Par dienas stacionāra darbību

01.02.2018.  |   Drukas versija

Par veiktajām izmaiņām dienas stacionāra darbības organizēšanā

2017. gada decembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos*, paredzot, ka ar dienas stacionāra darbības organizācijas uzlabošanu saistītās izmaiņas stājas spēkā ar 2018. gada 1. martu.

Grozījumu izstrādes mērķis ir novērst situāciju, kas izveidojusies iepriekšējo gadu laikā, kad tika samazināts stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētais finansējums un veicināta ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu attīstība. Rezultātā ambulatorās ārstniecības iestādēs tika sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, kas pēc būtības ir stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi ar ārstējošā personāla diennakts uzraudzību, t.i., pacienti uzturējās un saņēma veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē vairākas dienas.

 

 Būtiskākās izmaiņas no 1. marta: 

  • Dienas stacionārā pakalpojumi veicami vienas dienas ietvaros (pacientu izrakstot līdz plkst. 22.00);
  • Uzsvērta pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanas nozīme (nepieciešamo izmeklējumu veikšana) pirms pacienta nosūtīšanas uz dienas stacionāru;
  • No dienas stacionāra pakalpojumu apjoma izslēgtas sarežģītās manipulācijas, pēc kurām nepieciešama ilgstoša pēcoperācijas aprūpe (2 vai 3 dienas);
  • Izslēgtās manipulācijas iekļautas jaunizveidotā stacionārā programmā “Plānveida īslaicīgā ķirurģija” (programmā iekļautās manipulācijas tiks apmaksātas pēc DRG, taču tai plānots atsevišķs finansējuma apjoms, kas tiks norādīts līgumā ar ārstniecības iestādi).

 

Plānotie ieguvumi grozījumu ietvaros: 

  • Samazinās pacientu līdzmaksājumi (paliekot dienas stacionārā pa nakti, bija jāmaksā par nakšņošanu un ēdināšanu un, ja pacientam bija nepieciešama ārstu uzraudzība pēc plkst. 22.00 (naktī), par intensīvās terapijas pakalpojumiem tika iekasēta papildu maksa), stacionārā šos pakalpojumus var saņemt par valsts līdzekļiem;
  • Pakalpojumi kļūs pieejamāki pacientiem ar zemiem ienākumiem, jo, saņemot ārstēšanu stacionārā, par trūcīgām atzītās personas ir atbrīvotas no pacientu iemaksas  un līdzmaksājuma veikšanas;
  • Pacienti saņems pēc iespējas drošu pakalpojumu – dienas stacionārā pakalpojumu sniedz tikai tad, ja pacientu ir droši izrakstīt tajā pašā dienā, un līdz ar to pacientiem ar augstāku risku pakalpojumu sniedz stacionārā, kur tiek nodrošināta diennakts ārstniecības personu uzraudzība un atbilstošas iespējas sniegt palīdzību komplikāciju gadījumos;
  • Tiek racionāli un efektīvi koncentrēti ārstniecības resursi (cilvēkresursi) un panākta lielāka izmaksu efektivitāte, jo pacientu diennakts uzraudzība (no valsts līdzekļiem apmaksāta) tiek nodrošināta vietās, kur tas atbilstoši pacientu plūsmai ir vairāk nepieciešams – stacionāros (nevis dienas stacionāros).

 

Svarīgi!

  • Grozījumi neliedz iespēju ārstniecības iestādēm piedāvāt pacientiem viesnīcas pakalpojumus, ja nakšņošana nepieciešama ne medicīnisku iemeslu dēļ (piemēram, nav pieejams transports nokļūšanai mājās).
  • Izmaiņām stājoties spēkā, plānots cieši sadarboties ar ārstniecības iestādēm un uzraudzīt dienas stacionāra un “Plānveida īslaicīgā ķirurģija” programmu izpildi, vajadzības gadījumā pārvirzot finansējumu no vienas programmas otrā, lai pacientiem nesamazinātos pakalpojumu pieejamība.

 

* Ministru kabineta noteikumi Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".


07.11.2017.

Ziņojums par dienas stacionāra darbības izvērtēšanu un pilnveidošanu

Lai izvērtētu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā, ar Nacionālā veselības dienesta direktora 2017. gada 3. janvāra rīkojumu tika izveidota darba grupa, vienlaikus vērtēšanā un diskusijās iesaistot:

  • Veselības ministrijas; 
  • Veselības inspekcijas;
  • Latvijas Gastroenterologu asociācijas;
  • Latvijas Urologu asociācijas; 
  • Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas;
  • Latvijas Radiologu asociācijas; 
  • VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca";
  • VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca";
  • Bērnu ķirurgu asociācijas;
  • Latvijas Acu ārstu asociācijas;
  • Latvijas Otolaringologu asociācijas;
  • Veselības darba devēju asociācijas;
  • Latvijas Anesteziologu un Reanimatologu asociācijas;
  • VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca";
  • Latvijas ķirurgu asociācijas;
  • VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";
  • Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas;
  • Latvijas kardiologu biedrības;
  • Latvijas Rokas un Mikroķirurģijas asociācijas;
  • Latvijas Mutes, sejas un žokļu ķirurgu asociācijas;
  • Latvijas Asinsvadu biedrības;
  • Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības;
  • Traumatologu un ortopēdu asociācijas pārstāvjus, 

kā arī Veselības ministrijas galvenos speciālistus – ķirurgu Haraldu Plaudi, traumatologu, ortopēdu Modri Ciemu, ginekoloģi, dzemdību speciālisti Daci Rezebergu un anestezioloģi, reanimatoloģi Evu Strīķi.

Darba grupas sanāksmēs tika sniegts ieskats par šobrīd spēkā esošo pakalpojumu nosacījumiem dienas stacionārā, būtiskajām iezīmēm, kā arī veikts salīdzinājums ar dienas stacionāra pakalpojumiem ārvalstīs, definējot kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Vienlaikus sanāksmēs darba grupas locekļi un uzaicinātie nozaru asociāciju, ārstniecības un valsts iestāžu pārstāvji diskutēja par aktuālām problēmām dienas stacionāra darbībā un iespējamiem risinājumiem to novēršanā un sistēmas uzlabošanā kopumā.Atbilstoši darba grupas lūgumam nozaru asociācijas, ārstniecības un valsts iestādes sniedza priekšlikumus par dienas stacionāra darba uzlabošanu un pilnveidošanu. Gan darba grupas sanāksmēs, gan ārpus tām tika analizēti iesūtītie priekšlikumi un kopskatā ar tiem identificēti iespējamie risinājumi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai dienas stacionārā.