Tiesu psiholoģiskā ekspertīze

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts
  2. 1.Vispārīgie jautājumi.
    1. 1.1. Tiesu psiholoģiskā ekspertīze (turpmāk- ekspertīze) ir procesuāla darbība, ko veic tiesu psiholoģijas eksperts pēc procesa virzītāja lēmuma krimināllietas vai civillietas ietvaros.
    2. Tiesu psiholoģijas eksperts var veikt arī kompleksās tiesu psiholoģiskās tiesu psihiatriskās vai tiesu medicīniskās ekspertīzes, un viņš ir tiesu ekspertīzes komisijas loceklis. Kompleksās tiesu psiholoģiskās – tiesu psihiatriskās vai medicīniskās ekspertīzes lēmumā ir specifiski tiesu psiholoģijas ekspertam uzdoti jautājumi, atbilstoši viņa kompetencei un profesionālajām zināšanām.
    3. 1.2. Tiesu psiholoģijas eksperts (turpmāk – eksperts) ir akadēmiski izglītots klīniskais psihologs, kurš ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu psiholoģijā ar specializāciju klīniskajā psiholoģijā, un, kura darba stāžs klīniskajā psiholoģijā ir vismaz pieci gadi, un, kuram ir tiesu psiholoģijas eksperta sertifikāts, ko izsniedz Latvijas Klīnisko Psihologu Asociācija.
    4. 1.3. Eksperts darbību veic saskaņā ar Satversmi, Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu, Civillikumu un Civilprocesa likumu un citiem normatīvajiem aktiem, šo tehnoloģiju un metodēm.
    5. 1.4. Eksperts veic izpēti, kas ir nepieciešama un pietiekama atzinuma došanai, un nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
    6. 1.5. Eksperts ir neatkarīgs ekspertīzes izdarīšanā un atzinuma sagatavošanā. Par sniegtā atzinuma patiesumu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
    7. 1.6. Ekspertam ir pienākums:
      1. 1.6.1. Dot objektīvu un zinātniski pamatotu atzinumu, kurš balstīts uz eksperta veikto izpēti, atbilstoši viņa speciālajām zināšanām jautājumos, kurus uzdot ekspertīzes noteicējs.
      2. 1.6.2. Atteikties no atzinuma došanas, ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci.
      3. 1.6.3. Pildīt visus normatīvos aktos noteiktos pienākumus.
      4. 1.6.4. Ievērot Latvijas Klīnisko Psihologu Asociācijas Ētikas kodeksu, tai skaitā, ekspertīzes rezultātā iegūto informāciju sniegt tikai ekspertīzes noteicējam vai viņa pilnvarotajai personai un pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu.
      5. 1.6.5. Regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju.
    8. 1.7. Ekspertam ir tiesības:
      1. 1.7.1. Pieprasīt un saņemt ekspertīzes izdarīšanai visus nepieciešamos materiālus un informāciju.
      2. 1.7.2. Pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju, dot atzinumu ne tikai par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atklājis pēc savas iniciatīvas, savas kompetences ietvaros.
      3. 1.7.3. Vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi, tai skaitā uz jautājuma formulēšanu.
      4. 1.7.4. Atteikties no atzinuma došanas, ja iesniegtie materiāli ir nepietiekami atzinuma došanai.
      5. 1.7.5. Izdarīt tikai tiesu psiholoģisko ekspertīzi vai komplekso tiesu ekspertīzi.
      6. 1.7.6. Saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi.
  3. 2. Ekspertīzes noteikšanas un veikšanas aspekti.
    1. 2.1. Ekspertīze tiek veikta psihiski veselām personām, tādos gadījumos, kad krimināl- vai civilprocesa ietvaros, rodas jautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas tiesu psiholoģijā.
    2. Tā kā ekspertīze ir psihiski vesela cilvēka psihiskās darbības izpēte, tad to var veikt ne tikai medicīnas iestādēs.
    3. 2.2. Ekspertīzes juridiskais pamatojums ir izmeklētāja, prokurora, tiesneša vai tiesas lēmums par ekspertīzes izdarīšanu. Lēmumā par ekspertīzi jānorāda pamatojums ekspertīzes izdarīšanai.
    4. 2.3. Procesa virzītājs nodod eksperta rīcībā ekspertīzei nepieciešamos materiālus, ekspertējamo personu un formulētos jautājumus. Procesa virzītājs pēc ekspertīzes pabeigšanas izvērtē eksperta atzinumu (kā vienu no pierādījumiem tiesā).
    5. 2.4. Ekspertīzi veic aizdomās turamiem, apsūdzētiem, tiesājamiem, notiesātām personām, cietušajiem, lieciniekiem un personām, kuras ir iesaistītas ekspertīzēs par ģimenes problēmu psiholoģisko apstākļu noskaidrošanu.
    6. 2.5. Ekspertīžu veidi ir:
      1. 2.5.1. Individuāli psiholoģisko personības īpatnību ekspertīze un to ietekme uz apsūdzētā (aizdomās turētā, tiesājamā) uzvedību viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma laikā
      2. 2.5.2. Apsūdzētā (aizdomās turētā, tiesājamā) emocionālā stāvokļa noteikšanas ekspertīze, viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma laikā
      3. 2.5.3. Nepilngadīgā apsūdzētā (aizdomās turētā, tiesājamā) spēju saprast un apzināties savu prettiesisko darbību faktisko raksturu un sabiedrisko bīstamību ekspertīze
      4. 2.5.4. Apsūdzētā (aizdomās turētā, tiesājamā, cietušā, liecinieka) spēju adekvāti uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un atbilstoši par tiem liecināt, ekspertīze
      5. 2.5.5. Vardarbībā cietušās personas spēju saprast ar viņu izdarīto darbību raksturu un nozīmi, kā arī spēju izdarīt pretošanos to izdarīšanai, ekspertīze
      6. 2.5.6. Seksuālās, fiziskās un emocionālās vardarbības seku ekspertīze cietušajai personai
      7. 2.5.7. Mirušas personas, pirmsnāves emocionālā stāvokļa, rīcības motivācijas, individuāli – psiholoģisko īpatnību ekspertīze.
      8. 2.5.8. Psiholoģisko apstākļu ekspertīze, kuriem ir būtiska nozīme, lai atrisinātu jautājumu par bērnu audzināšanu tiesību un bērna dzīves vietas noteikšanu, vecāku laulības šķiršanas gadījumā, par bērna dzīves vietas noteikšanu, par vecāku tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, par bērna adopciju vai adopcijas atsaukšanu.
      9. 2.5.9. Morālā kaitējuma seku ekspertīze.
      10. 2.5.10. Tiesu psiholoģisko ekspertīzi var noteikt arī citu apstākļu noskaidrošanai, kuri ir svarīgi lietas izmeklētājiem un procesa virzītājiem, ja ir nepieciešamas speciālas zināšanas tiesu psiholoģijā.
  4. 3. Ekspertīzes veikšanas stadijas:
    1. 3.1. Iepazīšanās ar lietas materiāliem. Lietas būtības noskaidrošana. Notikumu hronoloģiskās secības rekonstruēšana, izmantojot visus lietā atrodamos pierādījumus.
    2. 3.2. Ekspertējamās personas individuāli psiholoģisko īpatnību, psihiskā stāvokļa un psihiskās darbības dinamikas psiholoģiskā analīze, balstoties uz lietas materiāliem un tai pievienotajiem dokumentiem.
    3. 3.3. Dzīves vēstures intervijas un psiholoģiskās izpētes veikšana ekspertējamajai personai, vienlaicīgi novērojot ekspertējamo personu psiholoģiskās izpētes laikā. (Ja ekspertējamais ir nepilngadīga persona - saruna ar nepilngadīgās ekspertējamās personas vecākiem vai personu, kurai uzticētas vecāku funkcijas, lai noskaidrotu ekspertējamās personas dzīves attīstības vēstures psiholoģiskās nianses).
    4. 3.4. Lietas materiālu psiholoģiskās analīzes, dzīves vēstures intervijas, novērojumu un psiholoģiskajā izpētē iegūto rezultātu salīdzinošā analīze.
    5. 3.5. Ekspertējamās personas personības īpatnību un juridiski nozīmīgās situācijas savstarpējās mijiedarbības analīze. (Atkarībā no ekspertīzes veida, tā var būt: apziņas, situācijas uztveres un izpratnes, darbības patvaļīgas regulācijas, uzvedības kontrolēšanas analīze, ņemot vērā individuāli psiholoģiskās īpatnības, funkcionālo stāvokli un psihiskās attīstības līmeņa īpatnības, vai arī ekspertīzēs par ģimenes problēmu psiholoģiskajiem apstākļiem: abu vecāku bērna audzināšanas apstākļu analīze, vecāku savstarpējo attiecību analīze, bērna attieksmes un emocionālā kontakta ar katru no vecākiem analīze, abu vecāku uzvedības un audzināšanas ietekmes uz bērna attīstību analīze, abu vecāku personības īpatnību analīze u.c.).
    6. 3.6. Ekspertīzes atzinuma sastādīšana, izdarot ekspertīzes secinājumus (atbildes uz ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem)
    7. 3.7. Atzinuma sniegšana (tai skaitā arī tiesā).
  5. 4. Ekspertīzes metodoloģija.
    1. 4.1. Ekspertīzes metodoloģiskais pamatojums ir sistemātiski – strukturālā pieeja. Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes izpētes objekts ir ekspertējamās personas psihiskā darbība, emocionālais stāvoklis un personības īpatnības juridiski nozīmīgā situācijā. Tiesu psiholoģiskā ekspertīze pēta psihisko darbību psihiskās normas ietvaros.
    2. 4.2. Sistemātiski – strukturālās pieejas galvenie principi:
      1. 4.2.1. Individuālās pieejas princips. Uzvedības regulācijas un motivācijas analīze, personības vērtību un rakstura īpatnību analīze, izziņas, kognitīvās, emocionālās un gribas sfēras analīze kopumā.
      2. 4.2.2. Personības un situācijas savstarpējā mijiedarbība. Ir svarīgi izvērtēt ne tikai ekspertējamās personas individuāli psiholoģiskās īpatnības vispārīgi, bet to, kā tās funkcionē konkrētā, juridiski nozīmīgā situācijā.
      3. 4.2.3. Apziņas un darbības vienotība. Raksturo spēju pirmkārt – adekvāti uztvert apkārtējo īstenību un sevi, otrkārt – apzināti un pilnā mērā regulēt savu darbību.
      4. 4.2.4. Determinisma princips. Ir svarīgi ne tikai konstatēt ekspertīzes laikā iegūtos faktus, bet arī noskaidrot to iemeslus.
      5. 4.2.5. Attīstības princips. Ekspertējamās personas personības attīstības izpēte dinamikā, palīdz saprast viņa vērtību veidošanos, motivācijas īpatnību, viņa rakstura, psihisko un kognitīvo procesu īpatnību veidošanos. Tāpat ir svarīgi analizēt konkrētās juridiski nozīmīgās situācijas dinamisko attīstību un tās savstarpējo mijiedarbību ar personības darbību.
      6. 4.2.6. Objektivitātes princips. Ekspertīzes laikā iegūto faktu un datu savstarpējā saskaņošana un pārbaude.
  6. 5. Ekspertīzē izmantotās metodes.
    1. 5.1. Neeksistē un nevar eksistēt universāls psiholoģiskās izpētes metožu kopums, kuru izmanto veicot psiholoģisko izpēti visām ekspertīzē nonākušām personām. Katra Ekspertīze ir unikāla psiholoģiskās izpētes procedūra, kur konkrētu izpētes metodiku izvēle ir atkarīga no šādiem faktoriem:
      1. 5.1.1. Eksperta profesionālās zināšanas psiholoģiskās izpētes veikšanā, tai skaitā, dažādu psiholoģiskās izpētes metožu pārvaldīšana.
      2. 5.1.2. Konkrētās psiholoģiskās izpētes metodes piemērotība un izmantojamība, lai veiktu psiholoģisko izpēti ekspertīzes ietvaros. Ekspertīzē izmantotajām metodēm ir jābūt validām un ticamām.
      3. 5.1.3. Ekspertējamās personas procesuālais statuss.
      4. 5.1.4. Ekspertējamās personas vecums.
      5. 5.1.5. Ekspertējamās personas psihiskās anomālijas un garīgā attīstība.
      6. 5.1.6. Ekspertīzes izdarīšanas vieta.
    1. 5.2. Tiesu psiholoģiskajā ekspertīzē izmantoto metožu iedalījums:
      1. 5.2.1. Novērojums (Ekspertējamās personas uzvedības novērojumi ekspertīzes laikā, ar doto izpētāmo situāciju saistītu videomateriālu noskatīšanās u.c.).
      2. 5.2.2. Dialoga metode – saruna (dzīves vēstures datu ievākšanas intervija, saruna ar ekspertējamo personu psiholoģiskās izpētes laikā).
      3. 5.2.3. Objektīvie testi, tai skaitā, psihodiagnostikas metodes: D. Vekslera intelekta tests, Vudkoka-Džonsona kognitīvo spēju tests, Ravena progresīvās matricas, atmiņas (10 vārdu iegaumēšana, strukturēta stāsta atstāstīšana, asociatīvie vārdu pāri u.c.) un uzmanības (Krepelīna tests, Šulta tabulas, korekcijas proves u.c.) izpētes testi, piktogramma, priekšmetu klasifikācija, priekšmetu izslēgšana, jēdzienu salīdzināšana, analoģijas u.c. Testu analīze tiek veikta gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.
      4. 5.2.4. Standartizētās pašnovērtējuma metodes: Minesotas daudzfaktoru personības aptauja (MMPI), 16-faktoru Kettella aptauja (arī bērnu un pusaudžu variants), Simptomu uzskaites aptauja (SCL-90-R), Traumas simptomu aptauja (TSC, gan bērnu gan pieaugušais variants), Beka depresijas aptauja (BDA), Bērnu depresijas aptauja (CDI) u.c.
      5. 5.2.5. Projektīvās metodes: Nepabeigtie teikumi, Projektīvie zīmējumi, Tematiskās apercepcijas tests (TAT), Bērnu apercepcijas tests (CAT), R. Žila metodika u.c.
      1. 5.2.6. Biogrāfiskā metode - krimināllietas vai civillietas materiālu vai tām pievienoto dokumentu psiholoģiskā analīze:
        1. 5.2.6.1. Ekspertējamās personas objektīvās dzīves vēstures izpēte (informācijas avots: dažāda veida dokumentācija, tuvinieku, radinieku, draugu, kolēģu liecības, medicīniskā dokumentācija u.c.).
        2. 5.2.6.2. Ekspertējamās personas subjektīvās dzīves vēstures izpēte (informācijas avots: ekspertējamās personas liecības, dzīves vēstures intervijas laikā iegūtie dati, ja ekspertējamais ir nepilngadīga persona – intervija ar vecākiem u.c.)
        3. 5.2.6.3. Ekspertējamās personas uzvedības un psihiskās darbības dinamikas izpēte ekspertīzes nozīmētājiem interesējošajā situācijā (informācijas avots: liecinieku liecības, ekspertējamās personas liecības, citu tiesu ekspertīžu materiāli u.c.).
  7. 6. Ekspertīzes atzinuma sniegšanas metode (turpmāk – atzinums).
    1. 6.1 Ekspertīzes noslēguma etapā eksperts sniedz procesa virzītājam atzinumu rakstiskā veidā.
    2. 6.2. Atzinumā, saskaņa ar procesuālo likumdošanu tiek atspoguļots ekspertīzes pamatojums, ekspertīzes veikšanas apstākļi, ekspertiem uzdotie jautājumi, objektīvā informācija, psiholoģiskās izpētes dati, eksperta secinājumi un atbildes uz jautājumiem.
    3. 6.3. Atzinumu sniedz saskaņā ar psiholoģijas zinātnes atziņām, likumdošanas aktiem par tiesu ekspertīzi un šo tehnoloģiju.
    4. 6.4. Eksperta secinājumi pamatojas uz atzinuma aprakstošās daļas informāciju.
    5. 6.5. Atzinumam ir šādas daļas:
      1. 6.5.1. Ievads (formālā, informējošā daļa). Sākumā norāda ekspertu iestādes nosaukumu, ekspertīzes veikšanas vietu un laiku, atzinuma kārtas numuru. Tālāk ekspertējamās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu, datumu un vietu, pastāvīgo dzīves vietu, kā arī apsūdzētajām, aizdomās turētajām vai tiesājamajām personām - attiecīgos Krimināllikuma pantus un to saturu, bet lieciniekiem vai cietušajiem un personām civillietās - ierosinātās lietas būtību, ekspertīzes juridisko pamatojumu, tās krimināllietas vai civillietas numuru, kurā atzinums tiek sniegts un datus par to, kas, kad un kāpēc ir pieprasījis ekspertīzi, iestādes vadītāja rīkojumu uz kā pamata ekspertīze deleģēta konkrētam ekspertam (ja tāds ir), norāda eksperta (u) vārdu un uzvārdu, sertificēto specialitāti, ekspertam uzdotos jautājumus, ekspertīzē izmantotās metodikas (tehnoloģijas). Ievada beigās atzīmē, ka eksperti ir informēti par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu, par nepamatotu atteikšanos dot atzinumu un par iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas datu izpaušanu, kā arī to, ka viņiem ir zināmi eksperta tiesības un pienākumi, ko apliecinājuši ar parakstu. Tālāk uzskaita ekspertīzē izmantotos materiālus (objektīvās informācijas avotus).
      2. 6.5.2. Ekspertējamās personas dzīves vēstures un attīstības dati. Šī atzinuma daļa ir secīgi, loģiski un saprotami uzrakstīta dzīves vēsture par ekspertējamās personas svarīgākajiem dzīves notikumiem un to izvērtējums. Iekļautā informācija šajā atzinuma daļā atšķirsies atkarībā no ekspertīzes veida un ekspertējamās personas vecuma. Šajā daļā tiek atspoguļota ekspertējamās personas dzīves attīstības vēsture, psiholoģiskā stāvokļa un veselības raksturojums, psiholoģiskās īpatnības, personības veidošanās, ģimene un attiecību raksturojums tajā. Ekspertīzei izvirzītās tiesiskās situācijas analīze, balstoties uz krimināllietas vai civillietas materiāliem.
      3. Ņemot vērā konkrēto situāciju, ir jāatspoguļo šāda informācija: Ekspertējamās personas personiskā ģimenes vēsture (bērnu skaits ģimenē, dzīves vietas maiņas, vecāku un brāļu/māsu raksturojums, ģimenes locekļu savstarpējo attiecību raksturojums un psiholoģiskās problēmas u.c. (jāatspoguļo gan objektīvā, gan subjektīvā informācija)), attīstība zīdaiņa un bērna vecumā (bērna piedzimšanas raksturojums, kritiskie attīstības periodi, agrīnās attīstības problēmas, agrīnās bērnības atmiņas, ģimenes vēsture), attīstība agrīnā un vēlīnā pusaudžu vecumā (seperācijas problēmas, mācīšanās īpatnības, sekmes un uzvedība skolā, attiecības ar vienaudžiem, fiziskā un seksuālā nobriešana, seksuālā pieredze u.c.), pieaugušā dzīves apraksts (darba pieredze, attiecības, intīmās attiecības, ģimenes veidošana un attiecības tajā, hobiji, talanti, psihoaktīvo vielu lietošana, medicīniskās problēmas, kriminālā uzvedība u.c.). Par visiem atzinuma datiem norāda uzziņas avotu: ekspertējamā persona, tās radinieki, lietas materiāli, no kuriem ziņas iegūtas, psiholoģiska satura vai medicīniskā dokumentācija vai citi ekspertu rīcībā nodotie materiāli. Precīzi atzīmē medicīniskās vai psiholoģiska satura dokumentācijas izsniedzēju iestādi vai privāti praktizējošā ārsta vai psihologa uzvārdu un kabineta adresi, dokumenta numuru, lietas materiālu dokumenta nosaukumu un lappusi.
      4. 6.5.3. Apraksta psiholoģiskās izpētes rezultātus. Atzinumā apraksta visus svarīgākos datus, kas nosaka ekspertējamās personas psiholoģisko stāvokli. Aprakstā var lietot vispārzināmus svešvārdus, bet iespēju robežās jāizmanto latviski termini. Nelieto speciālo psiholoģijas vai medicīnas terminoloģiju. Aprakstā ietver šādus jautājumus: psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodikas, ekspertējamās personas uzvedība psiholoģiskās izpētes laikā, izpratne par ekspertīzes mērķi, aktuālā nostādne, nākotnes plāni, sūdzības, ekspertējamās personas darbības apraksts izpētes situācijā: metodiku instrukciju izpratne, metodiku veikšanas īpatnības, reakcijas uz veiksmēm un neveiksmēm, palīdzības izmantošana; izziņas, kognitīvās un personības apraksts: uzmanības, atmiņas, domāšanas, intelekta, personību īpatnības. Ekspertīzes laikā iegūtā, ekspertējamās personas sniegtais tiesiskās situācijas norises apraksts un tās subjektīvā interpretācija. Kopsavilkums par psiholoģiskās izpētes rezultātiem.
      5. 6.5.4. Atzinuma pamatojums. Šajā atzinuma daļā analizē ekspertējamās personas dzīves vēstures datus, iegūto objektīvo informāciju, psiholoģiskās izpētes rezultātus, personības uzvedību izpētāmās tiesiskās situācijas laikā un ekspertīzes laikā, kā arī veic ekspertējamās personas individuāli psiholoģisko īpatnību un juridiski nozīmīgās situācijas savstarpējās mijiedarbības analīzi un formulē eksperta atzinumu.
      6. 6.5.5. Apraksts nevar būt trafarets, jo katrs gadījums ir individuāli argumentējams.
      7. 6.5.6. Atzinuma nobeigumā tiek sniegtas atbildes uz ekspertam uzdotajiem jautājumiem.
      8. 6.5.7. Ja pamatotu apstākļu dēļ nav iespējams atbildēt uz jautājumiem, vai nepieciešama papildu izmeklēšana, tas motivēti jānorāda atzinumā.
      9. 6.5.8. Atzinumu paraksta eksperts, vai ekspertu komisija (ja to noteicis procesa virzītājs vai iestādes vadītājs).
      10. 6.5.9. Atzinumu apstiprina ar iestādes zīmogu.
  8. 7. Ekspertīzes nodrošināšanai nepieciešamie resursi:
    1. 7.1. Tiesu psiholoģijas eksperts, kurš ir akadēmiski izglītots klīniskais psihologs ar maģistra grādu psiholoģijā, kas iegūts Latvijā akreditētā augstskolā, kura darba stāžs klīniskajā psiholoģijā ir vismaz pieci gadi un, kuram ir tiesu psiholoģijas eksperta sertifikāts, ko izsniedz Latvijas Klīnisko Psihologu Asociācija.
    2. 7.2. Datorspeciālists (lietvede).
    3. 7.3. Ekspertīzes realizēšanai nepieciešamās telpas:
      1. 7.3.1. Eksperta kabinets un inventārs, ārpus ārstniecības iestādes
      2. 7.3.2. Ambulatorās nodaļas telpas ar ekspertam paredzētu kabinetu un inventāru
      3. 7.3.3. Stacionāra nodaļas telpas ar ekspertam paredzētu kabinetu un inventāru.
    4. 7.4. Seifs.
    5. 7.5. Dators.
    6. 7.6. Televizors ar tam pievienotām DVD un/vai VD iekārtām.
  9. 06-016