Elektrokonvulsīvā terapija vispārējā anestēzijā ar miorelaksantiem (Modificētā EKT)

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts
  2. 1. Vispārīgie jautājumi

  3. Elektrokonvulsīvā terapija (EKT) ir psihisko slimību ārstēšanas metode, pacientam izraisot epilepsijai līdzīgas krampju lēkmes ar elektriskās strāvas impulsu, lai panāktu terapeitisku efektu.
  4. Modificētās EKT metodes gadījumā EKT procedūru veic vispārējā anestēzijā ar miorelaksantiem.
  5. Elektrokonvulsīvā terapija ir pazīstama pasaulē kopš 20.gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad itāliešu neiropsihiatrijas profesors Ugo Cerletti un Lucio Bini sāka pielietot elektrisko strāvu, lai izraisītu krampju lēkmes smagiem šizofrēnijas slimniekiem. Dažu gadu laikā šo terapijas metodi sāka pielietot visās Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs. Plaši tika lietota gan bilaterālā, gan unilaterālā elekrokonvulsīvās terapijas metodes. Kopš 1951.gada psihiatrijā EKT sāka veikt vispārējā anestēzijā ar miorelaksantiem – t.s. modificētā EKT, nodrošinot pacientam saudzējošāku metodes pielietojumu.
  6. EKT ārstnieciskā iedarbība ir rūpīgi pētīta laboratorijas apstākļos, taču šīs metodes iedarbības mehānisms joprojām paliek neskaidrs. Ir konstatēts, ka elektrokrampju rezultātā smadzeņu struktūrās palielinās neirotropiskais faktors, kas savukārt uzlabo terapijas rezistento depresijas pacientu ārstēšanas rezultātus ar antidepresantiem un neiroleptiskiem līdzekļiem.
  7. 2. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijas gaita un apstākļi

  8. 2.1. Vispārīgie jautājumi
  9. Lēmumu par modificētās EKT veikšanu pieņem ārstu konsīlijs, vismaz 3 ārstu sastāvā, rūpīgi izvērtējot ārstēšanas metodes iespējamo ieguvumu un risku attiecības katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā iespējamos anestēzijas riskus, blakussaslimšanas, paredzamās blaknes, jo īpaši kognitīvos traucējumus, kā arī draudus, kādi varētu rasties nesaņemot ārstēšanu. Lēmumu par šīs ārstēšanas metodes izmantošanu pieņem tikai tādos gadījumos, kad iespējamie ieguvumi ir lielāki kā riski. Ārstu konsīlija slēdzienu dokumentē pacienta slimības vēsturē, to paraksta visi konsīlija locekļi.
  10. Modificēto EKT drīkst veikt tikai tad, ja ir saņemta pacienta (smagā aptumšotas apziņas stāvoklī – pacienta tuvākā radinieka) piekrišana ārstēšanas metodei, apstiprinot to ar ierakstu un pacienta parakstu slimības vēsturē (skatīt pielikumu Nr.1).
  11. 2.2. Nosacījumi modificētās EKT veikšanai
  12. Indikācijas:
  13. - katatonā šizofrēnija, oneiroids stupors;
  14. - hipertoksiskā katatonā šizofrēnija, katatoni – oneirods stupors ar vitālo funkciju kritisku pasliktināšanos;
  15. - hroniska, smaga, terapijas rezistenta endogenā (melanholiskā) depresija, it īpaši gadījumos, kad pacientiem ir neatlaidīgas
    1. suicidālas domas un/vai mēģinājumi;
  16. - hroniska depresija ar trauksmi un ažitāciju.
  17. Kontrindikācijas. Modificēto EKT nav ieteicams veikt pacientiem, kuriem konstatētas sekojošas saslimšanas:
  18. Asinsrites sistēmas slimības:
  19. - smags miokarda infarkts (īpaši pirmajās 2 nedēļās);
  20. - augsts arteriālais spiediens;
  21. - nekompensētas iedzimtas sirdskaites;
  22. - asinsvadu aneirisma.
  23. Nervu sistēmas slimības:
  24. - galvas smadzeņu tilpumprocesi;
  25. - paaugstināts intrakraniālais spiediens;
  26. - cerebrālas asiņošanas draudi (cerebrālo asinsvadu slimību vai aneirismas dēļ);
  27. - epilepsija.
  28. Acu slimības:
  29. - augstas pakāpes miopija (virs 5 dioptrijām);
  30. - glaukoma.
  31. Elpošanas sistēmas slimības:
  32. - smagas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības;
  33. - akūta pneimonija;
  34. - florīda plaušu tuberkuloze.
  35. Infekciju slimības:
  36. - akūtas infekciju slimības.
  37. Modificētā EKT ir kontrindicēta sekojošām pacientu grupām:
  38. - Pacients, jaunāks par 16 gadiem.
  39. - Pacienta nelīdzestība.
  40. - Grūtniecība.
  41. ! Lai veiktu modificēto EKT pacientiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, nepieciešama pacienta vecāku vai likumīga aizgādņa rakstiska piekrišana.
  42. Iespējamās blaknes:
  43. - galvassāpes;
  44. - apjukuma un delīrija stāvoklis drīz pēc lēkmes, kad pacients mostas no narkozes (pirmajās 30 minūtēs);
  45. - atmiņas pavājināšanās, ~75% pacientu, kas parasti izzūd 6 mēnešu laikā pēc modificētās EKT seansa;
  46. - anterogrāda un retrogrāda amnēzija;
  47. - aritmijas pēc lēkmes: bradikardija,
              1. sekundāra tahikardija;
  48. - laringospazms;
  49. - pagarināta apnoe, ja palēnināts sukcinilholīna metabolisms, kas prasa tūlītēju elpināšanu;
  50. - status epilepticus.
  51. Brīdinājumi:
  52. Kā specifiskie psihotropie, tā arī vispārējā medicīnā lietojamie medikamenti var ietekmēt lēkmju slieksni, tādēļ pirms modificētās EKT veikšanas un tās laikā jāizvērtē paralēlo medikāciju un EKT savstarpējā mijiedarbība.
  53. 2.3. Modificētās EKT pielietošanas apraksts
  54. Modificētā EKT veicama kā stacionārā.
  55. Modificēto EKT veic sertificēts ārsts psihiatrs, kurš ir apguvis un pārvalda modificētās EKT metodiku un kuram ir atļauja strādāt ar 1.drošības grupas medicīniskajām ierīcēm.
  56. Vispārējo anestēziju ar miorelaksāciju veic sertificēts ārsts anesteziologs - reanimatologs.
  57. Pirms pirmā terapijas seansa, pacientam (smagā aptumšotas apziņas stāvoklī – viņa tuvākajam radiniekam, aizbildnim vai aizgādnim) vienkāršā valodā paskaidro ārstēšanas metodi, tās labvēlīgos rezultātus, zināmos riskus un komplikācijas un lūdz rakstisku piekrišanu ārstēšanas metodei.
  58. Modificētās EKT seansus parasti veic 2 līdz 3 reizes nedēļā, kursā 6 līdz 12 procedūras.
  59. MT pielietošanas etapi:
  60. 1) Pacienta sagatavošana un izmeklēšana izvērtējot atbilstību MT izmatošanas kritērijiem:
    1. · Pacienta atbilstības noteikšana MT izmantošanas kritērijiem (indikācijām).
    2. · Pacienta (viņa tuvākā radinieka, aizbildņa vai aizgādņa) informēšana par ārstēšanas metodi un piekrišanas saņemšana.
    3. · Kontrindikāciju izslēgšana.
    4. · Brīdinājumu izvērtēšana.
    5. · Pacienta izmeklēšana:
    6. -pilna asins aina,
    7. -asins bioķīmiskā analīze,
    8. -urīna analīze,
    9. -EKG,
    10. -krūšu kurvja rtg pēc indikācijām,
    11. -somātiskā stāvokļa izmeklēšana (terapeita konsultācija),
    12. -neiroloģiskā stāvokļa izmeklēšana (neirologa konsultācija),
    13. -citi laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi, kā arī speciālistu konsultācijas veicamas individuāli izvērtējot indikācijas.
  61. · Ārstu konsīlija apskate un slēdziens.
  62. 2) Sagatavošanās modificētās EKT seansam:
  63. Pacienta sagatavošana modificētās EKT seansam:
  64. · Veic pacienta instruktāžu.
    1. 6 stundas pirms seansa pacients nedrīkst ēst un dzert.
    2. Tieši pirms seansa palūdz pacientu nokārtot fizioloģiskās vajadzības.
    3. Uz seansu pacientam vēlams ierasties ērtās, viegli atpogājamās drēbēs, lai nepieciešamības gadījumā varētu pievienot sirds ritma monitorēšanas aparatūru.
    4. Pacientu lūdz noņemt rotaslietas, izņemt kontaktlēcas, izņemt pīrsingu un notīrīt make-up, ja tādi ir.
    5. Tieši pirms modificētās EKT seansa pārbauda pacienta mutes dobumu, zobus, izņem protēzes, iespējamus priekšmetus.
    6. Noskaidro optimālās i/v injekciju izdarīšanas vietas.
  65. · Sagatavo zobu ieliktni, lai pasargātu zobus un mēli.
  66. · Sagatavo un pārbauda EKT aparatūru.
  67. · Sagatavo un pārbauda neatliekamās medicīniskās palīdzības ierīces un medikamentus.Sagatavo un pārbauda O2 padeves
    1. ierīces. Visā seansa laikā, izņemot pašu elektrostimulācijas brīdi, pacientam nodrošina 100% skābekli, līdz atjaunojas elpošana (5 litri minūtē).
  68. 3) Vispārējās anestēzijas ar miorelaksāciju nodrošināšana:
  69. Sertificēta ārsta anesteziologa – reanimatologa kompetencē.
  70. 4) Elektriskā stimulēšana:
  71. Elektrisko stimulēšanu veic tikai tad, kad ārsts anesteziologs-reanimatologs apstiprina, ka pacientam anestēzija un miorelaksācija ir iestājusies.
  72. · Elektrisko impulsu režīma izvēle.
    1. Elektrisko impulsu režīma izvēli nosaka sertificēts ārsts psihiatrs, kurš pārvalda modificētās EKT metodiku, vadoties no
  73. pacienta veselības stāvokļa, ķermeņa uzbūves, citiem veselību ietekmējošiem faktoriem un speciālista iepriekšējās pieredzes, katrā gadījumā individuāli.
  74. ·Elektrodu novietošana:
  75. Elektrodus var novietot unilaterāli vai bilaterāli.
    1. Bilaterāla elektrodu novietošana (skatīt zīmējumā a) variantu): novelciet iedomātu līniju starp auss ārējo eju un acs ārējo
  76. kaktiņu. 4 cm virs šīs iedomātās līnijas viduspunkta ir elektrodu novietošanas vieta.
    1. Unilaterāla elektrodu novietošana (skatīt zīmējumā b) variantu): vienu elektrodu novieto kā pie bilaterālas elektrodu
  77. novietošanas, otru elektrodu novieto uz loka, kas atrodas 18 cm aiz pirmā elektroda kā parādīts zīmējumā.
  78. ! Ievērojiet, ka nevērīga un neprecīza elektrodu novietošana ir viena no biežākajām EKT kļūdām.


  1. · Elektriskā impulsa translācija.
  2. · Modificētās EKT procedūras efektivitātes novērtēšana.
  3. 5) Pacienta novērošana pēc modificētās EKT seansa.
  4. · Pacienta novērošana.
  5. · Dzīvībai svarīgo orgānu funkciju monitorēšana līdz to stabilai atjaunošanai.
  6. · Blakusparādību novēršana, ja tādas ir.
  7. · Atļauja pacienta pārvešanai uz klīnisko nodaļu.
  8. · Īpaša piesardzība jāievēro novērojot pacientus ar suicidālām tendencēm!
  9. 3. Modificētās EKT medicīniskās tehnoloģijas pielietojuma nodrošināšanai nepieciešamie resursi

  10. Ārstniecības personas:
  11. Sertificēts ārsts psihiatrs, kurš pārvalda modificētās EKT metodiku
  12. Sertificēts psihiatrs, pacienta ārstējošais ārsts
  13. Sertificēts ārsts anesteziologs – reanimatologs
  14. Sertificēta intensīvās terapijas un anestēzijas māsa
  15. Sertificēta psihiatrijas māsa
  16. Palīgpersonāls- medicīnas māsu palīgs
  17. Personāla atbildība veicot modificēto EKT:
  18. Sertificēts ārsts psihiatrs, kurš pārvalda modificētās EKT metodiku:
    1. · Vada pacienta aprūpi visā modificētās EKT seansa laikā, līdz pārvešanai uz klīnisko nodaļu.
    2. · Pārliecinās vai pacients ir atbilstoši novērtēts un sagatavots modificētās EKT seansam (klīniskajos un juridiskajos aspektos).
    3. · Pārbauda un sagatavo EKT aparatūru.
    4. · Veic EEG monitorēšanu un novērtēšanu.
    5. · Veic elektrisko stimulēšanu MT ietvaros: izvieto elektrodus, izvēlas elektrisko impulsu režīmu, veic elektrisko impulsu
    6.   translāciju.
    7. · Novērtē modificētās EKT efektivitāti.
    8. · Izvērtē EKT seansu intervālus un kopējo skaitu.
    9. · Aizpilda atbilstošo modificētās EKT dokumentāciju.
  19. Ārstējošais ārsts – sertificēts psihiatrs:
    1. · Izvērtē indikācijas, kontrindikācijas un brīdinājumus pēc atlases kritērijiem.
    2. · Informē pacientu par ārstēšanas metodi un noformē pacienta piekrišanas dokumentāciju.
    3. · Vada pacienta atbilstošu sagatavošanu modificētajai EKT.
    4. · Asistē visu modificētās EKT seansu.
  20. Sertificēts ārsts anesteziologs – reanimatologs:
    1. · Izvērtē pacienta pirmsanestēzijas anamnēzi un stāvokli.
    2. · Pārbauda anestēzijas un monitorēšanas aparatūru un aprīkojumu, gāzu, medikamentu, infūzijas šķīdumus savās      
    3.   profesionālās kompetences ietvaros.
    4. · Nodrošina anestēziju ar miorelaksāciju.
    5. · Monitorē un uztur pacienta dzīvībai svarīgo orgānu funkcijas.
    6. · Novērš akūtās blakusparādības.
    7. · Aizpilda anestezioloģisko dokumentāciju.
    8. · Vada pacienta pēcanestēzijas aprūpi līdz pacients tiek pārvests uz klīnisko nodaļu.
  21. Sertificēta intensīvās terapijas un anestēzijas māsa:
    1. · Asistē ārstam anesteziologam – reanimatologam.
    2. · Sagatavo anestezioloģiskā darba vietu.
    3. · Veic pacienta novērošanu un monitorēšanu.
    4. · Veic anestezioloģiskās aparatūras apstrādi, dekontamināciju un sterilizāciju pēc pieņemtajiem standartiem.
  22. Sertificēta psihiatrijas māsa:
    1. · Novēro pacientu visā modificētās EKT seansa laikā.
    2. · Veic pacienta aprūpi visā modificētās EKT seansa laikā.
    3. · Vajadzības gadījumā nodrošina pacienta atraumātisku fiksāciju pie pacienta uzbudinājuma periodā pēc modificētās EKT
    4.   veikšanas.
  23. Medicīnas māsu palīgs:
    1. · Nodrošina telpu sanitāri - higiēnisko stāvokli.
    2. · Palīdz pacientam tieši sagatavoties procedūrai: izģērbties, izvietoties uz kušetes, utt.
    3. · Palīdz pacientam pēc pamošanās: apģērbšanā, fizioloģisku vajadzību apmierināšanā, staigāšanā utt., un pavada to uz nodaļu.
  24. Medicīniskās ierīces:
    1. Modificētās EKT kabinetā ir elektromedicīniskā elektrošoka iekārta ar EEG monitorēšanas iespējām un medicīniskās ierīces
  25. vispārējās anestēzijas veikšanai un pacientu aprūpei, kuras apstiprinājis veselības ministrs.
    1. Modificētās EKT kabineta ārstnieciskais un diagnostiskās izmeklēšanas aprīkojums vispārējās anestēzijas laikā nodrošina
    pacienta EEG, sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas monitorēšanu un skābekļa inhalāciju.
  26. Telpas un to tehniskais aprīkojums:
    1. Kvalitatīvai modificētās EKT tehnoloģijas pielietošanai ir nepieciešama modificētās EKT kabineta izveidošana.
  1.  
    1. Modificētās EKT kabinetam ir jāparedz šādas savstarpēji savienotas telpas:
      1. · Pacienta sagatavošanai.
      2. · Modificētās EKT procedūras veikšanai.
      3. · Pacienta novērošanai periodā pēc modificētās EKT procedūras līdz laikam, kad dzīvībai svarīgas funkcijas ir
      4.   nostabilizējušās un ir iespējama pacienta pārvešana uz nodaļu.
      5. · Sanitārais mezgls pacientiem un personālam.
  1. Visās telpās ierīko izlietnes ar ūdens maisītājiem roku mazgāšanai.
  2. Telpā, kurā veic modificētās EKT procedūras un pacienta novērošanas telpā ierīko skābekļa padeves instalāciju ar ātrā savienojuma AGA tipa rozetēm un skābekļa plūsmu ne mazāk par 10 litriem minūtē.
  3. Pamatojums:
  4. Latvijas Republikas Ministru kabineta 19.02.2002 noteikumi Nr.77 (ar grozījumiem).
  5. Latvijas Republikas Ministru kabineta 02.08.2005 noteikumi Nr.581 (ar grozījumiem).
  6. MT 08-023