Zoba cietie audi

Latvijā apstiprinātās kariesa un zoba cieto audu diagnostiskās un ārstnieciskās tehnoloģijas un to lietošanai nepieciešamais tehnoloģiskais nodrošinājums

  1. I. Kariesa un zobu cieto audu diagnostiskās metodes

  2. 1. Klīniskā metode.
  3. 2. Rentgenoloģiskā metode (interproksimālā rentgenogramma).
  4. 3. Palīgmetodes:
  5. 3.1. fibrooptiskā caurgaismošana (FOTI);
  6. 3.2. fluorescenses metode (QLF);
  7. 3.3. lāzerfluorescences metode (IRLF);
  8. 3.4. elektrovadāmības metode (ECM).
  9. II. Kariesa un zobu cieto audu ārstnieciskās metodes

  10. 1. Preparēšanas metodes:
  11. 1.1. rotējošo instrumentu metode – zemu/augstu apgriezienu rotējošo instrumentu lietošana (30 000-300 000 apgr./min.);
  12. 1.2. kinētiskā metode –abrāzija ar gaisa/smilšu strūklu;
  13. 1.3. ķīmiski - mehāniskā metode (Carisolv);
  14. 1.4. hidrokinētiskā metode – kariozo masu izņemšana ar lāzeru;
  15. 1.5. sonoscilogrāfijas metode (SONIC SIS MICRO);
  16. 1.6. atraumatiskā restauratīvā ārstēšana (ART);
  17. 2. Kavitāšu veidošanas principi:
  18. 2.1. minimālā invāzija (MI) - princips attiecas uz adhezīvo zobārstniecību;
  19. 2.2. rezistences forma;
  20. 2.3. retensijas forma (arī mikromehāniskā retensija);
  21. 2.4. "ērtības" forma;
  22. 2.5. kariozo masu izņemšana.
  23. 3. Kavitātes izolācijai izmantojamie līdzekļi:
  24. 3.1. šķidrumu absorbējošie materiāli;
  25. 3.2. koferdams;
  26. 3.3. vakuuma atsūcējs.
  27. 4. Pulpas aizsardzībai izmantojamie līdzekļi:
  28. 4.1. stikla jonomērcementa odere;
  29. 4.2. ar sveķiem stiprinātā stikla jonomērcementa odere;
  30. 4.3. hidrofīla saite.
  31. 5. Kavitāšu klasifikācija un to plombēšanā (ar tiešās atjaunošanas metodēm) pieļaujamie materiāli:
  32. 5.1. I klases kavitāte:
    1. 5.1.1. amalgama (non g2);
    2. 5.1.2. hibrīdkompozīti (t.s. blīvējamie hibrīdkompozīti).
  33. 5.2. II klases kavitāte:
    1. 5.2.1. amalgama (non g2);
    2. 5.2.2. hibrīdkompozīti (t.s. blīvējamie hibrīdkompozīti).
  34. 5.3. III klases kavitāte:
    1. 5.3.1. stikla jonomērcements;
    2. 5.3.2. sveķu stikla jonomērcements;
    3. 5.3.3. kompomērs;
    4. 5.3.4. mikropildījuma kompozīti;
    5. 5.3.5. hibrīdkompozīti.
  35. 5.4. IV klases kavitāte:
    1. 5.4.1. hibrīdkompozīti;
    2. 5.4.2. mikropildījuma kompozīti.
  36. 5.5. V klases kavitāte:
    1. 5.5.1. stikla jonomērcements (SJ);
    2. 5.5.2. sveķu stikla jonomērcements(SSJ);
    3. 5.5.3. kompomērs(KM);
    4. 5.5.4. hibrīdkompozīts (t.s. plūstošais)(KZ);
    5. 5.5.5. mikropildījuma kompozīts(KZ);
    6. 5.5.6. amalgama (non g2).
  37. III. Kavitāšu plombēšanas tiešās atjaunošanas metodes

  38. 1. Slīpo slāņu metode lietojama šādiem materiāliem:
  39. 1.1. kompozīti (gaismā cietējoši – g/c);
  40. 1.2. kompomēri.
  41. 2. Horizontālo slāņu metode lietojama šādiem materiāliem:
  42. 2.1. kompozīti (g/c);
  43. 2.2. kompomēri.
  44. 3. Kondensēšanas metode lietojama šādiem materiāliem:
  45. 3.1. amalgama.
  46. 4. Blīvēšana lietojama šādiem materiāliem:
  47. 4.1. amalgama;
  48. 4.2. stikla jonomērcements (SJ);
  49. 4.3. sveķu stikla jonomērcements(SSJ);
  50. 4.4. kompomēri(KM);
  51. 4.5. kompozīti (gaismā cietējoši un ķīmiski cietējoši)(KZ):
    1. 4.5.1. hibrīdkompozīti (izņemot plūstošie);
    2. 4.5.2. mikropildījuma;
    3. 4.5.3. makropildījuma.
  52. 5. Plombēšana vienā porcijā lietojama šādiem materiāliem:
  53. 5.1. stikla jonomērcements (SJ);
  54. 5.2. sveķu stikla jonomērcements(SSJ);
  55. 5.3. kompozīts (ķīmiski cietējošs)(KZ).
  56. 6. Slēgtās "sviestmaizes" metode lietojama ar šādiem materiāliem:
  57. 6.1. stikla jonomērcements + kompozīts;
  58. 6.2. sveķu stikla jonomērcements + kompozīts;
  59. 6.3. kompozīts (plūstošais) + kompozīts;
  60. 6.4. kompozīts (plūstošais) + kompozīts hibrīdais (t.sk. blīvējamais);
  61. 6.5. kompozīts (ķīmiski cietējošais) + kompozīts (gaismas cietējošais);
  62. 6.6. kompomērs + kompozīts;
  63. 6.7. kompozīts (blīvējamais) + kompozīts mikropildījuma;
  64. 6.8. kompozīts makropildījuma + kompozīts mikropildījuma.
  65. IV. Materiāli, instrumenti un palīglīdzekļi, kas izmantojami, lietojot tiešās atjaunošanas (plombēšanas) metodes:

  66. 1.Amalgama (non g2):
  67. 1.1. palīglīdzekļi:
    1. 1.1.1. matricas (metāla);
    2. 1.1.2. matricas turētāji;
    3. 1.1.3. koka ķīlīši;
    4. 1.1.4. amalgamators;
    5. 1.1.5. amalgamas nesējs;
    6. 1.1.6. amalgamas blīvētājs.
  68. 1.2. plombas apstrādes instrumenti:
    1. 1.2.1.instrumenti zoba anatomiskās formas veidošanai;
    2. 1.2.2. instrumenti plombas pulēšanai.
  69. 2. Kompozīti (g/c), kompomēri, sveķu-stikla jonomērcementi (SSJ):
  70. 2.1. polimerizācijas ierīces:
    1. 2.1.1. konvencionālā redzamās gaismas polimerizācijas ierīce (staru garums 450-550 mm, jauda 400-900 mV/cm2);
    2. 2.1.2. pieaugošas intensitātes polimerizācijas ierīce;
    3. 2.1.3. plazmas polimerizācijas ierīce;
    4. 2.1.4. lāzerpolimerizācijas ierīce;
  71. 2.2. palīglīdzekļi:
    1. 2.2.1. matricas;
    2. 2.2.2. matricas turētāji;
    3. 2.2.3. ķīlīši;
    4. 2.2.4. blīvējamie instrumenti;
    5. 2.2.5. instrumenti veidošanai;
    6. 2.2.6. gaismas vada konusveida pagarinātāji;
  72. 2.3. plombu apstrādes instrumenti:
    1. 2.3.1. urbuļi (dimanta, karbīda);
    2. 2.3.2. diski;
    3. 2.3.3. pulieri;
    4. 2.3.4. pastas.
  73. 3. Stikla - jonomērcementi (SJ), kompozīti (ķīmiski cietējošie):
  74. 3.1. palīglīdzekļi:
    1. 3.1.1. matricas;
    2. 3.1.2. matrices turētāji;
    3. 3.1.3. ķīlīši;
    4. 3.1.4. blīvējamie instrumenti;
    5. 3.1.5. instrumenti veidošanai.
  75. 3.2. plombu apstrādes instrumenti:
    1. 3.2.1. urbuļi (dimanta, karbīda);
    2. 3.2.2. diski;
    3. 3.2.3. pulieri.
  76. V. Zoba kroņa atjaunošana ar netiešo metodi

  77. (tiek gatavotas zobu tehniskajā laboratorijā) :
  78. 1. Inlejas:
    1. 1.1. porcelāna;
    2. 1.2. kompozīta;
    3. 1.3. metāla.
  79. 2. Onlejas:
    1. 2.1. porcelāna;
    2. 2.2. kompozīta;
    3. 2.3. metāla.