Selektīvās fototermolīzes izmantošana dermatoloģijā un veneroloģijā

Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

I. Vispārīgie jautājumi

  1. 1. Selektīvā fototermolīze ir medīcīniskā tehnoloģija (MT), kas balstās uz cilvēka organisma audu un elektromagnētiskā starojuma jeb gaismas viļņu mijiedarbību.
  2. 2. Selektīvā fototermolīze ir process, kad lāzera emitētie noteikta garuma gaismas viļņi tiek absorbēti galvenokārt tiem atbilstošos mērķaudos, radot šo audu selektīvu fotodestrukciju ar minimālu apkārtējo audu bojājumu. Enerģijas blīvumam ir jābūt pietiekami augstam un pulsu biežumam mazākam vai vienādam ar termālās relaksācijas laiku (TRL - laiks, kas nepieciešams, lai uzkarsušie mērķaudi atdzistu par pusi no temperatūras, kas sasniegta lāzerstarojuma iedarbības rezultātā). Tādēļ lāzerstarojums tiek pievadīts ultraīsu impulsu veidā. Cilvēka organismā galvenie lāzerstarojuma mērķaudi jeb hromofori ir ūdens, oksihemoglobīns, dezoksihemoglobīns, melanīns, kā arī mākslīgie pigmenti (tetovēšanas krāsas u.c.). Hemoglobīns, melanīns, ūdens absorbē gaismu jo intensīvāk, jo īsāki ir atbilstošās gaismas viļņi. Lāzerstarojuma absorbcijas spējas dziļākos ādas slāņos uzlabojas līdz ar viļņu garuma palielināšanos, t.i., jo garāks vilnis, jo dziļāk tas penetrē ādā. Ja ārstējamā patoloģija ir izmēros neliela, tad mazākam ir jābūt arī starojuma impulsam.
  3. Dažādiem hromoforiem TRL, kā arī spēja absorbēt noteikta garuma gaismas viļņus ir atšķirīgi. Tādēļ dažādu patoloģiju ārstēšanai jāizvēlas dažādas, selektīvi atbilstošas lāzersistēmas un intensīvi pulsētās gaismas iekārtas (IPL).
  1. II. Iespējas un nosacījumi selektīvās fototermolīzes metodes izmantošanai dermatoloģijā un veneroloģijā

  2. 1. MT Selektīvās fototermolīzes metodes izmantošana dermatoloģijā un veneroloģijā pielietošana ir atkarīga no diagnozes, slimības, tās rakstura un aktivitātes, pacienta darba un sadzīves nosacījumiem, izmantojamās aparatūras modifikācijas un citiem faktoriem. To, izvērtējot slimības klīniku, nosaka ārstējošais ārsts.
  3. 2. Selektīvās fototermolīzes metodi dermatoloģijā un veneroloģijā lieto ārstniecības iestādēs ar drošības noteikumiem atbilstošu telpu iekārtojumu, atbilstošu medicīnisko aparatūru un atbilstoši kvalificētu personālu.
  4. 3. Indikācijas Selektīvās fototermolīzes metodes ar lāzera un IPL iekārtām lietošanai dermatoloģijā un veneroloģijā.
  5. Ādas asinsvadu patoloģijas:
  6. Asinsvadu malformācijas (kapilārās jeb portvīna plankumi, venozās, arteriālās, limfātiskās); asinsvadu audzēji (hemangiomas, angiomas); teleangiektāzijas (kuperoze, rozācija, sārtie rētaudi, zirnekļveida u.c. teleangiektāzijas); retikulārās vēnas; piogēnās u.c. granulomas; citas asinsvadu patoloģijas.
  7. Ādas pigmentpatoloģijas: Café au lait plankumi; Lentigo solaris et senilis; seborejiskā keratoze; hiperpigmentācijas; tetovējumi.
  8. Epilācija: hirsutisms; hipertrihoze; Pseidofoliculitis barbae;k kosmētisku un higiēnisku apsvērumu dēļ.
  9. Neablatīvā fotorejuvenācija:EE E
  10. elastoze; ritidoze; aktīniska fotodermatoze.
  11. Citas indikācijas: verruca vulgaris; acne vulgaris; psoriasis vulgaris; sistēmiskā sarkanā vilkēde; hiperhidroze; lipodistrofija; lokāli taukaudu depozīti zemādā.
  12. 4. Kontrindikācijas lāzeru un IPL Selektīvās fototermolīzes metodes pielietošanai dermatoloģijā un veneroloģijā.
  13. Akūtas ādas un vispārējās infekcijas. Dekompensēts cukura diabēts. Ļaundabīgu un aizdomīgu veidojumu gadījumā bez onkologa konsultācijas. Fotosensibilizējošu zāļu un sintētisko retinoīdu lietošanas laikā un 6 mēnešus pēc to lietošanas. Ādas fototips IV – VI. Izteikts ādas iedegums.
  14. Ādas bojājums vai iekaisums apstrādes zonā. Palielināti limfmezgli apstrādes zonā.
  15. Alerģiska reakcija uz vietējās anestēzijas līdzekļiem vai to sastāvdaļām.
  16. Nav ieteicama grūtniecēm.
  17. Ārstam pirms procedūras ir jāizvērtē tās nepieciešamība un lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku un blaknēm.
  18. 5. Piesardzība lietošanā.
  19. Ir jāievēro piesardzība ordinējot metodi, ja pacientam piemīt tendence uz hipertrofiskām rētām vai keloīdu (anamnēzē). Metodes pielietošanas drošību un efektivitāti nodrošina rūpīga un skrupuloza ražotāja instrukcijas ievērošana.
  20. Visā procedūras laikā ir jāievēro aseptika.
  21. 6. Grūtniecība un bērna zīdīšanas periods.
  22. Grūtniecēm metodi neizmanto. Grūtniecēm metodi var izmantot tikai pozitīva riska ieguvuma gadījumā tikai gadījumos, kad iespējamais ieguvums attaisno iespējamo risku auglim. Zīdošām mātēm būtu jāizvērtē, cik zīdīšana var traucēt procedūru un otrādi.
  23. 7. Blakus efekti.
  24. Metodes risks un blakusefekti ir salīdzināmi un vienlīdz bīstami ar jebkuras ķirurģiskas iejaukšanās risku.
  25. Biežāk novērotie blakusefekti.
  1.  
    1. · Īslaicīgie (saglabājas dažas dienas): eritēma, purpura, tūska, nelielas zemādas hematomas, vezikulizācija, erozijas, čūlas, kreveles.
    2. · Ilglaicīgie (saglabājas vairākus mēnešus): hiperpigmentācija, kas rodas aptuveni 25% pacientu, - izzūd 2-3 mēnešu laikā; hipopigmentācija – izzūd 3-6 mēnešu laikā; rētas, kas raksturīgas pacientiem ar tumšāku ādu vai izteiktu iedegumu.
  1. Liela nozīme komplikāciju riska samazināšanā ir pareizai pēcoperācijas kopšanai.
  2. Lāzerterapijas un IPL pielietošana var būt daļēji efektīva vai pat neefektīva.
  3. 8. Lāzerterapijas rezultāts ir atkarīgs no :
    1. · uzstādītajiem tehniskajiem parametriem - enerģijas jaudas, darba režīma, impulsu ilguma, frekvences, apstrādājamā lauka diametra;
    2. · ādas stāvokļa: bojājuma rakstura un pakāpes, ādas tipa;
    3. · pacienta vispārējā stāvokļa - vecuma, blakus slimībām, imūnās sistēmas funkcionālās aktivitātes;
    4. · operatora prasmes.
  4. 9. Pirms MT pielietojuma, nepieciešama pacienta vai tā likumisko pārstāvju (vecāku vai aizbildņu) informēšana par ārstēšanas izvēli, labvēlīgiem rezultātiem, zināmiem riskiem un komplikācijām un piekrišana ārstēšanas metodei, kā arī iesaistīšana profilaktiskos pasākumos komplikāciju novēršanai.
  5. III. Metodes apraksts

  6. 1. Pirms procedūras pacients tiek informēts par diagnozi, procedūras mērķi, ārstēšanas gaitu, alternatīvām ārstēšanas metodēm, iespējamām sekām un komplikācijām.
  7. 2. Pacientu novieto guļus pozīcijā uz manipulāciju galda, nodrošinot optimālu pieeju apstrādes zonai. Atbilstoši procedūrai sagatavo darbam paredzēto ādas laukumu.
  8. 3. Uzliek atbilstošas aizsargbrilles gan pacientam, gan personālam, kas atrodas darba telpā.
  9. 4. Ieslēdz lāzeriekārtu, veic tās kalibrāciju. Uzstāda ārstēšanai nepieciešamos parametrus. Sagatavo darbam nepieciešamās palīgierīces, piemēram, dzesēšanas sistēmas.
  10. 5. Ieņem atbilstošu darba pozīciju pie manipulācijas galda, novietojot lāzera rokturi nepieciešamā virzienā un attālumā perpendikulāri apstrādājamai virsmai atbilstošā fokusējumā. Ieslēdz iekārtu darba režīmā.
  11. 6. Veic testa apstrādi ar izvēlētiem parametriem. Nepieciešamības gadījumā pakāpeniski palielina parametrus, tos katru reizi apstiprinot ar atkārtotu kalibrāciju.
  12. 7. Apmierinoša testa iznākuma gadījumā veic pamatprocedūru.
  13. 8. Pēc procedūras veic apstrādāto audu apkopšanu.
  14. 9. Lāzera un IPL pielietošanai dažādu dermatoloģisku un veneroloģisku patoloģiju gadījumā ir atšķirības. Pastāv daudzas operatīvās tehnikas un parametru kombinācijas, kuras var piemeklēt atkarībā no patoloģijas, ādas stāvokļa un vēlamā efekta.
  15. 9.1. Ādas asinsvadu patoloģiju klasifikācija
  16. Viena no vienkāršākajām un biežāk lietotajām ir Mulliken klasifikācija, kas , kas ,ādas vaskulārās patoloģijas šķir pēc šūnu kinētikas:
    1. · Hemangiomas: bojājumiem raksturīga endoteliāla hiperplāzija.
    2. · Malformācijas: bojājumiem raksturīgas normālas, nepārmainītas endoteliālās šūnas.
    3. · Ektāzijas: bojājumiem raksturīgas normālas, nepārmainītas endoteliālās šūnas un vaskulāra dilatācija.
  17. 9.2. Asinsvadu malformācijas jeb displāzijas
  18. Asinsvadu malformācijas ir asinsvadu embrionālās attīstības traucējumu rezultātā izveidojušies defekti, kas izpaužas uzreiz pēc dzimšanas. Visos gadījumos tās ir izveidojušās līdz dzemdībām. Atsevišķos gadījumos tās var būt tik neuzkrītošas, ka uzreiz pēc dzemdībām nav pamanāmas. Bērnam augot, šī patoloģija nevis samazinās, kā tas ir hemangiomu gadījumā, bet gan progresē - lēni, bet nepārtraukti. Atkarībā no skarto asinsvadu veida, malformācijas iedala kapilārajās, venozajās, arteriālajās un limfātiskajās. Tās ir vienkāršas vai kombinētas. Malformāciju iedalījums pēc asiņu plūsmas intensitātes: pie lēnas plūsmas bojājumiem pieder kapilārās un venozās malformācijas. Limfātiskās un arteriālās malformācijas ir straujas plūsmas bojājumi.
  19. Kapilārās malformācijas.
  20. Nevus flammeus ir apvienojošs termins visām iedzimtajām kapilārajām malformācijām. Biežāk sastopamie veidi ir portvīna plankums un viduslīnijas kapilārās malformācijas. Viduslīnijas kapilārās malformācijas konstatē ~ 25 % - 40 % jaundzimušo gaiši sārtu, makulāru bojājumu veidā, kas izkārtoti pa sejas, pakauša, skausta viduslīniju. Parasti tie spontāni izzūd pirmo dzīves gadu laikā. Portvīna plankumi ir kapilāro malformāciju veids, kad skarti virspusējie dermālie kapilāri, kas atrodas aptuveni 0,46 mm dziļi ādā. Parasti portvīna plankumi ir redzami uzreiz pēc piedzimšanas kā skaidri norobežoti rozā krāsas plankumi. 90 % pacientu tie lokalizēti galvas un kakla ādā. Precīza portvīna plankumu etioloģija nav zināma. Asinsvadu skaits tajos nav pārmainīts, endoteliālo šūnu proliferācija netiek konstatēta, bet pastāv progresējoša asinsvadu dilatācija, kuras cēloni saista ar asinsvadu simpātiskās inervācijas traucējumiem. Portvīna plankumi ļoti bieži kombinējas ar citām patoloģijām un iedzimtiem sindromiem.
  21. 9.3. Venozās malformācijas
  22. Klīniski izpaužas kā zili vai spilgti sārti grupēti mezgliņi. Lielākoties venozās malformācijas ir asimptomātiskas. Sūdzības ir vienīgi gadījumos, kad pakāpeniskas progresēšanas dēļ tiek nospiesti apkārtējie audi, īpaši nervi.
  23. Venozās malformācijas var būt kombinētas ar citām anomālijām un sindromiem: Zilā gumijas pūšļa nevusa sindroms; Maffucci sindroms. Venozas malformācijas novēro arī citu sindromu gadījumā: Gornhama sindroms, Bannayan - Zonana sindroms, Riley - Smith sindroms u.c., bet tie ir ļoti reti sastopami.
  24. 9.4. Ādas limfātiskās malformācijas
  25. Biežāk sastopamas ir virspusējās limfātiskās malformācijas, kad bojājums redzams uzreiz pēc piedzimšanas vai arī attīstās pirmo dzīves gadu laikā. Tas biežāk lokalizējas padušu kroku, plecu, kakla, ekstremitāšu proksimālo daļu ādā. Klīniski šis malformāciju veids izpaužas kā daudzskaitlīgi, sīki, vezīkulām līdzīgi, grupēti bojājumi, bieži ar verukozu virsmu. Sakarā ar limfas atteces traucējumiem rodas apkārtējo audu tūska. Cistiskās limfātiskās malformācijas, atšķirībā no virspusējām, veido nesāpīgus zemādas mezglus, kas klāti ar nepārmainītu ādu. Sāpes rodas, ja mezgls nospiež apkārtējos audus.
  26. 10. Ādas vaskulāro malformāciju terapija
  27. Labāku ārstēšanas iznākumu konstatē gadījumos, ja lāzerterapiju uzsāk pirms 1 gada vecuma, kad ir iespējams panākt bojājuma samazināšanos par 87 %, savukārt 3 – 8 gadus veciem pacientiem bojājums samazinās par 78 %, bet pacientiem, kuri vecāki par 16 gadiem, tikai par 73%. Sāpju mazināšanai izmanto lokāli lietojamus anestezējošus krēmus, epidermas atdzesēšanu ar kriogēniem aerosoliem vai ledu. Smagākos gadījumos, īpaši, ja bojājums lokalizēts acu tuvumā, nepieciešama vispārējā narkoze. Terapijas iznākumu ietekmē: bojājuma lokalizācija; bojājuma izmērs; pārmainīto asinsvadu diametrs; pārmainīto asinsvadu lokalizācijas dziļums ādā; asinsvadu sieniņas biezums.
  28. Lāzerterapija ir izvēles ārstēšanas metode ādas vaskulāro patoloģiju gadījumā. Tiek pielietoti gan nepārtrauktie, gan pulsa režīmā strādājošie lāzeri.
  29. Lāzeri, kurus pielieto vaskulārās patoloģijas gadījumā

Lāzera veids

Viļņu garums (nm)

Krāsa

Darba režīms

Argona

Argona krāsvielu

KTP

Q-Nd:YAG

Nd:YAG

Kriptona

Vara tvaiku

FLPD

488 - 514

577-630

532

532

532

521-532-568

578

577-600

zila-zaļa

dzeltena-sarkana

zaļa

zaļa

zaļa

dzeltena

dzeltena

dzeltena

nepārtraukts

nepārtraukts

pulsu zalves

20 nsec pulsi

1-15 msec

nepārtraukts

pulsu zalves

450 μsec pulsi

1,5 msec pulsi

Lietojot nepārtraukto viļņu (CW) argona lāzeru, panāk patoloģiski pārmainīto asinsvadu likvidācija. Taču vienlaicīgi starojums tiek absorbēts arī melanīnu saturošajās šūnās, tā radot nevēlamu termisku šo audu bojājumu, kas izpaužas kā vezikulācija, sekundāra rētošanās, hipopigmentācija un paliekošs ādas normālā zīmējuma defekts.

Labāku efektu panāk, lietojot FLPD jeb krāsvielu saturošo, pulsa režīmā strādājošo lāzeru (577; 585; 595 nm, impulsa ilgums 450 – 500 μsec, kas sakrīt ar hemoglobīna termālās relaksācijas laiku, tāpēc radītais termālais bojājums ir ievērojami niecīgāks kā citos gadījumos). Šis lāzers ļauj viena impulsa laikā apstrādāt lielāku laukumu - līdz 10 mm diametrā. Šo lāzera veidu rekomendē kā izvēles metodi portvīna plankumu ārstēšanā bērniem un zīdaiņiem. Bērniem jaunākiem par 12 gadiem tiek rekomendēta FLPD lāzerterapija ar enerģijas blīvumu robežās 5,5-7,5 J/cm2, ja tiek apstrādāts 5 mm diametrā liels laukums. Apstrādājot 7 mm lielu laukumu, ieteicams izmantot enerģijas blīvumu robežās 5-6 J/cm2, bet 10 mm lielam laukumam – 4-5 J/cm2. Viena no FLPD lāzerterapijas pozitīvajām īpašībām ir niecīgais terapijas sarežģījumu skaits. Biežāk novērojamie sarežģījumi ir tūska un purpura, kas attīstās tūlīt pēc terapijas, jo īpaši ap acīm lokalizētu bojājumu terapijā, un saglabājas 24-36 h.

  1. 11. Hemangiomas
  2. Hemangiomas ir asinsvadu formēšanās defekti, kas attīstās postnatālajā periodā un kuriem raksturīga endoteliālo šūnu proliferācija. 80% gadījumu hemangiomas ir solitāri, lokalizēti veidojumi, kas galvenokārt lokalizēti galvas un kakla ādā. Tomēr tās var izveidoties arī dažādos iekšējos orgānos (aknās, zarnu traktā, bronhos, galvas smadzenēs), tā radot ēšanas, elpošanas, runas u.c. traucējumus. Ja bērnam konstatē multiplas hemangiomas, tad šādu stāvokli dēvē par hemangiomatozi. Agrīnā stadijā tās ir kā sārti vai zilgani plankumi. Hemangiomas sārtā krāsā pieņemts dēvēt par virspusējām, bet zilganos plankumus, kas redzami cauri epidermai, par dziļajām. Ja hemangiomai ir gan virspusējā, gan arī dziļā komponente, tad tā ir kombinētā hemangioma.
  3. Hemangiomu terapija
  4. Galvenās indikācijas:
    1. · Hemangiomas lokalizācija saistīta ar dzīvībai svarīgu funkciju traucējumiem.
    2. · Izteikta vai multipla sejas hemangioma ar ievērojamu ādas bojājumu.
    3. · Hemangiomas virsmas ulcerācija ar vai bez superinfekciju.
    4. · Sejā vai dzimumorgānu apvidū lokalizēta hemangioma, kas var radīt psihiskas dabas traucējumus (citas lokalizācijas gadījumos ieteicama novērošana).
    5. · Strauji progresējoša hemangioma.
    6. · Vecāku vēlēšanās izdarīt ārstniecisku korekciju.
  5. Lāzerterapija. Ieteicamākais variants ir agresīva lāzerterapija hemangiomas proliferācijas fāzes laikā (parasti pirmais dzīves gads). Izmanto tos pašus lāzerus, kurus pielieto ādas vaskulāro malformāciju terapijā (sk. tabulu). Īpaši veiksmīga lāzerterapija būs gadījumos, kad hemangioma atrodas agrīnā proliferatīvā stadijā un nav izvirzījusies vairāk kā par 1mm virs ādas virsmas. Parasti terapeitiskais efekts tiek panākts nevis vienreizēja, bet atkārtotu (ar 3-6 nedēļas ilgiem intervāliem) terapeitisko seansu laikā. Ja hemangioma ir dziļāk lokalizēta, lieto papildus atvēsinošās metodes, kas ļauj pasargāt apkārtējos audus no nevēlamiem bojājumiem. Dziļo hemangiomu gadījumā, kad lāzerstarojuma iedarbības dziļums nav pietiekams, šo metodi var kombinēt ar lokālu vai sistēmisku kortikosteroīdu pielietošanu.
  6. Mazu, lokalizētu hemangiomu terapijā izmanto steroīdus – lokāli vai sistēmiski. Gadījumos, kad kortikosteroīdus nav ieteicams lietot, tos var mēģināt aizstāt ar interferonu. Ķirurģiskā terapija ir izvēles terapijas metode dziļo hemangiomu gadījumā, kad lāzerterapija nedod pietiekamu efektu.
  7. 12. Mikrocirkulācijas gultnes asinsvadu dilatācija
  8. Teleangiektāzijas. Teleangiektāzijas ir mikrocirkulācijas gultnes asinsvadu: venulu, kapilāru, arteriolu paplašināšanās diametrā (0,1 - 1,0 mm), līdz tie kļūst vizuāli pamanāmi. Ādas teleangiektāzijas iemesli ir ģenētiska predispozīcija, saistaudu slimības, primārās ādas slimības, hormonālais disbalanss, fizikāls bojājums. Arteriolārās teleangiektāzijas klīniski izpaužas kā nelieli, spilgti sārti veidojumi, kuri atrodas vienā līmenī ar ādu. Teleangiektāzijas, kas radušās paplašinoties venulām, ir lielākas izmēros, zilganas un bieži piepaceltas virs ādas līmeņa. Kapilārās teleangiektāzijas parasti agrīnās stadijās ir sārtas un nelielas, bet ar laiku palielinās izmēros un iegūst sārti zilganu nokrāsu. Teleangiektāzijas pēc to klīniskajām izpausmēm iedala 4 grupās: vienkāršās jeb lineārās; arborizētās jeb sazarotās; zirnekļveida; papulārās.
  9. Dilatēto asinsvadu terapija.
  10. Dilatēto asinsvadu terapijai līdztekus senāk pazīstamajai elektrokauterizācijai šodien plaši izmanto lāzerterapiju. No dažādiem lāzeru veidiem pašlaik izvēles metode ir pulsējošā režīmā strādājošie, krāsvielu saturošie lāzeri (FLPD). Lietojot šo lāzerterapijas veidu (viļņu garums 585; 595 nm, enerģijas blīvums vidēji 6,9 J/cm2), iespējams panākt bojājuma samazināšanos par 78-93 % jau viena terapijas seansa laikā. Dažreiz ir nepieciešami atkārtoti seansi, atkarībā no pārmainītā asinsvadu dziļuma ādā, tomēr lielākoties pietiek ar diviem terapijas seansiem, lai pilnībā likvidētu šos asinsvadu bojājumus. Pēc FLPD terapijas var novērot purpuru, kas izzūd 7-14 dienu laikā. Pacientam pēc terapijas seansa ir ieteicams uz apstrādātā laukuma lietot antibiotiku ziedi vismaz 3-4 dienas, kā arī izvairīties lietot šajos apvidos kosmētiku.
  11. 13. Lāzeri nevēlama ķermeņa apmatojuma likvidācijai
  12. Fotoepilācija.
  13. Fotoepilācijas pamatā ir selektīvās fototermolīzes princips. Fotoepilācijas gadījumā ir šādi hromofori : endogēnie – matos esošais melanīns; eksogēnie – oglekļa suspensija, aminolevulīnskābe. Melanīnam raksturīgs plašs gaismas absorbcijas spektrs, bet lāzerepilācijas gadījumā piemērotākais viļņu garums svārstās robežās 600 – 1100 nm, kas ir pietiekams garums, lai panāktu gaismas penetrāciju nepieciešamajā dziļumā. Lai pasargātu apkārtējo ādu no termiska bojājuma, paralēli lāzerepilācijai obligāti ir jāveic epidermas virsējā slāņa dzesēšana gaismas iekārtas (IPL) ar ledu vai speciālām dzesēšanas iekārtām.

Galvenie fotoepilācijā pielietojamie lāzeri un IPL

Lāzers vai IPL

Viļņu garums (nm)

Pulsa ilgums

Enerģijas blīvums (J/cm2)

Apstrādes laukums (mm)

Ilgpulsa rubīna lāzers

694

1,2 – 100 msec

10-40

3-20

Ilgpulsa aleksandrīta lāzers

755

2,3,5,10,20,40 msec

5 – 100

5 – 15

Diodu lāzers

800

10 – 100 msec

10 – 60

2 – 10

IlgpulsaNd:YAG lāzers

1064

1 – 50 msec

līdz 150

1 – 4

IPL

590 - 1200

dažādi (msec)

pieskaņoti

10x45

 

  1. Fotoepilācijas iznākumu nosaka mata veids, mata lokalizācijas dziļums, mata krāsa.
  2. Pacientu piemērotība/nepiemērotība fotoepilācijai ir ģenētiski determinēta. Folikulārie melanocīti producē divu veidu melanīnu: brūnganmelno eumelanīnu un sarkanīgo feomelanīnu. Šo melanīna veidu absorbcijas spektri ir atšķirīgi. 694 nm garo gaismas viļņu absorbcijas spējas feomelanīnam ir 30 reizes mazākas kā eumelanīnam, bet 700 nm garus viļņus feomelanīns gandrīz neabsorbē. Melanīna pigmentu savstarpējās attiecības un to daudzums nosaka plašo matu krāsu spektru. Piemērotu enerģijas jaudu un blīvumu piemeklē atkarībā gan no matu krāsas, gan arī ādas tipa. Tumši mati likvidējami vieglāk kā gaiši, it īpaši sirmi mati. Par ideālu pacientu lāzerepilācijai ir jāuzskata pacients ar gaišu ādu (I – III ādas tips) un tumšiem matiem. Pacientiem ar tumšiem matiem tiek panākta ilgstošāka nevēlamā apmatojuma likvidācija nekā rudiem un blondiem cilvēkiem. Pilnīgs, īslaicīgs matu zudums tiek panākts vienmēr un ilgst dažus mēnešus. Gaišmataini pacienti var tikt epilēti ar 3 mēnešu intervāliem. Pēc katra epilācijas seansa ataugošie mati ir arvien retāki un trauslāki. Pastāvīgs, daļējs matu zudums ir atkarīgs no matu krāsas un diametra. Pacientiem ar gaišu ādu un tumšiem matiem tas tiek sasniegts ~ 80 % gadījumu viena vai dažu epilācijas seansu laikā. Klīniskā pieredze parāda, ka cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, kā arī izteiktu iedegumu pēc epilācijas biežāk novēro dažādus sarežģījumus.
  1. Fotoepilācijas blaknes. Lāzerepilācija nav nesāpīga. Lielākā daļa pacientu atzīmē sāpes vai diskomfortu epilācijas laikā un tūlīt pēc tās. Aukstuma un lokālo anestezējošo līdzekļu lietošana var novērst šīs sūdzības. Perifolikulāra eritēma un tūska parasti attīstās visiem pacientiem. Tās intensitāte un ilgums ir atkarīgs no matu krāsas un blīvuma. Parasti tā ilgst 1 – 3 dienas. Epidermas bojājumu (vezikulizāciju, erozijas, kreveles) novēro gadījumos, kad izmantoti pārāk spēcīgi terapijas parametri. Bojājumi raksturīgāki tumšādainiem un iedegušiem pacientiem. Epilācija var provocēt herpes simplex klīnisko izpausmi. Tā ir reti sastopama blakne, raksturīgāka pacientiem, kuriem anamnēzē jau ir bijušas šīs slimības epizodes. Bakteriālās infekcijas risks ir zems. Parasti novēro tikai gadījumos, kad bojāta epiderma. Dispigmentācija, kas izpaužas kā pārejoša hipo- vai hiperpigmentācija, raksturīgāka tumšādainiem vai iedegušiem cilvēkiem. Rētošanās parasti ir kā pēcterapijas infekcijas sekas.
  2.  
  3. Lāzerepilācijas drošība
  4. Epilācijas laikā ir jāveic drošības pasākumi acu aizsardzībai. Jālieto speciālas brilles, jāizvairās no epilācijas acs apvidū. Ja tiek epilēts plašs apvidus, var rasties kairinoši izgarojumi un smaka, tāpēc būtu nepieciešams dūmu evakuators, lai novērstu šo problēmu.
  5. 14. Hiperhidroze, lipodistrofija un lokāli zemādas taukaudu depozīti
  6. Hiperhidrozes, lipodistrofijas un lokālu zemādas taukaudu depozītu lāzerķirurģisku ārstēšanu veic lokālā infiltrācijas anestēzijā, caur 1 mm ādas griezienu mērķa audiem (padušu sviedru dziedzeriem, zemādas taukaudiem) pievadot lāzera iekārtas optisko šķiedru un izdarot mērķa audu destrukciju. Pēc procedūras incīzijas vietu slēdz ar sterilu stripu un uzliek sausu spiedošu pārsēju.

Procedūrai izmantojamo lāzeriekārtu raksturojums:

Lāzera veids

Impulsa Nd:YAG

Viļņu garums

1064 nm

Pulsa enerģija

līdz 150 mJ

Pulsa garums

līdz 200 µs

Frekvence

līdz 40 Hz

Pēc hiperhidrozes, lipodistrofijas un lokālu zemādas taukaudu depozītu lāzerķirurģiskas ārstēšanas var novērot pārejošu ādas apsārtumu, pietūkumu un nelielas zemādas hematomas.

IV. Drošības pasākumi Tehnoloģiskais nodrošinājums darbā ar lāzera un IPL iekārtām

  1. 1. Selektīvo fototermolīzi ar lāzersistēmu vai IPL dermatoveneroloģijā veic ārstniecības iestādēs ar drošības noteikumiem atbilstošu telpu iekārtojumu, atbilstošu medicīnisko aparatūru un atbilstoši kvalificētu personālu.
  2. 2. Darba telpām jāatbilst drošības noteikumiem darbam ar lāzeriekārtām.
  3. Lāzera (IPL) operācijām paredzēto telpu iekārtojums. Telpu iekārtojumam jāatbilst Starptautiskās Elektrotehniskās Komisijas (International Electrotechnical Commission - IEC) Lāzeru Drošības Vadlīnijām IEC 60825, kā arī Eiropas Standartizācijas Komisijas (European Committee for Standartization – CEN/CENELEC) vadlīnijām DIN EN 60825-1, kurās noteikts, ka telpās, kurās lieto 3B, 3R un 4 klases lāzerus, sienām, griestiem un logiem jābūt apdarinātiem ar gaismu nereflektējošiem materiāliem. Telpas jāapzīmē ar speciāliem marķieriem, kas brīdina par bīstamu lāzerstarojumu, kā arī jāaprīko ar speciāliem gaismas vai skaņas signāliem, kas brīdina, ka telpā nedrīkst ienākt, jo tiek strādāts ar lāzeru. Ja lāzers rada bioloģisku gaisa piesārņojumu, papildus jāizmanto speciālus dūmu evakuatorus un papildus ventilācijas sistēmas. Gan personālam, gan pacientiem jāvalkā speciālas aizsargbrilles, atbilstoši DIN EN 207 vadlīnijām par acu aizsardzības pasākumiem, vai citi acu aizsarglīdzekļi.
  4. 3. Lāzeriekārtām (IPL) jābūt sertificētām atbilstoši ES prasībām un reģistrētām atbilstošās valsts institūcijās.
  5. 4. Par enerģijas avotiem selektīvajā fototermolīzē var tikt izmantotas lāzeru un intensīvi pulsētās gaismas (IPL) iekārtas. Selektīvajā fototermolīzē izmantotās abu tipu (lāzeri un IPL) iekārtas strādā ar jaudu, kas vienāda vai lielāka par 0,5 W un ir iekļautas 3.B, 3 R un 4. lāzerdrošības klasēs.
  6. 5. Lāzersistēmu klasifikācija atbilstoši drošības pakāpei.
  7. Starptautiskās Elektrotehniskās Komisijas (International Electrotechnical Commission) vadlīnijas IEC 60825-1 (01.01.2004.):
  8. Klase 1 - lāzerstarojums nerada audu un redzes bojājumus:
  9. Klase 1: redzes bojājumi nerodas pat tieši lūkojoties lāzerstarā ar optiskām palīgierīcēm;
  10. Klase 1M: redzes bojājumi var rasties vienīgi, ja lāzerstarā lūkojas ar optiskām palīgierīcēm. Attiecas uz starojumu 302,5 – 4000 nm robežās.
  11. Klase 2 (zemas jaudas) - spēj izraisīt acs aizsargrefleksu (acu spontāna aizvēršanās), skatoties redzamās gaismas spektra lāzerstarā (400 – 700 nm):
  12. Klase 2: redzei droši, ja pieļauta īslaicīga, tieša skatīšanās lāzerstarā (0,25 s, 400 – 700 nm, <1mW), līdz rodas acu aizsargreflekss;
  13. Klase 2M: redzei droši, ja pieļauta īslaicīga, tieša skatīšanās lāzerstarā (0,25 s, 400 – 700 nm, <1mW), līdz rodas acu aizsargreflekss. Redzes bojājums var rasties, ja lāzerstarā skatās ar optiskām palīgierīcēm.
  14. Klase 3 (vidējas jaudas) - bīstami redzei, ja skatās tieši lāzerstarā vai koncentrēti atstarotajā gaismā:
  15. Klase 3R: bīstami redzei, ja skatās tieši lāzerstarā (5X1mW; 400 – 700 nm) vai koncentrēti atstarotajā gaismā. Izkliedēta atstarotā gaisma redzei nav bīstama. Nerada ugunsdrošības risku. Lāzerstarojuma nepārtrauktā režīma jaudas augšējā robeža 0,5W;
  16. Klase 3B: bīstami redzei, ja skatās tieši lāzerstarā (5X1mW; 400 – 700 nm) vai koncentrēti un izkliedēti atstarotajā gaismā. Nerada ugunsdrošības risku. Lāzerstarojuma nepārtrauktā režīma jaudas augšējā robeža 0,5 W;
  17. Klase 4 (augstas jaudas) – rada nopietnus redzes bojājumus skatoties tieši lāzerstarā vai pat difūzi izkliedēti atstarotā gaismā, kā arī var radīt ādas bojājumu. Pastāv ugunsdrošības risks. Var radīt lāzerģenerētu gaisa inficēšanu (vīrusi, baktērijas). Lāzeru jauda lielāka par 0,5 W.
  18. 6. Elektrotraumas novēršanas pasākumi.
  19. IPL un lāzeriekārtu remonts atļauts tikai speciāli apmācītam tehniskajam personālam. Medicīniskajam personālam nav atļauts atvērt iekārtas aizsargapvalkus, mitrināt ar šķidrumiem vadības pulti vai uzgaļus, jo tas var radīt strāvas triecienu.
  20. 7. Tehniskais palīgaprīkojums: manipulāciju galds, apgaismojums, kā arī iespēju robežās optiskās iekārtas, ādas dzesēšanas iekārtas, anestēzijas. Pēcoperācijas ādas kopšanas līdzekļi. Pirmās palīdzības komplekts.
  21. 8. Uzliesmošanas un eksplozijas novēršanas pasākumi.
  22. Virsmu apstrādei pirms procedūras lietojami vienīgi alkoholu un acetonu nesaturoši šķidrumi. Ja tādi tomēr lietoti, jānogaida, kamēr šķidrums pilnībā iztvaiko no ādas virsmas. Anestēzijā nedrīkst izmantot viegli uzliesmojošas vielas, uzmanīgi jālieto skābeklis. Procedūras laikā izmantojamām salvetēm un citiem materiāliem jābūt samitrinātiem alkoholu nesaturošā šķidrumā.
  23. 9. Selektīvo fototermolīzi veic ārstniecības persona: sertificēts ārsts – dermatologs, venerologs, kas apguvis attiecīgās lāzersistēmas vai IPL pielietošanas medicīnisko tehnoloģiju vai dermatoloģijā veneroloģijā nesertificēts ārsts, kas apguvis lāzersistēmas (IPL) pielietošanas medicīnisko tehnoloģiju, sertificēta ārsta dermatologa, venerologa uzraudzībā. Lai apgūtu lāzersistēmas (IPL) pielietošanas medicīnisko tehnoloģiju dermatoloģijā un veneroloģijā, dermatologam, venerologam jābeidz profesionālā rezidentūras studiju programma dermatoloģijā un veneroloģijā vai arī nepieciešama apmācība kursos (aparatūras ražotāja, pēcdiploma apmācības u.c.) par attiecīgās iekārtas pielietošanu dermatoveneroloģijā.
  24. RP SIA Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs
  25. Papildinājums - SIA ,,Panacea PRO"

09-001