Alkohola koncentrācijas noteikšanas izelpojamā gaisā medicīniskā tehnoloģija

  1. 1. Metodes teorētiskais pamatojums

    1. Alkoholisko dzērienu lietošanas rezultātā etilspirts uzsūcas no kuņģa – zarnu trakta. Etilspirta uzsūkšanās sākas jau mutes
  2. dobumā un barības vadā, apmēram 20% uzsūcas kuņģī un 80% divpadsmitpirkstu zarnā. Etilspirta uzsūkšanās ātrums ir atkarīgs no alkoholisko dzērienu stipruma: ātrāk uzsūcas vājie 10% šķīdumi, stiprie (apmēram 40%) dzērieni uzsūcas lēnāk, jo sašaurina kuņģa gļotādas asinsvadus un palēnina kuņģa satura evakuāciju. Ēdiena masa kuņģī palēnina etilspirta uzsūkšanos. No asinīm etilspirts pasīvās difūzijas ceļā ātri nokļūst visos organisma audos un šķidrās vidēs. No plaušu asinsvadiem difūzijas ceļā etilspirts nokļūst alveolās un izelpojamā gaisā. Alkohola koncentrācijas attiecība asinīs un izelpojamā (alveolārā) gaisā ir pastāvīga un sastāda 2100 : 1. Tas nozīmē, ka 2100 cm3 alveolārā gaisa satur tādu pašu daudzumu alkohola, kā 1 cm3 asins.
    1. Organismā 90-98% etilspirta pakāpeniski oksidējas aknās ar alkoholdehidrogenāzes un acetaldehīddehidrogenāzes palīdzību,
  3. sašķeļoties līdz ogļskābai gāzei un ūdenim. Organismā oksidējas vidēji 7-10 grami etilspirta stundā. Piemēram, 100 ml degvīna satur apmēram 40 ml tīra etilspirta, tas nozīmē, ka alkoholu var noteikt izelpojamā gaisā un asinīs 4-5 stundas no degvīna lietošanas momenta. Etilspirta izdalīšanās no organisma notiek arī neizmainītā veidā. Nepārveidots etilspirts izdalās ar izelpojamo gaisu un urīnu (2-5%), kā arī lielas devas lietošanas gadījumā caur ādu (5%), un ar asarām, sviedriem.
  4. 2. Metodes apraksts.

    1. 2.1. Kontroles aparātu lieto atbilstoši lietošanas instrukcijai. Aparātam jānodrošina ātra un operatīva alkohola kontrole, un mērījumu nolasījumiem ir jāuzrāda pielīdzināmā alkohola koncentrācija asinīs.
    2. 2.2. Pamatprasības aparāta izmantošanai:
      1. 2.2.1.ērti pielietojams, bez ilgstošas sagatavošanās;
      2. 2.2.2. ar zemu jutību pret piemaisījumiem izelpotajā gaisā un apkārtējā gaisā (acetonu, benzīnu, krāsvielām, līmes tvaikiem, konditorejas izstrādājumiem, metānu un citiem, arī nealkoholiskām substancēm, kas sastopamas izelpotā gaisā);
      3. 2.2.3. tehniskā konstrukcija izslēdz pārbaudāmās personas manipulācijas, nodrošinot analīzes augstas ticamības pakāpi;
      4. 2.2.4. aparāta precizitātes pieļaujamā kļūda nedrīkst pārsniegt 0,1 promili.
    3. 2.3. Alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpotā gaisā katrai pārbaudāmai personai veic divas reizes ar laika intervālu 15-20 minūtes, ko atzīmē medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai un medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.
    4. 2.4. Ja alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā ir 0,5 promiles, pozitīvam rezultātam ir tikai orientējoša nozīme (ņemot vērā pieļaujamo kļūdu ± 0,1 promili). Rezultāts jāapstiprina laboratorijā ar citām metodēm.
    5. 2.5. Aparāta pārbaudi (kalibrāciju) izdara vienu reizi 6 mēnešos. Pārbaudes datumu atzīmē uz aparāta.
    6. 2.6. Alkometri, kurus lieto alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamā gaisā, atkarībā no modeļa, ir aprīkoti ar printeriem un iespējams iegūt izdruku, kurā norādīts aparāta kalibrēšanas datums, alkohola koncentrācijas izelpojamā gaisā noteikšanas datums un laiks, kā arī alkotesta rezultāts.
    7. 2.7. Alkometru pielieto alkohola skrīninga procedūrai medicīnas iestādēs, kā arī alkohola koncentrācijas noteikšanai transportlīdzekļu vadītājiem uz ceļiem.
    8. 2.8. Nosakot alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā, alkometra darbība pamatojas uz elektroķīmisku metodi, izmantojot plūsmas jūtīgu šūnu sensoru.
    9. 2.9. Pirms alkotesta izdarīšanas izmeklējamā persona dziļi ieelpo plaušās un caur iemuti spēcīgi izelpo alkometrā. Pareizu izelpu atzīmē ilgstošs skaņas signāls. Pēc 3 – 20 sekundēm mērījuma rezultāts parādās uz displeja un paliek redzams 60 minūtes vai līdz instrumenta izslēgšanai.
    10. 2.10. Alkohola koncentrācijas mērīšanas izelpas gaisā vispārīgie noteikumi:
      1. 2.10.1. alkotestu izdara 15-20 minūtes pēc pēdējās alkohola lietošanas;
      2. 2.10.2. kopš pēdējās smēķēšanas jābūt vismaz 2 minūšu starplaikam;
      3. 2.10.3. ierīce izmantošanas režīmā jātur ne mazāk kā 30 cm attālumā no radioiekārtu antenām.
  5. 3. Metodes pielietojuma nodrošināšanai nepieciešamie resursi

    1. 3.1. Ārsta narkologa kabinets, aprīkots atbilstoši prasībām.
    2. 3.2. Alkometrs – izelpotā gaisa mērītājs.
    3. 3.3. Alkometra barošanas bloks.
    4. 3.4. Vienreizējās lietošanas iemutes.
    5. 3.5. Medicīniskā dokumentācija - medicīniskās pārbaudes protokoli alkohola ietekmes noteikšanai, medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnāls.