Ko topošie vecāki jautā speciālistiem?

14.08.2014.  |   Drukas versija

Vairāku mēnešu garumā valsts portāls Grutnieciba.lv topošos vecākus un citus zinātkāros aicināja apmeklēt zināšanu pēcpusdienas Rīgā un reģionos, lai runātu par veselīgas grūtniecības norises priekšnoteikumiem un vecāku emocionālo labsajūtu mazuļa gaidīšanas laikā. Pasākumu laikā topošās māmiņas pauda viedokli, ka par grūtniecības norisi un bērniņa attīstību grūtniecības laikā pieejama apjomīga informācija, taču bieži vien viedokļi ir pretrunīgi, un grūti izvērtēt, kuram avotam uzticēties. Tāpat brīžiem trūkst pārliecības vai sniegtā informācija ir objektīva un nav komerciāla.

 

Topošās māmiņas interesējas par savas veselības profilaksi

Vaicātas par saviem paradumiem grūtniecības laikā, daudzas sievietes atzina, ka nepievērš pietiekamu uzmanību tieši savas veselības veicināšanai un profilaksei. Veselīgs uzturs, pietiekami daudz šķidruma un mērena fiziskā slodze – tas viss, kā norādīja ginekoloģe Dr. Daiga Baranovska, ne tikai ļaus topošajai māmiņai justies labāk gaidību laikā, bet arī palīdzēs sagatavoties dzemdību procesam: „Topošajām māmiņām dienā noteikti jāizdzer vismaz 1,5 – 2 litri šķidruma, un jāatceras, ka tieši šķidruma trūkums var kļūt par tūsku rašanās cēloni, nevis otrādi.” Ne mazāk būtiska grūtniecības laikā ir fiziskā slodze – dienā ieteicama 30 minūšu ilga vidēja līmeņa fiziskā slodze – tas vairos kopējo enerģiju, uzlabos sirds un asinsvadu sistēmas darbību, miegu, kā arī palīdzēs sagatavoties dzemdībām un regulēt svara pieaugumu.

 

Vēl viens būtisks aspekts, kas interesēja teju visas topošās māmiņas, bija jautājums par nepieciešamību grūtniecības laikā nēsāt kompresijas zeķes. „Slodze uz kājām grūtniecības laikā ir ļoti liela, un tās radītās sekas ne vienmēr var būt manāmas uzreiz, tāpēc noteikti katrai grūtniecei būtu jāpārrunā ar savu ārstu, kā rūpēties par kāju veselību un izvairīties no varikozām vēnām, ja pastāv šāds risks,” norāda D.Baranovska.

 

Kā dzemdēt?

Aktuāls bija arī jautājums – kā dzemdēt? Vai izvēlēties individuālās aprūpes līgumu ar vecmāti vai dzemdību speciālistu? „Valsts topošajiem vecākiem nodrošina apmaksātu dzemdību palīdzību, tostarp gan vecmāti, gan ārstu, tāpēc lēmums, vai slēgt individuālu aprūpes līgumu ar kādu no speciālistiem, ir jāpieņem pašiem vecākiem. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka, saņemot valsts apmaksātu pakalpojumu, kvalitāte vai attieksme būs citāda, nekā  maksājot par to pašiem," norāda D.Baranovska. Valsts apmaksāta dzemdību palīdzība tiek nodrošināta ārstniecības iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar valsti. Dzemdību norises vietu grūtniece var izvēlēties pati, vienojoties ar ārstniecības iestādi par dzemdību palīdzības sniegšanu.

 

Būtiski atcerēties, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas arī ģimenes dzemdības – grūtnieces vīrs vai kāds radinieks var bez maksas piedalīties dzemdībās. Pasākumos topošie tēti vairākkārt aktualizēja jautājumu par piedalīšanos dzemdībās – cik svarīga ir topošā tēta klātbūtne, ja pārliecība, ka to vajadzētu darīt, tomēr nav pietiekami spēcīga? D.Baranovska uzsvēra, ka mūsdienās dzemdībās var piedalīties ne tikai tēti, bet arī mammas, draudzenes, dūlas vai kāds cits tuvs cilvēks, tāpēc topošajiem vecākiem noteikti pašiem būtu jāsaprot, kas viņiem ir piemērotākais.

 

Piedzimt par mammu un tēti

Ne mazāk būtiska par medicīniskajiem aspektiem grūtniecības laikā ir topošo vecāku emocionālā labsajūta. Ja topošie vecāki jūt, ka viņiem ir nepieciešams papildus atbalsts, to noteikti vajag meklēt. „Mūsdienās ir ļoti plašas iespējas saņemt visdažādāko emocionālo atbalstu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā dažādos krīzes un psiholoģiskā atbalsta centros.  Ja grūtniece vai jaunā māmiņa izjūt pastāvīgu nomāktību, trauksmi, nogurumu un dzīvesprieka zudumu, noteikti vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu, lai kopīgi izvēlētos un saprastu, kāda palīdzība nepieciešama un kur to saņemt,” norāda D.Baranovska.

 

Topošajiem vecākiem noteikti vajadzētu ņemt vērā, ka piedzimšana par mammu un tēti var prasīt daudz vairāk laika, kā sākotnēji šķiet, un mamma ar tēti ne vienmēr piedzimst kopā ar mazuli. „Viss, kas mazulim vajadzīgs pirmajos dzīves gados, ir droša vide, atbalsts un mīlestība! Tāpēc gan grūtniecības laikā, gan pēc bērniņa piedzimšanas vajag izrunāt visus jautājumus, kas rada kaut nelielu trauksmi, ar savu partneri vai tuviniekiem,” sacīja ārsts – psihoterapeits Dr. Oļegs Plesunovs, „Pretēji sabiedrībā valdošajam stereotipam, grūtniecei tomēr nevajadzētu būt kašķīgai – grūtniecības laikā laimes sajūtai un pašcieņai būtu jāpalielinās. Ja ir sajūta, ka grūtības būs, taču pēc tam es būšu laimīga, tad viss ir kārtībā.”

 

Pasākumu cikls „Zināšanu pēcpusdienas Latvijas reģionos”

Pasākumu cikls „Zināšanu pēcpusdienas Latvijas reģionos” ir valsts portāla Grutnieciba.lv iniciatīva ar mērķi topošajiem vecākiem sniegt iespēju uzzināt noderīgu un uzticamu informāciju par grūtniecības laiku un valsts apmaksātu grūtniecības novērošanu. Pasākumu apmeklētājiem bija iespēja gan uzzināt noderīgu informāciju par bērniņa gaidīšanas laiku, gan uzdot sev interesējošos jautājumus. Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle un ginekoloģe Dr. Daiga Baranovska klātesošajiem stāstīja par to, kas jāņem vērā topošajiem vecākiem, rūpējoties par savu un gaidāmā bērniņa veselību, savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas eksperts Dr. Oļegs Plesunovs ar klātesošajiem diskutēja par vecāku sajūtām, pārdomām un savstarpējām attiecībām bērniņa gaidīšanas laikā, īpaši uzsverot veselīgu attiecību nozīmi plānojot, gaidot un sagaidot mazuli. Pasākumi norisinājās Rīgā, Bauskā, Saldū, Smiltenē un Līvānos, un tajos piedalījās ap 130 topošo vecāku.

 

Valsts portāls Grutnieciba.lv

Valsts portāls Grutnieciba.lv ir veselības nozares profesionāļu veidots portāls topošajiem un jaunajiem vecākiem, kurā apkopota uzticama informācija par grūtniecības norisi, veselības pārbaudēm, dzemdībām un mazuļa kopšanu. Portālā iespējams uzdot jautājumus speciālistiem un dalīties pieredzē ar citiem portāla apmeklētājiem. Grutnieciba.lv veidojuši speciālisti no Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas.