Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās tehnoloģijas

Ievietots: 25.06.2015.

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes

 

I. Vispārīgie jautājumi

Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaude ir pārbaudāmās personas klīniska izmeklēšana un alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu laboratoriska noteikšana bioloģiskajās vidēs un atzinuma sniegšana.

 

II. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas iespējas un nosacījumi

Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes veikšanas juridiskie aspekti

1. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaude tiek veikta pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas, valsts vai pašvaldības policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja rakstiska nosūtījumu, kurā norādīts pārbaudes iemesls. Medicīnisko pārbaudi veic arī pēc fiziskas personas pieprasījuma, ja viņa iesniedz ārstniecības iestādē iesniegumu, kurā pamatota pārbaudes nepieciešamība, un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

2. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes veic Ministra kabineta noteiktās ārstniecības iestādēs.

3. Ārsts medicīnisko pārbaudi veic saskaņā ar LR Satversmi, Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu, Civillikumu un Civilprocesa likumu, Ārstniecības likumu, Ceļu satiksmes likumu, u.c. spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" un 2008.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība), šo tehnoloģiju un metodēm.

4. Ārsts ir neatkarīgs medicīniskās pārbaudes veikšanā un atzinuma sniegšanā. Par sniegtā atzinuma patiesīgumu ārsts ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem aktiem.

 Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaudē izmanto medicīnisko dokumentāciju, kas noteikta 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" un 2008.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”.

5. Medicīniskās pārbaudes rezultātā iegūto informāciju ārsts sniedz tikai medicīniskās pārbaudes pasūtītājam vai viņa pilnvarotajai personai.

6. Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajai personai paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmās personas mutiska pieprasījuma viņai izsniedz rakstisku izziņu par medicīniskās pārbaudes rezultātiem. Izziņu par medicīniskās pārbaudes rezultātiem var saņemt pēc laboratorisko izmeklējumu veikšanas. Ja medicīniskās pārbaudes rezultātus nevar sniegt tūlīt pēc pārbaudes beigšanas, tad pēc pārbaudāmās personas rakstiska pieprasījuma tiek sagatavota izziņa un izsniegta ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.

7. Slēdzienu (atzinumu) par alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmi izdara pēc klīniskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem.

8. Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes medicīnisko pārbaudi izdara ar pārbaudāmas personas piekrišanu. Pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas  ārstniecības personas pienākums ir informēt pārbaudāmo personu par medicīniskās pārbaudes būtību un nozīmi.

 

III. Metodes teorētiskais apraksts un pielietošanas veids

1. Alkohola ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaude

1.1. Pēc nosūtījuma vai iesnieguma saņemšanas, ārsts speciālas formas reģistrācijas žurnālā fiksē pārbaudāmās personas datus saskaņā ar personas apliecinošiem dokumentiem (pase, ID karte,  autovadītāja apliecība). Par pārbaudāmās personas datu pareizību atbild (ja nav personu apliecinošu dokumentu, šo faktu norāda reģistrācijas žurnālā) nosūtītājs, bet medicīniskās pārbaudes protokolā norāda izmeklējamās personas īpašās pazīmes. Privātpersonām ir obligāta personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana.

1.2. Alkohola ietekmes noteikšanas medicīniskā pārbaudē ietilpst pārbaudāmās personas klīniska izmeklēšana, alkohola koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā,  bioloģiskās vides laboratoriska izmeklēšana un atzinuma sniegšana.

1.3. Medicīniskās pārbaudes protokolu alkohola ietekmes noteikšanai sastāda divos eksemplāros, kurā tiek atspoguļots pārbaudāmās personas:

1.3.1. ārējais izskats (apģērba stāvoklis, ievainojumi u.c.);

1.3.2. izturēšanās (noslēgts, uzbudināts, eiforisks, kavēts u.c.);

1.3.3. apziņas stāvoklis (orientēšanās vietā, laikā, apkārtējā vidē, savā personībā);

1.3.4. runas spējas (sakarīgs stāstījums, artikulācijas traucējumi, nesakarīga runa);

1.3.5. somatoveģetatīvās asinsvadu reakcijas (ādas un gļotādu stāvoklis, sklēru hiperēmija, mēle, salivācija, pastiprināta svīšana);

1.3.6. elpošanas biežums, pulss, arteriālais asinsspiediens;

1.3.7. acu zīlītes (sašaurinātas, paplašinātas, zīlīšu reakcija uz gaismu);

1.3.8. nistagms;

1.3.9. kustību sfēra;

1.3.10. mīmika (dzīva, vāja);

1.3.11. gaita, Romberga poza;

1.3.12. kustību koordinācija (pirkstu degungala mēģinājums);

1.3.13. roku pirkstu, plakstu, mēles tremors;

1.3.14. neiropsihisko saslimšanu pazīmes;

1.3.15. ziņas par pēdējo alkohola un ārstniecisko vielu lietošanas faktu, gan subjektīvās, gan objektīvās;

1.3.16. alkohola smakas esamība no mutes;

1.3.17. alkohola koncentrācijas rezultātu promilēs izelpotajā gaisā ar atkārtota mērījuma rezultātu pēc 15-20 minūtēm, norādot portatīvā izelpojamā gaisa kontroles aparāta nosaukumu un alkotesta veikšanas laiku;

1.3.18. bioloģiskās vides (asins, urīna, siekalu) parauga ņemšanas laiku.

Pēc bioloģiskās vides nodošanas pārbaudāmā persona parakstās medicīniskās pārbaudes protokolā un līdz ar to apliecina faktu, ka pārbaude veikta tieši šai personai.

Ja persona atsakās vai nav spējīga parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā.

Ja pārbaudāmā persona kategoriski atsakās no visiem medicīniskās pārbaudes veidiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.

1.3.19. bioloģiskās vides parauga uz alkoholu izmeklēšanas metodes nosaukums, izmeklēšanas laiks un rezultāti.

1.4. Izvērtējot klīniskos un laboratoriskos rezultātus, ārsts sniedz medicīniskās pārbaudes atzinumu. Atzinumi tiek formulēti atbilstoši 2008.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 29.punkta apakšpunktiem (jāseko līdzi iespējamām izmaņām normatīvajos aktos, kas var ienest korekcijas atzinumu formulējumos):

1.4.1. nav konstatēta alkohola ietekme

Kritēriji: 29.1.p., atzinums „Nav konstatēta alkohola ietekme" tiek sniegts, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs nepārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē.

1.4.2. Ir konstatēta alkohola ietekme

Kritēriji: 29.4.p., atzinums „Ir konstatēta alkohola ietekme" tiek sniegts, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē. Atzinumu sniedz, ja alkohola koncentrācija asinīs vai citā atbilstošā bioloģiskā vidē ir no 0,5-1,0 promilēm. Jāizvērtē klīniskā pozitīvā simptomātika: nelieli kustību koordināciju traucējumi, alkohola smaka no mutes, sklēru hiperēmija, sejas ādas hiperēmija, elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanās.

1.4.3. Ir konstatēts alkohola reibums

Kritēriji: 29.8.p., atzinumu „Ir konstatēts alkohola reibums" sniedz, ja asinīs alkohola koncentrācija pārsniedz 1 promili. Atbilstoši reibuma pakāpei klīniski konstatē izteiktus kustību koordināciju traucējumus, nestabilu gaitu līdz streipuļošanai, garastāvokļa nelīdzsvarotību, pavājinātu mīmiku, laterālo nistagmu, acu zīlīšu paplašināšanos ar palēninātu reakciju uz gaismu, paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu elpošanu un sirds darbību.

Jāievēro, ka katram cilvēkam ir individuāla alkohola tolerance, līdz ar to klīniskā simptomātika katram ir nedaudz atšķirīga pie vienādas konstatētās alkohola koncentrācijas. 

2. Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskā tehnoloģija

2.1. Pēc nosūtījuma vai iesnieguma saņemšanas, ārsts speciālas formas reģistrācijas žurnālā fiksē pārbaudāmās personas datus saskaņā ar personas apliecinošiem dokumentiem (pase, ID karte, autovadītāja apliecība). Par pārbaudāmās personas datu pareizību atbild (ja nav personu apliecinošu dokumentu) nosūtītājs, bet medicīniskās pārbaudes protokolā norāda izmeklējamās personas īpašās pazīmes. Reģistrācijas žurnālā norāda faktu, ka nav personas apliecinoši dokumenti. Privātpersonām ir obligāta personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana.

2.2. Medicīniskās pārbaudes protokolu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai sastāda divos eksemplāros, kurā tiek atspoguļots pārbaudāmās personas:

2.2.1. ārējais izskats (apģērba stāvoklis, ievainojumi u.c.);

- intravenozo injekciju pēdas;

- somatoveģetatīvās asinsvadu reakcijas (ādas un gļotādu stāvoklis, sklēru hiperēmija, mēle, salivācija, pastiprināta svīšana);

2.2.2. elpošanas biežums, pulss, arteriālais asinsspiediens;

2.2.3. acu zīlītes (sašaurinātas, paplašinātas, zīlīšu reakcija uz gaismu);

2.2.4. nistagms;

2.2.5. kustību sfēra;

2.2.6. mīmika (dzīva, vāja);

2.2.7. gaita, Romberga poza;

2.2.8. kustību koordināciju precizitāte (pirkstu degungala mēģinājums);

2.2.9. roku pirkstu, plakstu, mēles tremors;

- muskulatūras tonuss, sāpju sajūta,

- cīpslu refleksi;

- apziņas stāvoklis (orientēšanās vietā, laikā, apkārtējā vidē, savā personībā);

- domāšana, emocijas, uztvere, atmiņa;

2.2.10. izturēšanās (noslēgts, uzbudināts, eiforisks, kavēts, miegains u.c.);

2.2.11. runas spējas (sakarīgs stāstījums, artikulācijas traucējumi, nesakarīga runa);

- psihotiskie traucējumi (ilūzijas, halucinācijas, murgi un citi traucējumi);

- ziņas par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu: subjektīvās, objektīvās (pēc dokumentiem un citiem avotiem);

2.2.12. bioloģiskās vides (asins, urīna, siekalu), noskalojumu no mutes un rokām parauga ņemšanas laiku.

Pēc bioloģisko paraugu nodošanas pārbaudāmā persona parakstās un līdz ar to apliecina faktu, ka pārbaude veikta tieši šai personai.

Ja persona atsakās vai nav spējīga parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā. Ja pārbaudāmā persona kategoriski atsakās no visiem medicīniskās pārbaudes veidiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.

2.2.13. Bioloģiskās vides parauga uz narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu izmeklēšanas metodes nosaukums, izmeklēšanas laiks un rezultāti.

Izvērtējot klīniskos un laboratoriskos rezultātus, ārsts sniedz medicīniskās pārbaudes atzinumu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (jāseko līdz iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos, kas var ienest korekcijas atzinumu formulējumos).

2.3. Atzinumi tiek formulēti atbilstoši 2008.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 29.punkta apakšpunktiem:

2.3.1. Nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme

Kritēriji: 29.2.p. atzinumu sniedz, ja nekonstatē klīnisko simptomātiku un laboratoriski bioloģiskās vidēs neatrod narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.

2.3.2. Nav konstatēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, kuru dēļ nepieciešams izvairīties no atrašanās paaugstinātas bīstamības apstākļos

Kritēriji: 29.3.p. atzinumu sniedz, ja laboratoriski bioloģiskā vidē nekonstatē alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, bet klīniski konstatē neiroloģisku simptomātiku (nistagms, kustību koordināciju traucējumi), pulmokardiālu simptomātiku (paātrināta elpošana, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, paātrināta sirdsdarbība), kas radusies somatisku patoloģiju gadījumā.

2.3.3. Ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme

Kritēriji: 29.5.p. atzinumu sniedz, ja konstatē konkrētai vielai raksturīgo klīnisko ainu bez izteiktām reibuma pazīmēm un viela laboratoriski pierādīta bioloģiskā vidē.

2.3.4. Ir konstatēts alkohola un narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme vienlaikus

Kritēriji: 29.6.p. Vienlaicīgi var tikt veikta medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai, ja ir atbilstoša klīniskā simptomātika un tās laboratoriski konstatētas bioloģiskā vidē. 

2.3.5. Ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme

Kritēriji: 29.7.p. atzinumu sniedz, ja nekonstatē klīnisko simptomātiku, bet laboratoriski bioloģiskā vidē ir atrasta konkrēta viela.

2.3.6.  Ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibums

Kritēriji: 29.9.p. atzinumu sniedz, ja klīniski konstatē narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma pazīmes un tās tiek laboratoriski pierādītas bioloģiskā vidē.

2.3.7. Ir konstatēts medikamentozs reibums

Kritēriji: 29.10.p. atzinumu sniedz, ja klīniski konstatē reibuma simptomātiku, bet laboratoriski apstiprina kāda medikamenta (kas nesatur narkotiskās vai psihotropās vielas) klātbūtni bioloģiskā vidē.

2.3.8. Narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibums (ietekme) konstatēts klīniski

Kritēriji: 29.11.p.atzinumu  sniedz ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika.

3. Medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem

3.1. Medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem veic un atzinumu sniedz saskaņā ar 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids".

3.2. Medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem veic identiski, kā aprakstīts „III. Metodes teorētiskais apraksts un pielietošanas veids", tikai atzinumi tiek formulēti atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids": 

3.2.1. Nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs  27.1.p.

3.2.2. Nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids

Kritēriji: 27.2.p. atzinumu sniedz, ja nekonstatē klīnisko simptomātiku un laboratoriski bioloģiskās vidēs neatrod narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.

3.2.3. Ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles)

27.3.p.

3.2.4. Ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids

Kritēriji: 27.4.p.  atzinumu sniedz, ja konstatē konkrētai vielai raksturīgo klīnisko ainu  un viela laboratoriski pierādīta bioloģiskā vidē.

3.2.5. Nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana

Kritēriji: 27.5.p.atzinumu sniedz, ja laboratoriski bioloģiskā vidē nekonstatē alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, bet klīniski konstatē neiroloģisku simptomātiku (nistagms, kustību koordināciju traucējumi), pulmokardiālu simptomātiku (paātrināta elpošana, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, paātrināta sirdsdarbība), kas radusies somatisku patoloģiju gadījumā.

3.2.6. Ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids iespaids (vienlaikus)

Kritēriji: 27.6.p. atzinumu sniedz, ja klīniski konstatē kombinēta reibuma klīnisko simptomātiku un laboratoriski apstiprināts alkohols, narkotiskās un/vai psihotropās vielas.

3.2.7. Ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids

Kritēriji: 27.7.p atzinumu sniedz, ja nekonstatē klīnisko simptomātiku, bet laboratoriski bioloģiskā vidē ir atrasta konkrēta viela. 

3.3. Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana alkohola noteikšanai bioloģiskajās vidē un to glabāšana

Tiek veikta atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" 4.pielikumā noteiktām prasībām un 2008.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība"  5.pielikumā noteiktām prasībām.  

Paraugu (izņemot urīna analīzes) ņemšana notiek policijas darbinieka klātbūtnē. Urīna parauga ņemšana notiek laboranta vai medicīnas māsas uzraudzībā. Datus par parauga ņemšanu ieraksta veselības ministra noteiktajā kārtībā medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.

Asins ņem 15–20 ml no virspusējās vēnas vakutaineros, apstrādātos ar heparīnu. Uzreiz pēc asins noņemšanas vakutainera saturu viegli sakrata vairākas reizes. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500), vai citu spirta nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegta ādas apstrāde ar ēteri vai spirtu un citu spirtu saturošiem dezinficējošiem līdzekļiem.

Urīnu ņem 15–20 ml sausā, vienreizējās lietošanas konteinerā, ar pēc iespējas mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

Siekalas 10 ml ņem sausā vienreizējās lietošanas konteinerā, ar pēc iespējas mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un uzglabā ledusskapī temperatūrā ne augstāk par + 4ºC. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), tā ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu un ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, kura ņēma paraugu.

Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4ºC) 35 dienas iespējamiem kontroles izmeklējumiem, pēc tam to iznīcina, sastādot norakstīšanas protokolu.

Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu, kurā norāda pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, lietas apstākļus, noņemtā parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla un medicīniskā protokola), parauga nosaukumu, ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu (asins paraugu ņemšanas gadījumā), glabāšanas apstākļus, ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, kura ņēma paraugu, iestādes – nosūtītājas nosaukumu. Ja ir dati, ka pārbaudāmā persona ir lietojusi spirta saturošus medikamentus, tos atzīmē nosūtījumā.

3.4. Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana

Tiek veikta atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" 4.pielikumā noteiktām prasībām un 2008.gada 02.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība"  5.pielikumā noteiktām prasībām.

Urīnu ņem 100–200 ml vienreizējas lietošanas konteinerā, noslēdz ar vāciņu. Urīna analīzēm nav nepieciešami konservanti.

Asinis ņem 20-30 ml no virspusējās vēnas vakutaineros, kas apstrādāti ar heparīnu, uzreiz pēc asins noņemšanas vakutainera saturu viegli sakrata vairākas reizes. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola (1:500) vai citu spirta nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegta ādas apstrāde ar spirta saturošiem šķīdumiem un ēteri.

Siekalas 10 ml ņem personām, kuras tiek turētas aizdomās par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar tām. Pēc siekalu parauga ņemšanas mutes dobumu izskalo ar 10-20 ml 70% etilspirta (lai nepieļautu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu). Siekalas un noskalojumus sajauc kopā – vienā konteinerā. Vienlaicīgi pārbaudāmajai personai ņem nomazgājumus no rokām. Nomazgājumus no rokām un delnām iegūst, tos noberžot ar vates tamponu, kas samērcēts 70% etilspirtā. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām. Paralēli uz izmeklēšanu nosūta atsevišķi iesaiņotu tīru (kontroles) vates tamponu. Siekalas un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu noņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4ºC). Ja nepieciešama ilgāka uzglabāšana, tad materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā.

Paraugus, kurus izmeklē, lai noteiktu kokaīnu, trankvilizatorus un tropāna alkaloīdus, uzreiz sasaldē un glabā saldējamā kamerā. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla un medicīniskā protokola), pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, parauga ņemšanas datumu un laiku, vielas (vai vielas grupu) nosaukumu, kuru nepieciešams izmeklēt.

Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu, kurā norāda pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, iestādes adresi, kas nosūta uz medicīnisko pārbaudi, ārstniecības personas uzvārdu, kas ņēmusi paraugus izmeklēšanai, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, medicīniskā protokola numuru un adresi uz kuru nosūtāma atbilde. Nosūtījumā norāda, pēc izmeklējamās personas vārdiem, lietotos medikamentus un narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.

Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4ºC) 35 dienas iespējamiem kontroles izmeklējumiem, pēc tam to iznīcina, sastādot norakstīšanas protokolu. Ja ir saņemts nosūtītāja vai fiziskās personas, kura ir pieprasījusi medicīnisko pārbaudi, pamatots iesniegums, paraugu uzglabāšanas termiņu pagarina līdz 70 dienām no paraugu noņemšanas dienas un ievieto paraugus saldējamā kamerā”.

 

IV. Medicīniskās tehnoloģijas materiāli tehniskais nodrošinājums

1. Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas. Sertificēts ārsts narkologs vai sertificēts citas specialitātes ārsts, kas ir ieguvis ārstniecisko un diagnostisko metodes sertifikātu M46 „Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes”. Sertificēts laboratorijas ārsts. Sertificēts laborants, un sertificēta medicīnas māsa.

Ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu veic sertificēti tiesu eksperti. Tiesu eksperti ar augstāko farmaceitisko izglītību (provizori), kuri specializējušies toksikoloģijas (tiesu) ķīmijā. 

2. Medicīniskās tehnoloģijas. Medicīniskās tehnoloģijas veikšanai izmanto reaģentus un medicīniskās ierīces, kas likumīgi ievietotas Latvijas tirgū un metožu medicīniskās tehnoloģijas, kas reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē. Alkoholu, narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas bioloģiskajā vidē kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi nosaka arī izmantojot Tiesu administrācijas Tiesu ekspertu padomes Tiesu ekspertīžu metožu reģistrā  reģistrētās metodes.

Specifiskās ierīces.  Mēraparāti, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā, kas likumīgi ievietoti Latvijas tirgū un atbilst normatīvo aktu prasībām.

2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.977 „Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā”, nosaka prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauta­jiem mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā.

Kārtību, kā tiek veikta izelpas gaisa kontrole medicīniskās pārbaudes laikā nosaka „Alkohola koncentrācijas noteikšana izelpojamā gaisā medicīniskā tehnoloģija”. Alkoholu, narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas bioloģiskajā vidē kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi nosaka izmantojot Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē un/vai Tiesu ekspertu padomes Tiesu ekspertīžu metožu reģistrā  reģistrētās metodes.

Alkohola koncentrācijas laboratoriskai noteikšanai bioloģiskā vidē izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi. Etanola koncentrācijas noteikšanas bioloģiskā vidē Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē reģistrētās medicīniskās tehnoloģijas (tehnoloģiju kodi La/ IK 191 un La/ FiK 112).

Narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas bioloģiskajā vidē kvalitatīvi nosaka izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas kontroles programmā noteikto metodiku. Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanas medicīniskās tehnoloģijas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo  medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē (tehnoloģiju kodi La/FiK108 - La/FiK111, La/FiK113 - La/FiK135, La/FiK140 - La/FiK142) un/vai Tiesu ekspertu padomes Tiesu ekspertīžu metožu reģistrā.

Biočipu mikromatricu tehnoloģija (BMT) multiparametru narkotisko un psihotropo vielu identificēšanai bioloģiskās vidēs ir reģistrēta Ārstniecībā izmantojamo  medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē (tehnoloģijas kods La/ IK 619).

3. Telpas. Ārstniecības iestādēs (to struktūrvienībās), kas atbilst un ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu veic ķīmiski toksikoloģiskā laboratorijā, kas atbilst un ir aprīkota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

Rīgā 2015.gada 10.aprīlī

 

Latvijas Narkologu asociācijas priekšsēdētāja                                                A.Stirna

Stirna 67080222; 29408714

 

MT 15-016